VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas | |
| Wells, Rachel. Scale in Contemporary Sculpture: Enlargement, Miniaturisation and the Life-Size London: Routledge, 2016. 203 p. ISBN 9781138270695 Tēlniecības vēstures gaitā mākslinieki vienmēr veidojuši dažāda lieluma skulptūras – gan milzīgas, gan pavisam mazas. Turklāt figūru izmērs tradicionāli bijis saistīts ar iecerētā konteksta (piemēram, pilsētas laukuma vai rakstāmgalda) mērogu. Tāpat pastāvējušas konvencijas, kas nosaka, ko nozīmē figūras izmērs – palielinājums var simbolizēt varenību un heroismu, savukārt miniaturizācija – trauslumu, privāto. Taču kopš 20. gs. 80. gadiem skulptūras izmēru arvien biežāk nosaka citi spēles noteikumi – vispirms jaunas attiecības starp objekta lielumu un vidi, kurā tas novietots. Grāmatas autore Reičela Velsa analizē laikmetīgās mākslas manipulācijas ar tēlniecības objektu mērogu – lietu palielināšanu, miniaturizēšanu un reprezentēšanu reālajā izmērā. Autore nepiedāvā sistemātisku šī fenomena vēstures pārskatu, taču sniedz milzumu aizraujošu piemēru, uzskaita dažādās mākslinieku motivācijas un neparasto izmēru un mērogu radītos efektus, kā arī pielaiko šai problēmai postmodernās mākslas teorijas un fenomenoloģijas vārdu krājumus. Atsevišķa nodaļa veltīta šī veida tēlniecības attiecībām ar fotogrāfiju un digitalizāciju. Breitwieser, Sabine; Hoptman, Laura et al. (eds). Isa Genzken: Retrospective New York: MoMA, 2013. 335 p. ISBN 9780870708862 Vācu māksliniece Iza Genckena ar skulpturāliem darbiem spilgti sevi pieteica jau 70. gadu vidū. Šajā dekādē, kad par būtisku mediju sievietes mākslinieciskās identitātes izteiksmē izvirzījās performance un video, skulptūra joprojām bija izteikti vīrišķīga nodarbe. Viņa veidoja liela mēroga objektus – „elipsoīdus” un „hiperbolas” – un viena no pirmajām mākslas objekta konstruēšanā izmantoja digitālās tehnoloģijas. Jau agri Genckenas radošā prāta brīvība un elastīgums ļāva saskatīt fotogrāfijā skulpturālu mediju, „jo tā ir trīsdimensionāla un attēlo realitāti”. Pastāvīgs inspirācijas avots bija urbānā vide un arhitektūra, īpaši 80. gados, kad māksliniece eksperimentēja ar betona un metāla konstrukcijām. Savukārt 90. gadi iezīmēja pagriezienu, kura laikā Genckena sāka veidot skulptūras no ikdienā lietotiem priekšmetiem – apzinātas izejmateriālu izvēles un apstrādes vietā stājās priekšmetu kombinēšana, veidojot apokaliptiskus pārdzīvojumus, kas atsaucās uz kolektīvām un individuālām kolīzijām. „Isa Genzken: Retrospective” bija pirmā izstāde, kas apkopoja visus mākslinieces radošā darba posmus. Fundamentālais izstādes katalogs papildināts ar izsmeļošām esejām un bagātīgu vizuālo materiālu. Петрова, Евгения; Василевская, Елена и др. Вера Мухина Санкт-Петербург: Palace Editions, 2009. 160 c. ISBN 9785933323198 Veras Muhinas (1889–1953) vārds Latvijā ir labi pazīstams – visupirms tādēļ, ka padomju modernisma šedevra „Strādnieks un kolhozniece” (1937) autore ir dzimusi Rīgā. Vēl nostāsti vēsta, ka Muhina ir kategoriski iebildusi par Padomju varas ieplānoto Brīvības pieminekļa nojaukšanu 1940. gadu vidū, uzsverot tā tēlniecisko vērtību. Par Padomju Savienības vizuālu firmas zīmi kļuvusī 24 m augstā skulptūra „Strādnieks un kolhozniece” apliecina Muhinas talantu strādāt ar monumentāliem darbiem, tomēr tā pārstāv tikai vienu no daudziem Muhinas mākslas medijiem. Pēterburgas Valsts Krievu muzeja autoru kolektīvs sagatavojis izcilu Veras Muhinas māksliniecisko izpausmju apkopojumu grāmatā. Esejas un bagāts ilustratīvais materiāls (178 krāsainas ilustrācijas) rada daudz dziļāku priekšstatu par Veras Muhinas daudzšķautnaino personību un mākslinieciskajiem meklējumiem. Savas karjeras agrīnajos gados viņa darbojusies tērpu un tekstila dizaina jomā, piedalījusies teātra scenogrāfiju veidošanā, kā izpaudusies grafiskajā dizainā, veidojot plakātus. Paralēli darbam pie monumentāliem pieminekļiem tapuši arī lietišķās mākslas izstrādājumi ģipsī, porcelānā un stiklā. Rothrum, Emily et al. Revolution in the Making: Abstract Sculpture by Women, 1947-2016 Milano: Skira; New York: Hauser & Wirth, 2016. 256 p. ISBN 9788857231303 Krāšņais izdevums dokumentē izstādi (Houser & Wirth galerija Losandželosā, 2016), kuras mērķis bija pētīt „no sievietes viedokļa veidoto skulptūru nenoliedzamo klātbūtni un emocionālo iedarbību”. Izstādes fokuss – abstraktās tēlniecības darbi, kas to tapšanas brīdī iezīmējuši kādu pavērsienu, turpmākas ietekmes avotu. No Luīzes Buržuā (Louise Bourgeois) slavenajiem koka „Personāžiem” līdz mazāk pazīstamajām Rutas Asavas stieples skulptūrām – kopumā 34 mākslinieces ar 100 darbiem, kas aptver 70 gadu ilgu laikposmu. Šajos darbos pētīta asimetrija un biomorfisms, iestrādājot šīs tēmas netradicionālos, atrastos materiālos, kas savienoti vai fragmentēti, savīti, sapīti, izkarināti, nostiepti, noberzti līdz caurspīdībai vai pārklāti javu un piesūcināti – vienmēr neparasti aizpildot telpu. Izstādē pārstāvēto mākslinieču objekti ir izteikti studijas darbi – sarežģīti, rūpīgi veidoti ar rokām, procesā balstīti, ne-naratīvi, ārkārtīgi taktili un eksperimentāli, iezīmējot mākslas virzienu, kas atšķiras no ekstravertās, ārā no mākslinieka studijas ejošās performanču, sociālās mijiedarbības un attiecību estētikas. | |
| Atgriezties | |
