Check in (1) [03.10.2016. 13:04] Iveta Feldmane, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Par "kim?" ekspozīcijām jaunajās telpās
02.09.–16.10.2016.
Edgars Gluhovs. Kā pieklājas. Digitālās sudraba želatīna fotogrāfijas, fragments. 50 x 34,66 cm. 2016
Foto: Iveta Feldmane
Edgars Gluhovs. Kārtības atjaunošana. Zīdspiede un marķieris uz akrila, fragments. 50 x 100 cm. 2015
Foto: Iveta Feldmane
Edgars Gluhovs. No jāšanas piederumiem veidota instalācija. 2016
Foto: Iveta Feldmane
Rudens. Mākslas dzīves sezona uzņem apgriezienus. Teju katra nedēļas nogale, kas tradicionāli jaunatveramu izstāžu vai pasākumu rīkotājiem iesākas ceturtdienā, aicina uz kādu īpašu notikumu, ko grēks palaist garām.
Mākslas interesenti gandrīz vienlaikus tiek aicināti uz diviem apjomīgiem notikumiem – jaunās "kim?" Izstāžu vietas atvēršanu Sporta ielā 2 un jau tradicionālo starptautisko laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit, kas šogad Rīgā tiek sarīkots astoto reizi, par festivāla norises galveno vietu izvēloties K.K. for Stricka villu Aristīda Briāna ielā 9.
Abos gadījumos laikmetīgās mākslas eksponēšanai izvēlētas telpas, kas pēc definīcijas nav tam paredzētas, tātad prasa specifisku pieeju, atjautību un uzdrīkstēšanos, lai risinātu šo visai sarežģīto uzdevumu – radīt telpu mākslai. Un kā mēs to jau labi zinām, mākslai vajag telpu! "kim?" ar tālredzīgu skatu nākotnē sāk pieteikt mākslas klātbūtni Skanstes ielas apkaimē. Visticamāk tas nav nejauši, jo pavisam netālu, attīstot "New Hansa City“ kvartālu, veidosies Rīgas modernais centrs ar tā dominanti – Laimketīgās mākslas muzeju. Ja esam optimisti un ticam rakstītajam vārdam, tā atklāšana notiks 2021. gadā.
Jaunā "kim?" izstāžu zāle, vai precīzāk – telpu grupa patlaban mājvietu radusi saldumu fabrikai "Laima" agrāk piederošajā ēkā. Kopumā tās ir piecas savstarpēji savienotas zāles ar balti krāsotām sienām, atjaunotām, sakoptām grīdām un visumā pieņemamu apgaismojumu, kur dažviet pieejama arī dienas gaisma. Viena no telpām atvēlēta nelielai skatuvei ar skatītāju vietām. Tās noformējumā atjautīgi apspēlēts klavieru taustiņu melnbaltais ritms.
Viens no pārvākšanās mērķiem, kā izteikušās "kim?" pārstāves, bija izstāžu telpu paplašināšana. Kvadrātmetros tas noteikti tā ir, taču, kad aklāšanas dienā bija ieradušies pārsimt mākslas cienītāju un viesu, drūzmēšanās gar, pie un ap mākslas darbiem faktiski padarīja neiespējamu to apskati. Jāatzīst, izstāžu atklāšanas ne vienmēr ir tās reizes, kad tiešām iespējams pienācīgi novērtēt eksponētos darbus. Drīzāk tās ir tikšanās, komunikācijas un uzmanības pievēršanas reizes. Un tā tas noteikti bija arī šoreiz – "kim?" atklāšana izvērtās par vērā ņemamu, kvalitatīvu tusiņu moderniem mākslas, reklāmas, mārketinga un biznesa ļaudīm.
Atklājot "kim?", plašāka Rīgas publika tiek iepazīstināta ar trim ārzemēs dzīvojošiem un strādājošiem latviešu māksliniekiem – Ingu Melderi, Edgaru Gluhovu un Daigu Grantiņu. Viņu savstarpēji atšķirīgā pieeja mākslas saturam un individuālais veids, kā šis saturs tiek iemiesots materiālā, ļauj noprast plašo laikmetīgās mākslas izpausmes spektru.
Ingas Melderes (dz. 1979) „Krāsojamās grāmatas“ reprezentē jūtīgu izpratni par samērā lielu popularitāti ieguvušo pieaugušu cilvēku relaksācijas un estētiskās gaumes vingrināšanas veidu – bilžu izkrāsošanu krāsojamās grāmatās. Māksliniece deviņos stājdarbos un vienā instalācijā uzrāda iespēju risināt izkrāsošanas tēmu dažādos glezniecības žanros. Mēs ieraugām izsapņotu ainavu gleznā „Damaska“ vai nosacītu variāciju par klusās dabas tēmu darbā ar nosaukumu „Buķete“. Ideju un vizuālu citātu kolāža veidojas „Joahima sapnī“. Autore brīvi savirknē atsauces uz mākslas vēsturē labi atpazīstamiem šedevriem – sākot no klasiskās sengrieķu tēlniecības, beidzot ar krievu avangarda un konstruktīvisma estētikā ieturētiem vizuāliem elementiem. To visu māksliniece kā vingrinājumu, kā skolas uzdevumu, vietām atkārtojot atsevišķas detaļas iesēdina proto renesanses laika itāļu mākslinieka Džoto tāda paša nosaukuma kompozīcijā. Pārsteidzoši izdevies tuvināt abu gleznu kolorītu, lai gan Džoto gadījumā „Joahima sapnis“ veidota kā freska.
