RIXC / Raitis Šmits, Rasa Šmite, Mārtiņš Ratniks. Runā ar mani (Garā pupa 2011)
Elīze Tīkmane:
No 2011. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam "kim?" / RIXC galerijā aplūkojama starptautiska starpdisciplinārās mākslas izstāde "aug_spēja". Izstādē apskatāmas trīs instalācijas, kas veltītas mākslas, dabas un tehnoloģiju mijiedarbībai ekoloģijas, enerģijas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Darbus vienojošais komponents ir augs – enerģijas avots kā galvenais izpētes objekts.
Zviedru mākslinieka Ērika Šedīna (Erik Sjödin) darbs "Super ēdiens" (Super Meal, 2010) veltīts azollai, kas esot viens no pasaulē ātrāk augošajiem ūdensaugiem. Instalācija sevī ietver ne tikai plazmas konteinerā augošu azollu, bet arī bukletiņu/grāmatiņu (work in progress), kas sniedz informāciju par augu, tā īpašībām un šķirnēm, kā arī piedāvā projekta laikā izstrādātās superēdiena receptes. Instalācijā iekļaujas arī fotogrāfijas ar jau pagatavotiem – augmīļiem visnotaļ apetītelīgajiem – ēdieniem.
Lokālajai, t.i., Latvijas augu valstij pievērsušies mākslinieki un kultūras pētnieki Signe Pucena, Uģis Pucens, Ieva Vītola (Starpnozaru mākslas grupas "Serde") un Aigars Lielbārdis (LU LFMI LFK, LU HZS). Darbs "Tautas aptieka" (2010) sastāv no vairākām daļām, kas pievēršas savvaļas un telpaugu izmantojumam veselības veicināšanas nolūkā. Gan video, kas tapis starptautiskā festivāla Herbologies/Foraging Networks (Aizpute & Alsunga, 2010) ietvaros, gan instalācija – ārstniecības augu skapītis, kas atgādina vecmāmiņu un mammu burkas un burciņas ar dažādiem kaltētiem pļavas un dārza augiem, kā arī interaktīvās sienas, uz kurām ikviens apmeklētājs aicināts dalīties ar savām tautas medicīnas metodēm, atgādina par nedaudz piemirstām, bet kaut kur tepat netālu eksistējošām zināšanām par dabas spēku. Darbs skatāms gan kā sabiedriskās domas modelējošs – sociāli aktīvs projekts, gan kā estētiska vienība, kas aicina novērtēt augu multifunkcionalitāti.
Augu augšanas spēja tieši pieteikta mākslinieku Raita Šmita, Rasas Šmites un Mārtiņa Ratnika darbā "Runā ar mani" ("Garā pupa 2011"). Izstādē apskatāms dzīvs augs (pupa?), kuru ikvienam skatītājam vai neskatītājam (interaktīva piedalīšanās nebūt neprasa fizisku klātbūtni izstādes telpās) iespējams uzrunāt, par starpnieku izmantojot „tiešsaistes interfeisu”(1). Šāda tehnoloģija izveidota balstoties uz pieņēmumu, ka augšanas process norit labāk, ja ar augiem runā. Vienīgi nav saprotams, kāpēc komunikācija ar augu nevar notikt bez tehnoloģiju starpniecības? Tieši šis mākslas darbs – dzīvās dabas un tehnoloģiju savienojums – aktualizē un liek izvaicāt vairākus cilvēka, dabas un tehnoloģiju attiecību aspektus. Proti, kāda ir mūsdienu pilsētas iedzīvotāja un dzīvās dabas mijiedarbība? Vai nepastarpinātas cilvēka – dabas attiecības uzskatāmas par novecojušu modeli? Vai tā iespējama bez starpnieku (tehnoloģiju) iesaistes? Kāda ir šo trejādo attiecību nākotne?
Kopumā izstāde vērtējama ļoti pozitīvi, gan kā estētisks produkts, gan kā starpdisciplināro saikņu un to darbības reprezentējošs veidojums, kas vērsts uz eksperimentu, izpēti un vīzijām par tālāku attīstību. Izstādītie darbi lieliski iekļaujas izstādes aprakstā izvirzītajā ilgtspējīgas sabiedrības attīstības kontekstā, bet izstādes nosaukums "aug_spēja" precīzi atspoguļo izstādes saturu un veiksmīgi ievada apcerē par darbu vēstījumu.
(1) Skatīt izstādes aprakstu: http://kim.lv/notikums/408/aug_speja un http://rixc.lv/talktome