VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 “Jā/NeATKARĪBA” Jūrmalā, veltīta Latvijas 96.dibināšanas gadadienai [21.11.2014. 05:21] Aigars Ravda, LMA mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa students Sveicot Latviju 96.dzimšanas dienā, Mākslinieku nams Bulduros, Jūrmalas dome un Kauguru kultūras centrs ir sarīkojuši vērienīgu konkursu – izstādi ar nosaukumu "Jā/NeATKARĪBA”. | ||||||||||
| Sniedzot savu individuālu skatījumu uz Latvijas neatkarību, konkursam savus 75 darbus, izpildītus visdažādākajās tehnikās, bija iesnieguši 64 autori. Tajos vizuālās mākslas darbi savijas ar filozofisku mākslinieka individuālu, neierastu, izglītojošu, reizēm, varbūt, personiski motivētu redzējumu. Mūsdienās mākslā robežu nav un ir gandrīz neiespējami dalīt kaut ko pa plauktiņiem. Kompetenta žūrija – mākslas zinātniece, kritiķe, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docente Aiga Dzalbe; Dr.sc.soc. Dagmāra Beitnere; mākslas zinātniece Ieva Lejasmeijere un mākslinieks, LMA profesors Jānis Andris Osis – izstādes ekspozīcijai atlasīja mākslas darbus. | ||||||||||
| ||||||||||
| Eksponētie darbi atšķiras ar izpildījuma kvalitāti, stilu, izteiksmes līdzekļiem, bet visus konceptuāli apvieno izstādei izvirzītā kopīgā tēma – Latvijas 96.dibināšanas gadadiena. Daudzi no autoriem ir jūrmalnieki, kuru darbi redzami Jūrmalas muzeja, Kauguru kultūras nama, Bulduru mākslinieku nama rīkotajās izstādēs. Darbi rada atmosfēru, kurā jūtam patriotismu un mīlestību pret Latviju. Katrs no māksliniekiem ir gājis savu izteiksmes ceļu – glezniecība, akvarelis, fotogrāfija, tēlniecība, stikls, zīmējums, grafika u.c. Ieejot Bulduru mākslinieku namā mūs pārsteidz plakāts, veidots vislabākajās socreālisma tradīcijās, ar visu darbaļaužu vadoni Ļeņinu. Ieskatoties uzmanīgāk darbā, varam pasmaidīt, jo Sociālistiskās revolūcijas tēva rokās ir latviešu valodas mācību grāmata un slavenais Ļeņina sauklis: ”Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties” ar piebildi: „Latviešu valodu”. Diāna Dimze–Dimme ir rīkotā konkursa 1.vietas ieguvēja ar darbu „Latvju raksti ciešanu laikā” (1.att.), kā arī 450 eiro naudas balvas ieguvēja. Gleznā dominē sarkanie toņi sasaucoties ar melniem, ko papildina autortehnikā veidota faktūra, radot visnotaļ satraucošu noskaņu skatītājā. Krusti, kārtoti ritmiskās rindās liek aizdomāties par kritušajiem cilvēkiem un viņu paveikto Latvijas labā. | ||||||||||
 4.att. Foto: Aigars Ravda | ||||||||||
| 2.vieta un balva 250 eiro ir piešķirta Ivaram Miķelsonam – "Informācija – dezinformācija", Sigitai Daugulei – par gleznu, no kuras tā vien dveš drūma noskaņa, "Tumsas valdnieka atgriešanās" un Jānim Murovskim par darbu "Neko nevar skaidri zināt". J.Murovska darba nosaukums, iespējams, patapināts no grupas „Credo” dziesmas, rāda 90.- to gadu fotogrāfiju un paša skatītāja tēlu spoguļstiklā, vienlaicīgi ļaujot reflektēt par nodzīvoto laiku neatkarīgajā Latvijā. 