VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par izstādi "Lust & Vice" Stokholmā [12.04.2011. 21:33] Izstāde „Lust & Vice” 24.03.–14.08.2011. Nacionālais mākslas muzejs, Stokholma, Zviedrija | ||||||||||
| Madara Kanasta: Šī gada martā Nacionālajā mākslas muzejā Stokholmā tika atklāta izstāde „Lust & Vice” jeb „Iekāre un netikums”, kas apmeklētājiem piedāvā iepazīties ar seksualitātes, tikuma un grēka attēlojumu mākslā laikā no 16. gadsimta līdz pat mūsdienām. Izstāde izvirza jautājumu, kā gadsimtu gaitā mainījusies izpratne un robežas tam, kas uzskatāms par netikumīgu un amorālu, kā arī izaicina skatītāju izzināt, cik tālu plešas paša personīgās tikumīgā un grēcīgā/nepieņemamā robežas? No muzeja kolekcijas izstādīti kopumā aptuveni 200 dažādās tehnikās veidoti darbi, kas izvietoti piecās telpās. Ekspozīcijā apskatāmi gan Žana Onorē Fragonāra (Jean Honoré Fragonard), Fransuā Bušē (François Boucher), Jana Maseisa (Jan Massys), Lūkasa Krānaha (Lucas Cranah), Pītera Paula Rubensa (Peter Paul Rubens) u.c., gan dažādu laikmetīgo mākslinieku darbi. Atsevišķa sadaļa ierādīta mākslinieku Johana Tobiasa Sergela (Johan Tobias Sergel) un Karla Augusta Ehrensvārda (Carl August Ehrensvärd) sarakstei, kurā plaši pārstāvēti erotiska un pat klaji pornogrāfiska rakstura zīmējumi. Izstāde vērš uzmanību uz mitoloģisko un Bībeles sižetu gleznojumiem kailuma attēlojuma aspektā, atgādina par 19. gadsimtā pieredzēto antīko skulptūru kailuma „piesegšanu” ar vīģes lapām, Viljama Hogārta (William Hogarth) u.c. mākslinieku risināto jautājumu par izvēli starp šauro, grūto tikumības ceļu un plato grēku un netikumu ceļu („A Rake’s Progress”), kā arī par gadsimtu gaitā dažādi izprasto dzimumattiecību iedabu. Neliela telpa atvēlēta sievietes šķīstības tēmai, un dažādiem tikumiem, kas uzskatīti par neatņemamiem jaunas sievietes morālajai stājai, turklāt ekspozīciju papildina īsta tikumības josta. Vecmeistaru darbi savdabīgi kontrastē ar izstādītajiem laikmetīgās mākslas darbiem. Erotiskā māksla pastāvējusi cauri laikiem, ja arī ne vienmēr demonstrēta plašākai publikai. Izvēlētie autori, kā, piemēram, Kristina Jansona (Kristina Jansson), Gizela Sčinka (Gisela Schink) un Larss Nilsons (Lars Nilsson), šajā sakarā izvirza jautājumu – kuram ir tiesības skatīties? Vai erotiskā māksla vienmēr paredzēta vīrietim? Larsa Nilsona video instalācijā „In the middle of the journey of our life I came to myself in a dark wood” (2002) skatītājam tiek „ierādīta vieta”, viņš vienmēr paliks tikai novērotājs, nespēdams piedalīties attēlotās sievietes intīmajā pārdzīvojumā. Savukārt cits zviedru mākslinieks Palle Torsons (Palle Torsson) ar darbu „Minus Porn Project” (1999) risina jautājumus par pornogrāfijas komplekso dabu. Projekts savulaik radīts kā pornogrāfiska rakstura tīmekļa vietne, tikai – bez pornogrāfijas. Tās saturu veidoja retušētas fotogrāfijas, kurās skaidri saskatāma apkārtējā vide, savukārt kailie cilvēku ķermeņi izpludināti, pārējās sadaļas veltot pornogrāfijas jēdziena izpētei. Izstādes uzmanības centrā atrodama vēl viena Larsa Nilsena instalācija „He was an Assman, I guess” (1997) ar mākslinieka alter ego skulptūru virs kuras iekārti savdabīgi ķerubi. Izstādes mērogs ar bagātīgo darbu klāstu piedāvā plašu iespaidu gūzmu, tomēr kopumā nepamet pārsātinājuma sajūta. Milzīgais darbu skaits un piecas telpas tomēr ir visai nopietns apjoms. Toties pozitīvi, ka apmeklētājiem atsevišķā telpā papildus iespējams noskatīties informatīvu filmu par izstādes darbiem. Izstāde visiem? Kā minēts preses relīzē: „Izstāde necenšas noteikt, kas ir labs un kas slikts. Mums visiem ir sava personīgā izpratne par iekāri un netikumu, tādējādi tikai katram pašam jālemj par savām personīgajām robežām.”(1) Turklāt izstādes kuratori min, ka vecākiem neņemt līdzi bērnus uz izstādi nav iemeslu – galvenais būt gataviem atbildēt uz iespējami savādiem un mulsinošiem bērnu jautājumiem. Ar ko kopā apmeklēt izstādi, lai paliek katra paša ziņā, tomēr jāatzīst, ka šis ir visai interesants ceļojums iekāres, tikuma un grēka pasaulē un rosinājums izsvērt sev pieņemamās mākslas – erotikas attiecības. Turklāt, izejot no muzeja, skatiens atduras pret liela izmēra reklāmas plakātu striptīzšovam, ko rotā trūcīgi ģērbtas dāmas. Ironiska sagadīšanās vai savdabīgs muzeja joks? (1) Skatīt izstādes aprakstu: www.nationalmuseum.se/sv/English-startpage/Visit-Nationalmuseum/Exhibitions1/lustandvice/ | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
