Mežģīnes ir visur [23.01.2015. 08:13] Kristīne Mateja, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2014. gada 11. novembrī Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros tika atklāta starptautiska izstāde “Neparastās mežģīnes. Ažūrs mākslā un amatniecībā”, saistībā ar kuru notika arī dažādas konferences u.c. pasākumi.
Šo izstādi rīko biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar nodibinājumu “Rīga 2014” un Rīgas domi. Šobrīd izstādes darbības laiks ir pagarināts, un to iespējams apskatīt līdz 2015. gada 1. februārim.
Pirmais, kas ienāk prātā, iedomājoties mežģīnes, ir apkakles, kleitas, galda sedziņas, plīvuri un kabatas lakatiņa malas, taču, sākot šajā izstādē eksponēto darbu apskati, apjaušu, ka šī ir diezgan šaura izpratne, jo izrādās, ka tās var atklāties dažādos objektos tik atšķirīgos veidos. Ikdienā mēs bieži vien par to pat neaizdomājamies. Izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore un kuratore Dagmāra Prīberga ir pārliecināta, ka mežģīnes ir visur: arhitektūrā, metāla kalumos, apģērbā, dabā, piemēram, zirnekļu tīklā, leduspuķē uz loga rūts, sniegpārslā, tās ir iespējams saskatīt pat pilsētas komunikāciju tīklojumos. Mežģīnes ir vērojamas arī kultūras procesu mijiedarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās.(1)
Mežģīnēm kā dekoratīvam izstrādājumam piemīt trauslums, izsmalcinātība un īpašs skaistums. 16. – 18.gs. Eiropā tās esot pat vērtētas augstāk par dārgakmeņiem. Iepriekšējos gadsimtos tās bija gan neatņemama modes sastāvdaļa, gan savdabīgs sociālā stāvokļa apliecinājums. Šīs izstādes tēmas ietvaros vērojama mākslas un amatniecības sadarbība un vēsturiskā saikne, kas atspoguļo dažādas radošas pieejas mežģīņu tēlojumā, ko ietekmējuši sabiedrības un moderno tehnoloģiju procesi. Profesionālas žūrijas izvērtēti, izstādē piedalās dažādu žanru mākslinieki, dizaineri, tautas lietišķās mākslas studiju meistari un amatnieki no 12 dažādām valstīm, to skaitā 24 ārvalstu autori no Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Bulgārijas, Anglijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas, Īrijas un Gruzijas, kā arī 81 mākslinieks no Latvijas. Interesi piesaistošs ir katrs eksponētais objekts, jo to dažādība nepadara garlaicīgu nevienu mirkli šajā ceļojumā pa mežģīņu pasauli. Izstādē aplūkojami tekstilizstrādājumi, tautas mākslas un amatniecības darinājumi, arhitektūras elementi, lietišķi dekoratīvās mākslas izstrādājumi, video projekcijas u.c. Vērojama liela materiālu dažādība, izmantots pat koks, metāls, stikls, keramika.
Izstādes ekspozīcijā vērojamas arī lietas no mākslas muzeja „Rīgas Birža” un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Piemēram, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs eksponējis mežģīņu plecu lakatus un tērpus, kas datēti ar 19.gs. 2.pusi. Apģērbi, kuru apdarē vērojamas mežģīnes, redzami arī Slovēnijas, Īrijas un Bulgārijas tērpu mākslinieku darbos. Mūsdienu modē mežģīnes joprojām ir ļoti aktuālas, to izplatība augstajā modē pat palielinās ar katru gadu, kā piemēru var minēt Latvijas modes mākslinieci Katju Šehurinu, kuras dizainētajos tērpos mežģīnes ir viens no biežāk redzamajiem elementiem, piešķirot tiem īpašu sievišķību, ko rada mežģīņu smalkums un gaisīgums. Tas piemīt ne tikai apģērbam, bet arī jebkuram citam ažūram objektam.
Starp izstādītajiem objektiem redzamas arī Irēnas Gailītes, Guntas Jēkabsones, Līvijas Bondares tamborētās ažūrās sedziņas, Guntas Velmes, Austras Akinšinas u.c. darinātās apkaklītes, Lienītes Dimitres rotaslietas u.c. Ažūrs atspoguļots arī porcelānā, dažādu trauku, pat sveču dizainā, koka logu rotājumos un daudzos citos izstrādājumos. Gruzīņu mākslinieks Dāvids Aleksidze (David Alexidze) mežģīnes attēlojis gleznās, radot abstraktus, bet tajā pašā laikā tāda neparasta viegluma caurstrāvotus darbus. Eksponēto objektu ziņā izstāde ir diezgan piesātināta, bet nerodas pieblīvētības sajūta, pateicoties telpai. Šķiet, ka Sv. Pētera baznīca telpas ziņā ir ļoti atbilstoša šāda veida izstādei, jo arī tās interjers zināmā mērā sasaucas ar izstādes tēmu. Veiksmīgi, manuprāt, kopējā izstādes noformējumā iekļaujas arī Katrīnas Neiburgas video projekcijas, kas papildina gūtos iespaidus un arī it kā piepilda telpu.
Šī izstāde sniedz iespēju iepazīt mežģīnes caur dažādu Latvijas un citu valstu autoru radošo pieeju šai tēmai un mainīt savus sākotnējos priekšstatus par tām, kā arī māca saskatīt to, kas mums ir visapkārt, jo mežģīnes tiešām ir visur.