|
|
|
| Buto dejas izrāde Simona Orinska, projekta idejas autore Buto dejas izrāde 19. un 20. februārī plkst. 19:00 izstāžu zālē “Pinakotēka”, Ziedleju iela 1, Mārupes pagasts. | ||||||||||
 Simona Orinska. Publicitātes foto | ||||||||||
| Izrādes motīvs ir dzejnieka Kikaku Takarai haika: „nakts svētās dejas balta ir viņu elpa aiz maskām”. Sekojot pilnmēness ceļam, izrādes veidotāji aicina doties maģiskā ceļojumā – lasīt kustību un skaņu kā dzeju, kas runā metaforu valodā, piedāvā zīmes, bet nesniedz tulkojumus. Cilvēks – aktieris buto dejā ir simbols aizmirstām zināšanām, aizliegtiem sapņiem un zaudētām cerībām, nevis realitātes imitācija. Buto ir japāņu laikmetīgās dejas forma, kas radusies dumpīgā laikā - 20. gs. 60. gados pēc Hirosimas un Nagasaki traģēdijas. Latvijā jau notikušas piecas izrādes un skatītāju komentāri – “skudriņu kņudēšana vēderā, satraucoši pieskārieni saules pinuma apvidū, spēcīgas izjūtas vairāku dienu garumā, hipnotiskas sajūtas” – spilgti raksturo izrādes atmosfēru. Režisors, izrādes līdzautors Modris Tenisons – „Neko jau citu cilvēks neierauga kā tikai sevi”. Kā teicis fotogrāfs, projekta dalībnieks Jānis Deinats – “Tad, kad sapratu, ka nekas netiks “stāstīts” un precīzi nav jāsaprot, tad sāku ļauties izrādes plūdumam un gūt baudījumu no procesa.” Projekta autore, buto un kustību māksliniece Simona Orinska - “Izrādes spēcīgākie trumpji ir mākslinieku – personību sadarbība un improvizācija, kas ir “spēle uz naža asmens”. Ja gribat piedzīvot patiešām dzīvu procesu – līdz matu galiņiem sajustu – tad tā ir jūsu izvēle.” “Pati izrādes struktūra par spīti buto it kā iracionalitātei un loģiskā prāta atpūtai ir ļoti racionāli būvēta, kas nodrošina skatītāja uzmanības noturēšanu un pārsteiguma momentus,” apgalvo dejas kritiķe Inta Balode. „Nakts svētās dejas" ir nebeidzamas stāvokļu maiņas. Nenoteiktā žonglēšana ar „agregātstāvokļiem" un dejotāju skaitu skatītājam liek vērot izrādi ar nezūdošu interesi. Kas no tā visa sanāks, kurš uzvarēs, kas notiks tālāk? Mistērijas un dabiskā, organiskā misticisma pieskaņa neļauj atslābt ne mikli, un, šķiet, tas ir galvenais,” tā teātra kritiķis Mārtiņš Eņģelis. Izrādes spēks ir muzikālā partitūra, kuras autori ir skaņu mākslinieki Ilga Reizniece un Jānis Pauls. “Mūzikas dzīvā un jūtīgā saspēle ar izrādes noskaņām ir viens no spēcīgākajiem izrādes aspektiem...” (I. Balode) vai jāuzsver mūziķu “meditatīvi satraucošo stīgu pavadījumu, kurš atsauc atmiņā Jēkaba Nīmaņa vai Tonija Skota (Tony Scott) improvizācijas” (M. Eņģelis). Izrādes izveidē piedalījās arī buto horegrāfs no Japānas Ken Mai, harizmātiskā lietuviešu multimāksliniece Skaidra Jančaite, performances mākslinieks Artis Gulbis, video māksliniece Gita Straustiņa, dizaineri Aigars Lenkēvičs, Ērika Māldere un Buto studija. Biļetes iegādāties "Biļešu Paradīzes" kasēs vai www.bilesuparadize.lv. www.simonaorinska.info | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
