VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Ginta Gabrāna personālizstādi [23.03.2011. 06:58] Ginta Gabrāna personālizstāde "Asinsgaisma" 9.03.–22.04.2011. galerijā "Alma" | ||||||||||
| Elīze Tīkmane: No 9. marta līdz 22. aprīlim galerijā "Alma" apskatāma Ginta Gabrāna personālizstāde "Asinsgaisma". Skatītājam tiek piedāvāta savdabīgu portretu sērija, kas veidota netradicionālā tehnikā. Īpatnie portreti ir uz lielformāta fotopapīra projicētas gaismas viļņu interferences (viļņu pārklāšanās – E.T.) ainas, ko mākslinieks nodēvējis par luminogrammā(1). Attēlu iegūšanai izmantotas konkrētu cilvēku asins lāses, caur kurām raidīts lāzera stars. Procesā radītais attēls fiksēts uz fotopapīra. Asins tēmas izmantojums personālizstādes nosaukumā raisa asociācijas ar asinsanalīzēm. "Asinsaina" vēstī par noteiktu asinsķermenīšu daudzumu noteiktā laikā, ko varētu dēvēt par skaitļos izteiktu situācijas atveidu, tātad par sava veida transformētu portretu, ja paplašinām šī jēdziena tradicionālo izpratni. Šoreiz asinsaina un analīzes aizstātas ar gaismu (lāzeru) un eksperimentu, bet no cilvēka vizuālā tēla attālinātais portrets kļūst par viļņiem un krāsām. Starp eksponētajām luminogrammām iespējams atrast vizuāli shematisku eksperimenta procesa aprakstu. Asiņu kā cilvēka bioloģiskās substances un lāzera mijiedarbība liek domāt par biomākslas kontekstu un iespējamo mākslinieka saistību ar šo virzienu. Tomēr eksperimenta miermīlīgais raksturs (netiek veiktas drastiskas manipulācijas ar dzīviem organismiem un ietekmēta to tālāka attīstība, protams, ja neuzskatām asins pilienu par dzīvu organismu) un formāli estētiskais, pat par romantisku dēvējamais, gala rezultāts rada vēlmi šos darbus ieskaitīt hibrīdmākslas (hybrid art) kategorijā. Abi minētie žanri ir salīdzinoši jauni, tos raksturo mākslinieka – zinātnieka, mākslas darba – eksperimenta koncepcija, uz kuru izstādes ievadtekstā atsaucas arī kurators Vilnis Vējš(2). Ginta Gabrāna darbos neierastās kombinācijās savijas mums pazīstamas, bet šķietami nesavienojamas lietas: asinis un lāzers; asinis un portrets; lāzers un fotogrāfija; gaismas varavīksne un asinis u. tml. Šķiet, tas arī ir lielākais mulsuma avots. Recenzijā par "Asinsgaismu" Jānis Vētra, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, apšauba Gabrāna izstādīto portretu un portretēto personu tiešo saistību, tomēr norāda, ka „ļaujoties Ginta Gabrāna fantāzijas vilinājumam, mēs varētu iztēloties, ka galerijā Alma ir skatāmi pašas dzīvības esences portreti”(3). Lai cik apšaubāma ir darbu piederība portreta žanram, darbos parādās piesaiste konkrētām personām gan nosaukumos, gan luminogrammām pievienotajos traukos ar asins daļiņām. Kāpēc gan lauztā gaismas stara varavīksnes krāsu lauki visdažādākajās formās nevarētu tikt asociēti ar konkrētu personu? (1) Skatīt: www.gabrans.com/html/bloodlight.php (2) Skatīt: www.galerija-alma.lv/index.php/lv/galery/about (3) Vētra Jānis „Asiņi vēstījums” – žurnāls IR #11 (50) 17. – 23.03.2011. – 33.lpp | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
