VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Laikmetīgums Rīgas Biržā [20.10.2015. 08:34] Katriona Luīze Rožlapa, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3.kursa studente Laikmetīgās mākslas izstāde "Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija" Mākslas muzejs "Rīgas Birža" 11.09.–25.10.2015. | ||||||||||
| Mākslas muzeja "Rīgas Birža" izstāžu telpās pierasts redzēt gan senus cittautu, gan arī latviešu mākslinieku labākos darbus, kas darināti pagājušajā vai aizpagājušajā gadsimtā. Šoreiz tur apskatāms kas krasi atšķirīgs. Diezgan neparasti muzeja telpās bija skatīt laikmetīgās mākslas izstādi "Ar Septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija". Pirmā no laikmetīgo izstāžu cikla, kas publikai atklāj Ziemeļvalstu vai Baltijas jūras reģiona laikmetīgo mākslu, ar kuru, jāsaka, mēs visticamāk neesam pazīstami, pārstāv darbus, kas atvesti no Dānijas laikmetīgā mākslas muzeja. Tajā atrodas ne tikai dāņu autoru, bet arī citvalstu mākslinieku darbi. Šī izstāde un turpmākās, kuras atklās citus laikmetīgās mākslas autorus, ir kā ilgas pēc pašmāju gaidāmā Laikmetīgās Mākslas muzeja. Cik ilgs laiks paies, līdz varēsim izstādīt Latvijas laikmetīgos māksliniekus, un vai šo izstāžu ietvaros pietiks darbu, ko apskatīt kamēr gaidām, īsti nav skaidrs, bet jāsaka, ka visai izklaidējoši un pat interesanti ir šajā, Dānijas etapa izstādē, apskatāmie mākslinieku veikumi. Lai gan šķietami tiek apskatīts paliels daudzums darbu, tā ir tikai ilūzija, kas rodas dēļ tā, cik darbi ir krāsaini un lieli izmēros. Tā vien šķiet, ka Dānijas muzejs speciāli vācis tikai grandioza izmēra darbus, kurus, lai apskatītu vien, vajag pakāpties vismaz padsmit soļus atpakaļ. Liela izmēra darbi, kuros izmantots trakoti daudz krāsas, un nepavisam neizprotami gleznu sižeti – tā pāris vārdos varētu raksturot šīs izstādes darbu kopumu. Ir gan priecīgos toņos iekrāsoti darbi, gan arī tādi, uz kuriem skatoties šķiet, ka tie velk tā kā nedaudz uz nomāktību, kā aplūkojot darbu, kurā, iespējams, var saskatīt beigtu gaili, bet ar laikmetīgo mākslu nekad nevar būt līdz galam drošs, ko īsti tur redzi. Kā, piemēram, šīs izstādes ietvaros bija darbs, kur viss audekls noklāts sarkans, un tur nekā cita nav, līdz ar ko man kā skatītājam radās nedaudz apjukums. Izlasot aprakstu, izrādījās, ka tur attēlots klavieres spēlējošs cilvēks. Laimīgā kārtā pie visiem šiem apskatāmajiem mākslas darbiem "Rīgas Biržas" izstādes ietvaros bija to neliels apraksts, kā arī informācija par pašu mākslinieku, līdz ar ko skatītājam uzreiz kļuva vieglāk to visu uztvert. Jāsaka, ka, pat nebūdama laikmetīgās mākslas apjūsmotāja, es spēju atrast darbus, kas tīri labi gāja pie sirds. Šie darbi gan nebija nekas pārsteidzošs, nekas šokējošs, nekas provokatīvs, un tie bija pat tā teikt, estētiski pievilcīgi. Varbūt grandiozais izmērs deva papildus vērienīguma efektu, bet šā vai tā, izstāde, domājams, būtu vērtējama pozitīvi. Gan gleznas, gan instalācijas, gan tēlniecības objekti bija visai īpatnēji, neredzēti un līdz ar to interesanti apskatei. Izstādē apskatāmā instalācija gan šķita kā nevietā novietota, vai arī tikpat labi tā būtu varējusi arī nebūt, jo izskatās nedaudz neveikli, un kā jau teicu – nevietā. Starp daudzajām krāsainajām gleznām pēkšņi kaut kāds stabs ar lentām, kas pirmajā acu uzmetienā atgādina drēbju pakaramo, un klāt skatuves priekškars. Protams, koncepcija, apraksts un ideja bija klāt pielikta, izklāstīta tekstā blakus darbam, bet pie paša darba neradās nedz vēlme pakavēties, nedz iedziļināties iespējams ļoti gudrajā domā, ko mākslinieks tajā ielicis. Apskatot šo darbu visas izstādes kopumā, radās jautājums – vai vispār vajadzētu šāda tipa instalāciju likt kopā ar ierastajiem medijiem? Varētu sacīt, ka jā, bet tad tai būtu jābūt vai nu idejiski vai stilistiski saistītai ar visu pārējo izstādi, nevis kā šai, kura izskatās kā nevietā būdama. Runājot par tēlniecības darbiem, jāsaka, ka tie arīdzan bija visnotaļ interesanti. Divi milzīgie no kaučuka darinātie priekšmeti vien prasīt prasījās, lai tos varētu aptaustīt, jo bieži no šī materiāla darinātus mākslas priekšmetus redzēt neizdodas. Protams, aptaustīt nevarēja. Šie divi darinājumi izskatījās gluži kā nomesti vienā no mazajām izstādes telpām, tomēr ne sevišķi veiksmīgais novietojums nemainīja faktu, ka tie bija visnotaļ interesanti darbi. Izstāde Mākslas muzejā "Rīgas Birža" apskatāma līdz 2015. gada 25.oktobrim, un varētu sacīt, ka to savā ziņā ir vērts apskatīt. Domājams, ka nekādu dižo emocionālo baudījumu no šīs izstādes iegūt gan nevarēs, bet tā ir gana izklaidējoša un interesanta, lai būtu bijis vērts to redzēt. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
