VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Ieeja pa sānu durvīm [05.11.2014. 00:03] Elīna Sproģe, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente No 2014. gada 4. oktobra līdz 2015. gada 18. janvārim Vīnes Modernās mākslas muzejā mumok apskatāma Mombasā, Kenijā dzimušās un Ķelnē dzīvojošās vācu izcelsmes mākslinieces Kozimas von Boninas (Cosima von Bonin) retrospekcija Hippies Use Side Door. The Year 2014 Has Lost the Plot. | ||||||||||
| 1990. gadā Hamburgā, mākslas salonā Raum Münzstrasse 10 bija apskatāms austriešu mākslinieka Jozefa Štrau (Josef Strau, dz. 1957) un Kozimas von Boninas (dz. 1962) kopprojekts, ar kuru viņa, vēl būdama Hamburgas Mākslas akadēmijas (Hochschule für bildende Künste Hamburg) studente, spilgti iezīmēja savu turpmāko pozīciju konceptuālās mākslas lauciņā, paužot savu attieksmi pret sabiedrībā un mākslas pasaulē pastāvošo dzimumu nevienlīdzību. Telpu aizņēma krāsaini, hēlija pildīti baloni, kas aprakstīti nozīmīgāko konceptuālistu vārdiem, dzimšanas gadiem un viņu pirmo personālizstāžu datumiem.* Līdzās tiem Kozima eksponēja pati sevi, ievietotu skatlogam līdzīgā ailē, tā norādot uz problemātiku, kas saistāma ar biznesa ietekmē nonākušo mākslas pasaules statusu. | ||||||||||
| ||||||||||
| Gadu vēlāk tapa Kozimas iecienītā amerikāņu mākslinieka Maika Kellija (Mike Kelley) darbs Lumpenprole (1991), kas izstādīts līdzās Hamburgas ekspozīcijas un citu zudušo von Boninas darbu rekonstukcijām mumok nultā stāva zālē. Zem rupjā adījumā veidotā monumentālā deķa slēpjas mīkstās rotaļlietas, kuru veidotie izciļņi saistāmi ar lumpeņu proletariāta (pēc Kārļa Marksa) bezjēdzīgajiem stāviem atbildīgas un inteliģentas sabiedrības sastatņu konstrukcijā. Līdzīga atsauce atrodama šīs retrospektīvās izstādes nosaukumā Hippies Use Side Door, kas organiski iekļāvies muzeja ieejas daļas rotējošo durvju tēlā un caur sarkanā ploterētu uzrakstu vēstī apmeklētājiem, ka galvenā ieeja nav izmantojama – iekļūšana pa sānu durvīm. Sākotnējais mulsums ātri zūd, uzzinot saukļa lomu sešdesmito gadu Amerikā, kad šādas izkārtnes gozējās pie bāru, kafejnīcu un dažādu bodīšu ieejām, cenšoties potenciālo klientu loku “attīrīt” no tai laikā zeļošā “puķu bērnu” kontingenta, kas tika asociēts ar trūcīgu paskatu, amorālu dzīvesveidu, netīrību un narkotiku lietošanas atstātām sekām. Von Boninas gadījumā runa nav par hipijiem, bet gan alternatīvo, bieži vien nepieņemto kultūru un tās izpausmes formām ne tikai mākslā, bet arī muzikā, modē un seksuālajā orientācijā. Četros muzeja stāvos apmeklētāji aicināti iegrimt mākslinieces grandiozajā akvalandijā, kuru apdzīvo antropomorfu raksturu pieņēmuši krabji, austeres, suņuki, delfīni, zaķi, un astoņkāji. Augstas raudzes audumos šūdinātās mīkstās rotaļlietas peld organiskajā stiklā veidoto medūzas formu kupolu radītajos skaņu viļņos – no tumbiņām telpā plūst mākslinieces drauga – Berlīnes elektroniskās mūzikas producenta Morica von Osvalda (Moritz von Oswald) konkrētiem mākslas darbiem radītie minimal tehno miksi. Patiesībā visa izstāde līdzinās ballītei kopā ar draugiem – to papildina mākslinieki, kuru daiļrade iespaidojusi von Boninas radošo darbību (ne tikai jau minētais Maiks Kellijs, bet arī Kadija Nolenda (Cady Noland), Martins Kipenbergers (Martin Kippenberger) un Andrē Kaders (André Cadere) ar darbiem no mumok kolekcijas) un kuru pašreizējās aktivitātes sasaucas ar viņas interesi mākslā (performanču grupa Da Group atvasinājums The Ypsilon Five (ASV/Vācija/Kanāda) un neo-drag apvienība Die 2 Ypsilon (Kanāda/Vācija)). Tāpat ekspozīcijā iekļauti vācu rokgrupas Tocotronic kompozīcijām tapušie video klipi un mūziķu dueta Phantom/Ghost kompozīcijas.** | ||||||||||
