VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Jāņa Sausnīša plakātu izstāde „Skaidrojošā vārdnīca” Ludzā 12.11. - 31.12.2009 No 2009. gada 12. novembra uz vēl nenoteiktu laiku J.Soikāna Ludzas mākslas skolas akmeņu zālē skatāma Jāņa Sausnīša izstāde "Skaidrojošā vārdnīca". | |
| |
|
1. skaidrojums jeb kāpēc šī izstāde notiek. Mēs katrs savu Latviju sirdī nesam atbilstoši personīgajiem atbildības mērogiem un saturiski tik bagātu, cik paša garīgā inteliģence. Vai svētkos plīvojošais karogs, vimpelis, gaismas iluminācijas, ausekļa zīme, iedegtās sveces ir iekšējās pasaules izjūtas pozitīvs apliecinājums savai sirds piederībai Latvijai vai paraugdemonstrējums varas prasībai un MK noteikumu konkrētā punkta reglamentētā izpilde? Ikviens no mums ir meklējis atbildes daudziem un dažādiem politiskiem un sabiedriskiem jautājumiem, lielākā vai mazākā mērā uzticoties tai informācijai, kas tiek publiskota sabiedriskajos masu komunikācijas līdzekļos: radio, TV, prese, interneta portāli vai mūsdienu folklorai raksturīgā veidā izplatīta no mutes mutē augstākā vai zemākā baumu līmenī. Ikviens ir piedzīvojis savu attieksmi, paužot to atklātībā vai paturot sevī. Tuvojoties svētkiem, kas Latvijas valstij bija, ir un būs kā brīvības un neatkarības simbols, J.Soikāna Ludzas mākslas skolā akmeņu zālē (Stacijas iela 62, Ludza, ieeja no pagalma puses) 2009.gada 12.novembrī plkst. 17:00 tiek atklāta mākslinieka, pedagoga, mūziķa Jāņa Sausnīša plakātu izstāde „Skaidrojošā vārdnīca", kas reprezentē sabiedriski un politiski aktuālas tēmas tēlainā, simboliskā, metaforiskā, asociatīvā valodā, aptverot laika posmu no 2007. - 2009.gadam. Vairāk kā divi desmiti datorgrafikas tehnikā radītie plakāti uzrunā skatītāja apziņu un zemapziņu. Māksliniekam raksturīga spēja radīt rakstīta vārda tēlu, spēlējoties ar tā struktūru un saturisko piepildījumu jeb skaidrot to ar vizuāliem izteiksmes līdzekļiem. Kalambūrs „mellenes - sarkanas tāpēc, ka zaļas", iezīmē Jāņa Sausnīša plakātu valodas skanējumu. Uz atklāšanu gaidām ikvienu ieinteresēto, uz ikdienas aplūkošanu īpaši aicinu vizuālās mākslas priekšmetu skolotājas un skolotājus kopā ar bērniem. Tā ir unikāla iespēja piedzīvot „dzīvu plakātu mākslu" - laikmetīgu, bez provinciālisma putekļiem un pret kožu līdzekļu odierējuma. 2.skaidrojums - iz plakātu vēstures Rakstītās reklāmas pirmsākumi meklējami laikos pirms mūsu ēras. Vēsture ir saglabājusi liecības par vissenākajiem grafiti-ieskrāpēti uzraksti un zīmējumi uz Pompeju pilsētas sienām un portikiem, kur tika uzietas gan liriskas vārsmas, gan tipiski sludinājumu teksti. Līdzīgu lomu bija veikuši arī albumi (album - balts), baltas namu sienas, uz kurām ar melnu krāsu uzrakstīja aktuālo informāciju. Teksti tika darināti kaligrāfiksi meistarīgi. Algotie "balsinātāji" aizrakstītās sienas atkal darīja baltas, tīras. Vācu das Plakat, krievu плакат, angļu poster un arī latviešu plakāts apzīmē kompozīciju, kurā sabiedriska tēma atainota ar spilgtu, lakoniski vizuālu attēlu "bildi", kas apvienots ar īsu tekstu. Pēc 2.pasaules kara veidojās divas atšķirīgas pieejas plakātam: 1.) plakāts - masu komunikācijas līdzeklis, informācijas nesējs: 2.) plakāts - autora mākslinieciska pašizteiksme, metaforiska tēla publiskotājs. Jaunas specifikas mākslas valodas apgūšana. Metaforiskums un simbolika kļuva par plakātu valodas centrālajiem un populārākajiem rīkiem, tāpēc mediju eksperti saprata, ka radošumu ļoti svarīgi papildināt ar akadēmiskām zināšanām par zīmju un simbolu dabu. Tekstam plakātos tika piešķirta īpaša loma. Tā bija dekoratīva vinjete, mēmā kino runas fragments vai pastkartītei uzskrīpātas atzīmes funkcija, kas atkarībā no montāžas ar kontekstu pārvērsa plakāta jēgu atbilstoši autora domātajam („Plakāts Latvijā"). 3.skaidrojums - mākslinieka Jāņa Sausnīša radošais SV jeb S.A.Usnīša vēstule par J.Sausnīti Piedzimu un sapratu, ka strādāt negribu. Nolēmu, ka būšu dzejnieks. Vecāki tomēr vēlējās no manis uztaisīt mūziķi, taču ne profesionāls klarnetists, ne dziedātājs, ne sitējs (mūziķa statusā) no manis negribēja sanākt. Sāku studēt mākslu, lai vismaz kaut kā īstenotu sapni par dīkdienību. Tomēr pretēji gaidītajām iecerēm, nācās sākt smagi strādāt. Par laimi, dzīve, kā jau viņa bieži mēdza ar mani izrīkoties, iemeta īsto cilvēku vidū. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē, mazliet apviļājies mākslinieku un interjeristu vidē, sāku mācīties jaukt krāsas (vienu ar otru kopā) pie to laiku labākā sietspiedes speciālista Brīnumzemē. Darbnīcā bieži ciemojās dižākie sociālā plakāta meistari. Ieklīda arī pa kādam jaunajam censonim, ar kuriem tad nu savā starpā vienojāmies, ka pietiek stāvēt maliņā un brīnīties ar pusatvērtu muti. Vecie, tostarp, bija kļuvuši vēl vecāki un ar retiem izņēmumiem, mūsu kopīgajās plakātistu rindās iestāties laipni atteicās. Tā tapa plakāta zīmētāju apvienība „Suņa sirds". Tad kādu dienu iedomājos, varbūt man kļūt par mākslas skolotāju?! Spīdoša ideja, varēšu stundām ilgi skatīties, kā citi strādā! Līdzās drukas darbiem sekoja skaistie pedagoģiskās teorijas gadi. Tomēr skaudrajā praksē, izturējis vien nepilnu mācību gadu sapratu, ka nekāds iejūtīgais pedagogs no manis nesanāks. Manī sāka neatvairāmi mosties bērnībā slēptais sitēja talants... Iedomājos - varbūt mani no darba glābs savs grafiskā dizaina uzņēmums, kurā varēšu vien rīkot pārējos? Turklāt kāds pasaules gudrinieks, kura vārdu arī neminēšu, bija teicis, ka esot vien jāsāk darīt lieta, kuru mīli, un tev nekad nevajadzēs strādāt. Tā kopš tā laika arī vairs „nestrādāju". Atliek laika arī bērnus audzināt, mākslu un dzeju radīt, mūziku uzspēlēt un nodoties vēl neskaitāmām, interesantām lietām. Lai jums arī veicas! Ar cieņu, jūsu Jānis Sausnītis . | |
| Atgriezties | |
