VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Leonardo cepures [10.06.2013. 21:41] Alise Upmale, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Leonardo da Vinči idejas un tēli mūsdienu lietišķajā mākslā 18.04.–12.05.2013. Starptautiska izstāde Rīgas Sv.Pētera baznīcā | ||||||||||||||
| Izstāde apkopo mūsdienu mākslinieku darbus, kuri iedvesmu raduši izcilā renesanses ģēnija Leonardo darbos. Izstādē piedalījās mākslinieki no Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un pat ASV, bet atklāšanā nevienas paskaidrojošas norādes par autoru vai darbu nosaukumiem gan nebija atrodamas, papildinformāciju piedāvā mūžīgi viszinošais internets, kurā par šo izstādi jūtama plaša rezonanse. Kāpēc - īsti man nav skaidrs. Izstādē apkopoti dažādi augstvērtīgi lietišķās mākslas priekšmeti, bet piesaiste Leonardo ģēnijam dažos ir visai nosacīta, vairāk tas viss izskatījās pēc suvenīru produkcijas. Bezgaumīgas somiņas ar renesanses sievietēm, naži un dakšas ar grezniem rokturiem, lelles, kuru kleitas rotā Monu Lizu portreti un kinētiskie objekti, kas varbūt patiešām arī ir Leonardo ideju iedvesmoti. Paralēli šai izstādei Pēterbaznīcā bija apskatāmi arī Krievijas vadošo cepuru dizaineru darbi, kas, godīgi sakot, kopīgo iekārtojuma tēlu vēl visvairāk banalizēja. Dizaineru Jekaterinas Vologdinas, Marinas Kovaļskas un Tatjanas Smirnovas veidoto cepuru vizuālo tēlu arī it kā iespaidojušas Leonardo da Vinči idejas un formas veidošanas principi. Manuprāt, tas būtu ļoti pārdrošs apgalvojums. Varbūt tuvāk par Leonardo idejām šīm cepurēm ir stāvējušas Anglijas karalisko kāzu nepraktisko galvas rotu tendences. | ||||||||||||||
 | ||||||||||||||
| Biju ieradusies uz atklāšanu, kur centrālais notikums bija tieši modes skate ar cepuru paraugdemonstrējumiem. Drūms muzikālais noformējums, apjukuši skatītāji, bet tomēr pat televīzijas un citu mediju klātbūtne. Iespējams, ka ārzemju uzspiestais zīmogs ir nozīmīgs faktors, lai kaut ko dēvētu par augsta līmeņa. Izstādes norises vieta pirms pieciem gadiem bijusi Luāras ielejas pils Clos-Luce Ambuāzā, kur Leonardo da Vinči pēc Francijas karaļa Franciska I uzaicinājuma pavadījis savas dzīves pēdējos gadus. Nākamā izstāde jau notikusi Krievijas Valsts muzejā „Caricino/ Царицыно” Maskavā, vēlāk – Kaļiņingradas Dzintara muzejā, bet šogad par izstādes notikuma vietu izvēlēta Rīga. Gleznotāju, grafiķu, tēlnieku, tekstilmākslinieku, juvelieru, modes mākslinieku, kalēju un citu dekoratīvi lietišķās mākslas meistaru darinājumi vērtējami patiešām augstu, bet haotiskais priekšmetu dauzveidīgums un pārspīlētais koncepta akcentējums mani ar katra nākamā stenda aplūkošanu vēl vairāk apmulsināja nekā iedvesmoja. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
