VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Ata Jākobsona izstādi [01.02.2011. 15:22] Ata Jākobsona personālizstāde "Insomnia" 19.01.–14.02.2011. Klasiskās mākslas galerija "Antonija" | ||||||||||
| Elvija Pohomova: Galerijā "Antonija" no 19. janvāra līdz 14. februārim skatāma Ata Jākobsona ceturtā personālizstāde „Insomnia”, kurā redzamas pēdējo triju gadu laikā tapušās gleznas. Medicīnas termins „insomnija” apzīmē miega traucējumus, kas izpaužas kā grūtības iemigt vai bailes guļot nepamosties, kā arī tas var būt simptoms, kas pavada daudzas psihiskas un cita veida slimības. Pats Jākobsons saka, ka, radot savus darbus, viņš īpašu uzmanību pievērš nejaušības, zemapziņas un sapņu lomai, tādējādi izstādes nosaukums un apskatāmie darbi veido vienotu veselumu, nevis kā citās izstādēs, kad šķiet, ka nav nekādu kopsakarību starp izstādītajiem darbiem un izstādes nosaukumu. Izstādīti divdesmit divi darbi, darbu formāti svārstās no maza (piemēram, "Savāds vakars", 40x30 cm) līdz pat lielformāta divdaļīgiem ("Kādā lietainā dienā", 200x270 cm) gleznojumiem, turklāt darbi neatkarīgi no sava lieluma ir vienlīdz emocionāli iedarbīgi, kas parāda, ka mākslinieks labi pārvalda gan mazus, gan lielus gleznas formātus. Jāatzīst, ka Jākobsons ir viens no maniem iecienītākajiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Viņa izvēlētajos tēlos ir kaut kas no mistiskā, loģiskam prātam netveramā un varbūt pat simbolistiskā (dažbrīd mākslinieka darbi atgādina kaut ko no vācu simbolista Franca fon Štuka (1863 – 1928; von Stuck) daiļrades), kas šajā laikā, kad jauno mākslinieku darbos bieži var redzēt kādas popkultūras, kiča vai jebkādas citas jau daudzreiz apspēlētas tēmas, kļūst par patiesi ievērības cienīgu notikumu. Arī gleznās izmantotā krāsu gamma nav spilgta vai kliedzoša (kas ļoti kontrastē ar turpat galerijā blakus telpās skatāmo Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstādi, kur dominē spilgtas krāsas un dekoratīva, ornamentāla glezniecība), izņemot dažas vietas atsevišķos darbos; koptonis ir padrūms, bet viņa glezniecības manierē tas tikai kalpo kā viens no tēlu atklāsmes veidiem. Piemēram, darbs „Līgavas mežā” nevar lepoties ar saviem lielajiem izmēriem, tas ir tikai 25x19,5 cm liels, bet savs efekts vienalga tiek panākts – gan ar attēloto spocīgo līgavu baltā ietērpā, melno seju un oranžīgajām acīm, gan apkārt esošo tumšo dabas fonu un okerīgajām debesīm. Diemžēl galerijas telpās, kad sāk jau krēslot, apskatīt darbus ir visai pagrūti, jo tiem tieši virsū spīd lampu mestās gaismas, eļļas krāsas atspīd un gleznu vērošana tiek mazliet izbojāta. Tomēr neskatoties uz to, izstāde ir ievērošanas cienīga un apskatīšanas vērta. | ||||||||||
 Atis Jākobsons. Kādā lietainā dienā. 200x270 cm. 2009. Publicitātes foto | ||||||||||
| Līva Raita: Atis Jākobsons ir viens no tiem gleznotājiem, kuru darbos spilgti izpaužas mākslinieka iztēle. Jākobsons spēj radīt tikai sev raksturīgus tēlus, vidi un ar gleznieciskiem paņēmieniem stāstīt sapnim līdzīgus stāstus. Uz sapņa būtisko lomu jaunradē norāda arī izstādi pavadošais mākslinieka komentārs, kurā viņš izklāsta sapņu pasaules nozīmīgo lomu iedvesmas smelšanā un jaunrades procesā, kas interesanti saspēlējas ar izstādes nosaukumu "Insomnia" – problēmas ar iemigšanu. Izstādē aplūkojamie darbi liecina, ka Jākobsona sapņainā glezniecība ir pilnasinīga un spēj atraisīt skatītāja radošo iztēli. Iespējams, ka skatītājam ar vājākiem nerviem pēc izstādes apmeklējuma daži tēli tiešām naktī neļauj iemigt, bet mistisku pasaku un stāstu cienītājiem Jākobsona radītā pasaule noteikti spēj sniegt patiesu baudu. Vienojoša mistika un fantāzija caurauž visas izstādītās dažāda formāta, datējuma un žanru gleznas – portretus, ainavas u.c. Īpaši atzīmējamas ir zema horizonta ainavas ar dramatiski mutuļojošu mākoņu masām, kas paspilgtina un izceļ mākslinieka–sapņotāja personību un sasaucas ar romantisma estētiku. Kas attiecas uz darbu formas niansētību – lazējumiem, tīšu nepabeigtību, gleznieciskās telpas sapņaini neskaidrajām dimensijām, satumsinātā koptoņa niansēm ar svaigiem krāsu akcentiem, tad tā var tikt nepamanīta galerijas nepiemērotā apgaismojuma dēļ. Jāatzīst, ka Jākobsona darbi, diemžēl, izvietoti tiem absolūti nepiemērotās telpās, kas neļauj skatītājam līdz galam izdzīvot mākslinieka radīto darbu sapņainumu. Lai skatītājs sapni izdzīvotu, nepieciešama arī paša skatītāja spēja un vēlme distancēties no reālās telpas un izmantot savu fantāziju. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
