VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Pilnīgs kosmoss [31.05.2013. 11:47] Anete Ozoliņa, LMA Mākslas zinātnes 3. kursa studente Valdis Celms. "Pieskārieni – unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts" 23.03.– 21.04.2013. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs | ||||||||||
| Nespēju atturēties no šīs izstādes apmeklēšanas divreiz. Pārāk labi. Šī ir autora pirmā personālizstāde "Pieskārieni – unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts”, kurā eksponēti vairāk nekā 60 darbi, kas radīti laika posmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām. Daudzi no tiem – iepriekš neeksponēti. Jau 20. gadsimta 70. gadu vidū Valdis Celms kļuva par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Par to liecina mākslinieka aktīva iesaistīšanās pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā, eksperimenti ar krāsu, formu un kustību, kas viņam deva iespēju pārvērtēt telpas jēdziena izpratni, apzināt mākslas un vides attiecības. Valda Celma daiļradē dizains, neraugoties uz visu padomju politiskās sistēmas smagnējību, daudzu līmeņu cenzūru un aizliegumiem, kļuva par vienu no tām radošās darbības jomām, kurā tika radīti arī izteikti abstrakti trīsdimensionāli mākslas darbi. Apmeklētāju sagaida trīs kinētiskās skulptūras – “Divatā” (1986), “Visuma glāsti” (ideja 1970-tie, realizācija 2012) un “Pūkainais” (1975). Nosaukumi ne tikai paskaidro, bet arī skulptūrām piešķir garšu. “Divatā” ir lielisks, lielisks darbs! Divi mugurkauli, katrs rotē ap savu asi. Tie ir tik tuvu, bet nesaskaras, tikai veido lēnu sadarbību, līdzāspastāvēšanu. “Visuma glāsti” sastāv no lodes un diskiem, kuri lēni, maigi griežas. Savukārt, “Pūkainais” ir asu šķautņu kompozīcija, radot ritmisku profilu. Nākamais projekts, citiem droši vien pirmais, ko ierauga, ir pilsētas robežzīme – burti “RĪGA” (1980). Rīgas simbols, kurš šodien gozē neskaitāmus t-kreklus. Cik vareni ir izveidot simbolu?! Vienkāršs savā būtībā, ģeniāls izpildījumā. Viena no iespaidīgākajām ekspozīcijas daļām bija kinētiskā skulptūra “Bāka” (1978), kuru Valdis Celms radījis kopā ar Andu un Māri Ārgaļiem, pēc Gustava Kluča darbu motīviem. Tās grandiozie apmēri liek aizdomāties par PSRS ideoloģiju un tās atspoguļojumu mākslā. Interesi piesaista arī rasteru objekts “Kubi” (1972), kur novietots viens kubs, bet katrā plaknē zaļajā gaismā izgaismots cits raksts. Bet tālāk apmeklētājam tiek piedāvātas spēles ar pozitroniem no sērijas “Pozitrons top!”. Tajā ir sfēriskā struktūra – līdzsvarā (1976) un tās skices, vizualizācija Mežciema rajonā (1979–1980). Valdis Celms radījis izcilus plakātu piemērus “Godīgs darbs un karjerisms nav savienojami” (1976), “Izvairieties no gadījuma dzimumsakariem” (1974), “Alkohols=Avārija” (1974), “Alkohols – prāta ienaidnieks” (1974), u.c. Tie ir nevainojami – īsi, skaidri, kodolīgi un ar asprātīgu vizuālo noformējumu, kurš noteikti paliek atmiņā un uzrunā skatītāju. Gaismas objekts “Šķitums I-II” (ideja 1980. gadi, autora realizācija 2012) tematiski sasaucas ar citiem Celma darbiem – “Cilvēks un vide I” (1978), “Cilvēks un vide II” (1980), “Ceļš” (1979), kur rodas cilvēka un pilsētas motīvu sintēze. “Šķitums I-II” ir maģisks, tas ievelk skatienu un nelaiž vairs ārā. Būtība ir vienkārša – sfērisks spogulis un fototehniskā filma, un tomēr.. Tā nelaiž vaļā! Izstādes kompozīcijas dažādību bagātina rūpniecisko paraugu autorapliecības, kuras Celms ieguvis 1970. gados. Cikls “Vide un cilvēki” (sākot no 1960. gadu beigām/2013) ļoti patiesi un vienkārši ataino ikdienišķo dzīvi, detaļas, un veic to ar kultūrvēsturisku kvalitāti, nezaudējot mākslinieciskumu. Piemēram, digitālās drukas darbi “Kuldīga” (1967–1968 / 2013) parāda pilsētas kultūrvēsturisko vērtību – koka logus. Valdis Celms sadarbībā ar pollucionistu grupu radījis darbu “Auto/Māja” (1978). Ģeniāls darbs! Tajā attēlots mājas stūris, bet tā fasādes daļa pārveidota par autobusu, un tas paveikts ļoti prasmīgi un veikli, radot iespaidīgu ilūziju. Mākslinieks veidojis arī radioteleskopa antenas dizainu (1971), kas parāda viņa augstās tehniskās zināšanas, kā arī plašo darbības spektru – no fotokolāžām līdz vērienīgu apjomu inženierbūvēm. Kā vienu no saviem nozīmīgākajiem darbiem, autors uzskata „Rotējošos cilindrus” (1972), kuri sastāv no 4 smalka metāla sieta cilindriem, no kuriem vienam ir gredzens ar pavadoni, kas rotē gar tā ārmalu. Izstāde rada izteiksmīgu sajūtu par PSRS laika mākslu un to, kas bija tajā bija aizliegts, it īpaši 70.tajiem, kā arī laikmetīgo domāšanu, un paralēles var savilkt arī ar I.Ziedoņa literāro daiļradi, kurā manāmas līdzīgas pārdomas. Kosmoss, cilvēks, vide daudz un dažādi apspēlēts. Autora darbi ne mirkli nezaudē asprātību, pārdomātību un idejiskumu. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