 Skats no ekspozīcijas Foto: Elīna Sproģe | ||||||||||
| ||||||||||
| Kičs neapšaubāmi spiežas caur mumok askētiskās fasādes vīlēm. Tā ceturtā stāva līmenī pat ieguvusi jaunu būvelementu – balkonu, pār kuru, pēcpusi atšāvis, pārliecies Pinokio līdzīgs tēls – īpaši šai izstādei tapušais darbs DER ITALIENER, kas novēmis visu balkoniņu un pat trāpījis uz ēkas sienas. Bet von Boninai ar to nepietiek – muzeja “lūpās” iesprausta arī viņas daiļradei raksturīgā kūpoša cigarete, kuras dūmus viņas objektos parasti velk laternu stabi. Tāpat velosipēdi, skrejriteņi, skrituļdēļi, spīguļojošie “eņģeļu mati”, porcelāna gliemežvāki, lietussargi un šūpoles ir elementi, kas Kozimas iekarotajā mumok cietoksnī sastopami teju uz katra stūra. Līdz ar rotaļu dzīvniekiem un sēnēm, arhitektoniskām kartona un koka skulptūrām (mašīnām, būdiņām, sētām, kāpnēm utt.) tie kārtoti teātra skatuvēm līdzīgās instalācijās. Tās papildina arī videomateriālu cilpas no dažādiem youtube video, filmas par Vogue deju cīņām (dance battles) Filadelfijā, režisora Žaka Tatī (Jacques Tati) kinodarbu un Džordža Romero (Georges Romero) zombiju filmu uzņemšanas dokumentāciju fragmentiem. Komiksu stilistika, humors un absurds caurstrāvo ik katru von Boninas izgājienu – vai tas būtu uz maigi rozā lielizmēra kodolgalviņas sēdošais MISSY MISDEMEANOUR (2010) vemjošais tēls vai pie sienas piestiprinātais milzu divdaļīgais peldkostīms ar nosaukumu BIKINI I (GHOST VERSION) (1993). Spēlējoties ar ikdienišķu priekšmetu mērogiem, populārās kultūras tēliem (repere Missy Elliot, multiplikāciju filmu varoņi Bārts Simpsons un Duffy Duck u.c.) un slaveniem zīmoliem (Maison Martin Margiela, Hermes, Burberry u.c.) māksliniece rada jaunus apātijas pārņemtās sabiedrības vērtību simbolus, rosinot asociācijas ar tādiem māksliniekiem kā Pols Makartijs un Klāss Oldenburgs. | ||||||||||
| ||||||||||
| Ievērojamu izstādes daļu veido Kozimas darinātās auduma gleznas, kas sastāv no abstraktiem monohromu un rakstainu audumu laukumiem, vietumis papildinātiem ar izšūtām piezīmēm (“Jack DeJohnette is a goddess”, “Sex Machine”, “Harmonie ist eine Strategie” utt.) un nelieliem zīmējumiem (Mikipeles rociņām, dekoratīviem kauliem utt.). Nultajā stāvā apskatāma arī Zigmāra Polkes (Sigmar Polke) manierē ieturētā punktoto gleznojumu sērija ELVIS (1993). Tas ir arī pēdējais von Boninas dialogs ar akrila krāsām, jo pēc studiju laikiem māksliniece pilnībā novērsās no tradicionālas glezniecības, lai meklētu iespējas izteikties caur citiem medijiem, kas, viņasprāt, nav klasiska mākslas tirgus pieprasījuma ekspluatēta prece. Šai sakarā iespējams vērst uzmanību arī uz tekstilijas kā materiāla izvēli, kam piemīt izteikti femīna – līdz ar to stereotipiski veidojusies daba. Tieši faktūras un negaidītie materiāli, krāsas un to kombinācijas ir tās, kas padara von Boninas valodu tik labskanīgu. Cilvēka auguma sēnes un trīsmetrīgas taburetes, un tu jūti vien to, ka jau labu laiku kusties mūzikas ritmā. * Lielākā daļa no pieminētajiem māksliniekiem bija vēsturiskās Haralda Zēmana (Harald Szeemann) kūrētās izstādes When Attitude Becomes Form (1969) dalībnieki. ** Dienu pēc izstādes atklāšanas – 4. oktobrī interesentiem tika piedāvāts arī ekskluzīvs grupas Tocotronic koncerts saistībā ar Kozimas von Boninas izstādi. Otrs īpašais koncerts ar Phantom/Ghost uzstāšanos paredzēts 18. novembrī. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