Inga Meldere. Joahima sapnis. Digitāldruka, audekls, akrils un eļla. 120 x 150 cm. 2016
Foto: Iveta Feldmane
Inga Meldere. Akts. Digitāldruka, audekls, akrils un eļla. 55 x 50 cm. 2016
Foto: Iveta Feldmane
Piesaista uzmanību un valdzina nelielā, konstruktīvi trauslā videoinstalācija „Izkrāsotais ūdenskritums“, kur līdzīgi kā tauriņķērājā, uz balta auduma notverta trīsuļojoša mazītiņa ainaviņa.
Samērā nelielā glezna "Akts“ (55 x 50 cm) intriģē ar šķietamo nosaukuma neatbilstību gleznā atveidotajam. Apģērbta sievietes figūra ar muguru pret skatītāju, satvērusi izstieptās rokās drānu, kaut ko mūsu acīm neredzamu patlaban atsedz, vai arī aizklāj. Vairākas reizes atkārtotais kvadrāta ritms gleznā rada sakārtotības un miera sajūtu. "Krāsojamo grāmatu“ izveidē Meldere apvieno tradicionālus glezniecības paņēmienus ar digitāldrukas iespējām. No vienas puses viņas glezniecība ir nolasāma un salīdzinoši viegli uztverama, tomēr līdzīgi kā aizklātajā "Aktā“, pats kodols, visticamāk, ir acīm slēpts.
Elegantu un labā nozīmē pielietojamu mākslu šajā izstādē piedāvā patlaban starp Berlīni un Cīrihi dzīvojošais Edgars Gluhovs (dz. 1980). Melnbalto fotogrāfiju sērija ar vienojošu nosaukumu "Kā pieklājas“ meditē ap vīna glāzi. Dažādie glāzes tvērumi aizvien saglabā nemainīgo vīna līmeni glāzē. Tāda smalka žonglēšana starp banālu bāra noformējumu un to, kas būtu dēvējams par laikmetīgu mākslu. Lielisku zīmētāja veiklību un nesamocītu attieksmi Gluhovs demonstrē darbā Rappel à l’ordre jeb "Kārtības atjaunošana“ (darba tehnika – zīdspiede un marķieris uz akrila). Sekojot pavadošajiem tekstiem, jāsecina, ka māksliniekam ir tuva t.s. frankofonā vide, tāpēc karikatūras estētikas izvēle šajā gadījumā šķiet ļoti atbilstoša. Mākslinieks liek skatītajam iztēlē savirknēt bilžu secību, tādējādi rosinot izveidot pašam savu iespējamo notikumu scenāriju. Ar prieku piedalos šajā spēlē! Savukārt, telpas stūrī akurāti un simetriski izkārtotie ready made jāšanas piederumi ir instalācija, kuras nozīme un mērķis ir palikuši vien paša autora iztēlē, atstājot skatītāju ar garu degunu.
Par izaicinājumu kļūst arī Daigas Grantiņas (dz. 1985) tēlnieciskie objekti. Parīzē dzīvojošā māksliniece šai darbu grupai ir devusi nosaukumu Heap-core,,, , ko atļaujos tulkot kā grēdas vai kaudzes kodols. Atsevišķas objektu grupas izvietotas divās zālēs – uz grīdas, pie sienām vai iekārtas griestos, acīmredzami pielāgojoties esošajām telpām.
Nozīmīga un veiksmīga mākslas darba sastāvdaļa vienā no objektiem ir cauri logiem jeb gaismas šahtām plūstošā dienas gaisma. Rūpnieciskas izcelsmes materiālu sakausējumi un savijumi veido fantasmagoriskas, sastingušas formas, kas attāli varētu atgādināt pēcsprādziena situāciju, kad iekšēji spriegotais kodols ir izlauzies no nebūtības.
Neapšaubāmi, var augstu novērtēt mākslinieces meistarību un tiekšanos savienot šķietami nesavienojamo, piemēram, atšķirīga rakstura un faktūras materiālus, iekļaujoties trash estētikā. Tomēr piemeklētais amerikāņu rakstnieces Mērijas Reinboldas Koplendas teksts par kādas sievietes dzvēseles stāvokļiem un dzīvi pilsētā (pie kam minētais lasāmgabals tiek piedāvāts angļu valodā apjomīga formāta bukletā), šķiet pašmērķīgs un sadomāts. Māksliniecei vismaz daļēji ir izdevies apvienot savu visnotaļ talantīgo un ambiciozo mākslu ar telpu, kas diemžēl nespēj nodrošināt atbilstošu aplūkošanas distanci.
"kim?" atvēršanas izstāde ir skatāma līdz 16. oktobrim. Vēl ir laiks veikt pašiem savu check in Sporta ielā 2. un pavērot, kā savstarpēji sarunājas jaunapgūtā telpa un tajā mītošā māksla.
(1) Check in – (angļu val.) reģistrēšanās, atzīmēšanās. Bieži globālā tīkla sociālajās platformās lietots rīks, kas ļauj publiskot savu atrašanās vietu.