VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Tēlnieku faktors laikmetīgā izpratnē [09.12.2015. 21:53] Laura Kārklīte, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente T–faktors, Latvijas jauno tēlnieku izstāde Latvijas Mākslinieku savienības galerija, 11. novembra krastmala 35 07.11.–06.12.2015. | ||||||||||
| Kādā tumšā rudens, novembra sākuma pievakarē jauno tēlnieku izstādes atklāšanu rīkoja Latvijas Mākslinieku savienība. Šeit tēlnieki savus darbus ir veidojuši no visdažādākajiem materiāliem, materiālu salikumiem un efektiem. Izstāde spēj pārsteigt ar izdomas pilnajiem un unikālajiem tēlniecības darbiem. Papildus interesi un nopietnāku iedziļināšanos mākslas darbos rosina pats faktors, proti, pašu autoru stāstījums par darbu tapšanu, idejas rašanos un būtību, kā arī to, kāds novietojums konkrētajam darbam ir iecerēts. Izstādei tika atlasīta jauno tēlnieku mākslas darbu pati esence – darbi, kuri spēj cilvēkus aizraut, iedziļināties to dziļākajā jēgā un pat pēc to apskatīšanas mainīt kaut ko mākslas darba vērotāja domāšanā. Vēl svarīgi ir tas, ka dažos darbos jāpiedalās arī skatītājam, lai šis tēlniecības objekts parādītos tādā stāvoklī, kā mākslinieks to ir iecerējis. Šādi darbi ir, piemēram, instalācija „...---..- -. -.. / ..---” un „Laika dīdītājs”. Pēc izstādes apmeklēšanas ir daudz tādu darbu, kas vēl ilgi pēc tam ar savu idejisko pusi liek cilvēkam domāt par tiem. Visspilgtāk atmiņā palika Laura Vītoliņa kinētiskais objekts „Laika dīdītājs”. Iespējams, ka tieši ar savu unikalitāti un aktuālo tematiku. Kad skatītājs piespiež pogu, cilindrs uz vairākām sekundēm tiek iekustināts, tādējādi visi objekti tiek sajaukti un mētāti līdzi cilindra rotācijai. Šādā veidā tēlnieks apspēlējis laika izjūtu un to, kā cilvēks reizēm pazūd laikā, nemaz nepamanot, kā vide ap viņu mainās. Darbs ļoti izteiksmīgi atspoguļo mūsdienu vienmēr aizņemtā cilvēka realitāti. | ||||||||||
 Svetlana Saveļjeva. Konservu peles Foto: Olga Šilova Avots: www.arterritory.com | ||||||||||
| Vēl viens ļoti spilgts mākslas piemērs ir Zanes Elertes „Okeānā”. No četrām daļām veidoti lieli viļņa fragmenti. Tos var kārtot visdažādākajos veidos – gan fragmentus kārtojot visdažādākajās kombinācijās, gan izveidojot no tiem vienu veselu vilni. Interesantākais ir tas, ka šo objektu nepieciešams vērot no visām pusēm, lai visprecīzāk apzinātu, kā vilnis izskatās no priekšpuses, aizmugures un pat iekšpuses. Tie ir tādi rakursi, no kuriem dzīvē nav iespēja apskatīt vilni, jo tas ir kaut kas mirklīgs un izzūdošs. Tā kā darbs veidots no rūsējoša tērauda, tad intriģējoša šķita mākslinieces doma novietot tēlniecības darbu ārā, piemēram, pie jūras vai okeāna, lai varētu sekot līdzi, kā laiks, daba, nokrišņi transformē viļņus. Vēl lielu uzmanību pievērsa Rūdolfa Baltiņa „Maize”. Lai gan Latvijas Mākslas akadēmijā šim darbam vairākkārt bija iets garām, tomēr tas nevienā mirklī nespēj atstāt vienaldzīgu. Maize veidota no akmens, un var tikai apbrīnot, cik reālistiski un skaidri. Izmantotais granīts pilnībā atspoguļo maizes struktūru un irdenumu. Akmens ir mūžības simbols, tieši tāpēc mākslinieks veidojis maizi no granīta. Vienmēr latviešu dzīvē svarīga loma ir bijusi maizei, neskatoties uz to, vai ir svētki vai ikdiena. Lielu interesi piesaistīja Anša Dobičina dažādu objektu, detaļu nospiedumi, kopijas. Vissaistošākais šajos darbos ir doma, ka, ja īstais, reālais celms, drupas, bruģis vai sliedes aizies bojā, tomēr paliks to noņemtās formas betonā un marmorā, tādējādi var teikt, ka šo objektu mūžīgums, neiznīcība ir garantēta. Izstādes laikā prātu nodarbināja jautājums par mākslas darbu izvietojumu. Nepameta sajūta, ka, vai nu darbu izstādē ir par daudz vai brīvās telpas par maz. Protams, labāk ir redzēt vairāk darbus sablīvētā telpā nekā neizstādīšanas dēļ daļu no tiem neredzēt nemaz. Tomēr mazajās telpās, pirms zāles, likās, ka vairākiem darbiem nav vajadzīgā plašuma, lai tie veiksmīgi ar savu ideju un būtību piepildītu telpu un apkārtni ap tiem. Sablīvējot darbus pārāk cieši telpā, ir grūti uztvert vienu objektu pašu par sevi, ja tajā pašā skatienā iekļaujas arī blakus esošie darbi. Rezumējot izjūtas un domas, apmeklējot jauno mākslinieku laikmetīgās tēlniecības izstādi, varu teikt, ka guvu pozitīvāku vērtējumu un pieredzi nekā pirms tam biju paredzējusi. Ļoti daudz izstādes apskatē deva arī mākslinieku stāstītais, darbi uzreiz tika precīzāk un veiksmīgāk saprasti. Izstāde spēj pietuvināt laikmetīgajai mākslai pat diezgan distancētu laikmetīgās mākslas vērotāju, tiesa, ar nosacījumu, ka arī pats skatītājs piekrīt doties tuvāk tās izpratnei. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