3.vietu un balvu 150 eiro vērtībā saņēma Undinus par fotogrāfiju sēriju un Egils Mednis par darbu "Neatkarības matemātika". Ikgadējo "Kārklu latvieša" balvu no Latviešu sapņa saņēma Elīna Lazdiņa par darbu "Latvijas dzimšana". Bez uzvarētāju darbiem izstādē ir skatāmi ne mazums interesantu darbu, kurus veidojuši visnotaļ talantīgi mākslinieki. Agneses Bules „Latviešu sapnis” (2.att.), kurš tradicionāli tika veidots datorgrafikas tehnikā, pārtapis „lupatu latvietī”, kura radīšanai izmantota tekstīlija. Materiāla centrā, it kā sprādziena rezultātā, ir radies „Mūžīgā latvieša” siluets, ko papildina dzijas kamoliņi un improvizētas aužamās stelles ar audeklā izaustu Latvijas valsts robežu kontūru. Sabīnes Vīksnas darbs „Neatkarības atkarība” liek aizdomāties par cilvēka nosacīto neatkarību, par mūsu šķietami iluzorisku patriotisma „idejisko būri”, kas ir slēpnis, sargs vai tieši otrādi – izdomāts šķērslis mijiedarbībai ar sabiedrību. | ||||||||||
 5.att. Foto: Aigars Ravda | ||||||||||
| Viktors Kozers, savā kompozīcijā „Polonēze ar lecamauklu” izmanto divus koka klučus. Savienojot tos ar auklu, mākslinieks izveido kompozīciju ar dziļu saturisku zemtekstu. Madara Gulbis gleznā „Vakars”veido ekspresīvu sarkano, melno, zili violetu krāsu laukumu saspēli, radot skatītājā trauksmainu noskaņu, kāds arī ir laiks, kurā mēs visi dzīvojam. Orests Mijsko skulptūrā „Neatkarīgais aviators” (3.att.) radījis putnu – cilvēku, kurš var būt brīvs, ja ne ķermeniski, tad vismaz savu domu lidojumā. Atis Jurgenovskis no atrasta koka gabala, papildinot to ar bronzas kājiņām un sarūsējušu naglu nosacītajā deguna galā, radījis fantastisku, sirreālistisku zvēru ar nosaukumu „Nagalec” (4att.). Ieva Strazdiņa izveidojusi darbu „Who care” (5.att.) no krāsnī sakausētām stikla pudelēm, rakstot uz tām Latvijas ciemu nosaukumus, kuri paliek tukši, cilvēkiem no Latvijas dodoties darbā ārzemēs, jaunajai paaudzei pametot dzimtās lauku sētas un pārvācoties dzīvot uz pilsētu. Šī sociālā, politiskā un urbānā problēma ir jāredz, par to ir jārunā. Gundega Zīle stiklā veidojusi aizkustinošu darbu „Miglā asaro logs” pēc Aleksandra Čaka dzejas motīviem. | ||||||||||
| ||||||||||
| Māris Subačs ir eksponējis „Zīmējumi 1, 2”. Darbos runā lakoniska līnija un papildina teksts. Tēlots vientuļš cilvēciņš ar Latvijas karogu rokās stāvam pie jūras, par ko liecina paskaidrojošs uzraksts. Varam vilkt paralēles ar mazo Latvijas tautu, kura dzīvo pie Baltijas jūras un kuras iedzīvotāju skaits aizvien sarūk. Jūrmalas domes vestibilā eksponēti glezniecības darbi kopā ar fotogrāfijām. Savukārt Kauguru kultūras nama vestibilā redzamo darbu klāsts jau ir nabadzīgāks. Signe Vanadziņa veidojusi abstraktu darbu „Likteņupe” un „Rīga dimd”, kurā nav svarīga forma, bet runā krāsas. Linda Ekere darbā „Rasa” (6.att.) tēlo jaundzimušu mazuli. Arī mūsu mazā Latvija ir dzimusi, nīcināta, pakļauta un atdzimusi no jauna. Savdabīgu rēbusu gleznā „Tālavas taurētājs” (7.,8.att.) ir ielicis Jānis Zirnītis. Fotogrāfs Jevgeņijs Pugins savos darbos rāda Jūrmalas skatus, nemēģinot atrast kādu īpašu izteiksmes līdzekli. Līdzīgu tematisko risinājumu savās gleznās ir raduši mākslinieki Valdis Opmanis „Sveiciens dzimšanas dienā” (9.att.) un Jānis Veiss „Ziedi manā dārzā” (10.att.) veidojot klusās dabas ar sarkanbaltsarkanu ziedu kompozīcijām. | ||||||||||
| ||||||||||
| Patriotisms, kā tēma, ir risināta izstādē eksponētajos darbos. Tā ir zināmu stereotipu pārņemta, bet visumā katrs mākslinieks cenšas parādīt savu brīvības individuālo redzējumu. Varbūt dažam tas sanāk ar dziļāku skatījumu, citam vienkāršāk bet kopumā izstāde ir ar sirsnīgu gaisotni, izdevusies un vērtējama pozitīvi. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
