VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Ieelpa [17.03.2013. 14:53] Guna Zandere, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Izstāde "Romantisma laiks" 16.02.–21.04.2013. Mākslas muzeja "Rīgas Birža” Lielā izstāžu zāle | ||||||||||
| Izstādes telpa ir pilna ar apmeklētājiem. Visdažādākā vecuma cilvēki klīst no gleznas pie gleznas – apstājas, pēta, diskutē, dalās viedoklī. Kāda cienījama vecuma kundze mirdzošām acīm skatās sev apkārt, ievelk elpu, lai izteiktu komentāru savai kompanjonei, bet tad nopūšas, pasmaida un vienkārši nosaka: "Skaisti.” Tieši tik vienkārši – skaisti. No 16.februāra "Rīgas Biržas" lielajā izstāžu zālē apskatāmā izstāde "Romantisma laiks” ir guvusi plašu apmeklētāju atsaucību un speciālistu atzinību. Ekspozīciju veido 19.gadsimta holandiešu un flāmu meistaru gleznotie portreti, žanra ainas un romantisma laikam raksturīgās ainavas.(1) Dzirkstošs sals un ledus, atspīdumi un ūdeņi. Viegli vizoša ezera virsma vai bangojoša jūra. Jutekliski tvertā daba ievelk izstādes apmeklētāju savā varā. Ejot otro apli pa izstādes telpu, ir noreibusi galva. Tieši kā tad, kad pēc ierastās pilsētas ielu burzmas nonāku laukos. Ieelpa tik dziļa, ka ķermenis, šķiet, nespēj noticēt skābekļa daudzumam. Tā pat šeit, vairums gleznu neļauj paiet garām, saglabājot ierasto elpas ritmu. Viegli violeti mākoņi rītausmā neviļus liek prātot – kā tur smaržo rīta gaiss? Mēnessgaismas apspīdēts līcis ar savu mieru gandrīz iedveš bijību. Un debesis! Tik dažādas un aicinošas – rītausmā, krēslā un mēnessgaismā. Veikliem triepieniem senie meistari ir notvēruši dabu tās dažādībā un krāšņumā. Varbūt ne pamanāmākā, bet noteikti viena no rosinošākajām kolekcijas gleznām – Korlelisa Līstes Ainava ar mēness sirpi. Tajā debesis, kurās vēl rotājas gaišs mēness sirpis, pamazām izgaismo austošās saules stari, kamēr akmeņainā krasta kokos vēl kavējas nakts ēnas. Dzestrā migla virs ezera liekas tik sajūtama, ka pār muguru pārskrien viegli drebuļi. Šī glezna stāsta par spirgtumu, mieru un brīvības sajūtu! Mūsdienās tiek diskutēts par mākslas lomu sabiedrībā; vai tai ir jābūt izklaidējošai vai pamācošai? Bet varbūt mākslai nav jāspēlē nekāda loma sabiedrībā, un vienīgais tās mērķis ir kalpot par "zibensnovedēju” mākslinieka emocijām. Diezgan ekscentriski, taču, tajā varētu būt sava daļa patiesības. Bet eksistē arī pretējs skatu punkts, kad mākslinieks mērķtiecīgi un par katru cenu vēlas pievērst uzmanību. Nevis sev vai savai personībai, bet gan kādai globālai problēmai, kas grauj pasauli. Izstādēs tiek lietoti šokējoši vai pat šausminoši elementi, lai pamodinātu sabiedrību cēliem mērķiem. Un vēlēties mainīt pasauli uz labu noteikti nav slikti! Tikai gribas norādīt, ka, lai to darītu, ne vienmēr ir vajadzīga globāla politiska problēma un šausminošas mākslas formas. Šī romantisma laika izstāde kalpo par lielisku piemēru. Tā nav tikusi iecerēta kā kas revolucionārs vai sabiedrību izmainošs, taču netiešā veidā tā tomēr ir. Gaišie smaidi, kas rotāja teju ikviena izstādes apmeklētāja seju, runā paši par sevi. Un to, ko spēj izdarīt patiess smaids, nekad nevajag novērtēt par zemu. Varbūt skan sentimentāli un mazliet patētiski, bet tas pavisam noteikti ir romantisma laikam atbilstoši! (1) Skat. www.lnmm.lv/lv/lnmm/info/explore/exhibition/2013/a-romantic-view | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
