VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Lielāks par muzeju Veronika Viļuma Projekts „Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” Latvijas Nacionālās mākslas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 28.04.–09.07.2017. | |
 Romans Suta. „Pašportrets ar pīpi”. Audekls, eļļa. 49 × 46 cm. 1919 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija Foto: Normunds Brasliņš | |
| Pērnais gads kultūras un mākslas dzīvē pagāja Jaņa Rozentāla zīmē, atstājot vērienīgo Romanam Sutam veltīto projektu šī gada vēlam pavasarim, kad jau rit daudzpusīgā mākslinieka 121. gadskārta. Tomēr gaidīšana ir attaisnojusies, ļaujot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciālistiem atklāt un apmeklētājiem izrādīt iespaidīgu, arī vēl līdz šim neapzinātu Sutas mantojumu. Tas izrādījies tik plašs, ka izstāde vienlaikus apskatāma gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā, gan Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM), tematiski atklājot Sutas plašo darbību glezniecībā, grafikā, lietišķajā mākslā, dizainā, grāmatu ilustrācijā, mākslas kritikā un pedagoģijā. Laika līnija ar Sutas dzīvē un daiļradē nozīmīgākajiem notikumiem sagaida apmeklētāju LNMM, tāpēc tā ir pirmais pieturpunkts secīgā abu izstāžu apskatē. Teksta fragmenti un vizuālie materiāli atklāj arī Sutas starptautiskos sakarus un ieguldījumu latviešu mākslas popularizēšanā Eiropā, ieliekot meistaru pasaules kontekstā un veidojot stāstu par Sutu kā maksimālistu, kura idejas nav pazinušas ne garīgās, ne ģeogrāfiskās robežas. Izstādē netrūkst arī privātās dzīves detaļu – pieminēts Sutas romāns ar aktrisi Benitu Ozoliņu, sniegts ieskats mākslinieka mātes kafejnīcas „Sukubs” ēdienkartē un lasāmas amizantas Anšlava Eglīša atmiņas par Sutas šaha spēli, kurās pausts izbrīns par to, kā Suta, „kas tik labi izjuta līdzsvaru un kompozīciju gleznās, nekādi nespēja uzbūvēt stabilu šaha partiju vai vadīt savus uzbrukumus saskaņoti”. Lai arī vietām ar nekonsekventu pieturzīmju lietojumu, neproporcionālu apjomu un iztrūkstošiem avotu nosaukumiem, pavadošie teksti nenoliedzami ir interesanti, taču daiļrunīgāki ir paši Sutas darbi – franču modernista Luī Markusī (Louis Marcoussis) iedvesmotas stikla glezniecības tehnikā tapušas interjeru kompozīcijas, agrīnā kubisma garā vienkāršotas formas spilgtos eļļas darbos, ar aizrautību pētāmi tušas zīmējumi, kuros ar vienkāršu līniju palīdzību atdzīvojas ormaņi, matroži, kāršu spēlmaņi un citi dzīves svinētāji, bet cirka mākslinieku un cīkstoņu attēlus pavada fotogrāfijas no Latvijas Valsts arhīva krājumiem. Muzeja galvenās ēkas nākamās zāles atvēlētas Sutas darbībai kino un teātrī – tajās var aplūkot Sutas skices dekorācijām un kostīmiem, kā arī rekonstruētus skatuves iekārtojuma maketus. LNMM izstādes scenogrāfiju veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone. Ieceri nedaudz neskaidru padara krāsu līnijas, kas atzīmētas mākslinieka biogrāfijas laika līnijā un parādās pie darbiem. Ja tās izvietotas ar mērķi iedalīt mākslinieka daiļradi tematiskos blokos, centieni ir grūti nolasāmi; ja tām ir vien dekoratīvs nolūks – iespaids ir maldinošs. Atšķirīga aina paveras DMDM, kur izstādes iekārtojumu veidojis Kristians Brekte. Tā ir spilgta, dzīvīga un, lai arī tekstā vairs nestāsta asprātīgas ainas no mākslinieka biogrāfijas, viņa temperaments un intereses atklājas šķīvju apgleznojumos un neparastu formu vāžu skicēs. Sutas tušas zīmējumi it kā atdzīvojušies krāsās un atklājas dekoratīvajos šķīvjos, no kuriem interesantākie aizpilda visu plakni kompozicionāli izjustā naratīvā. Papildus vērienīgajai porcelāna un pirmo reizi Latvijā izstādītajai keramikas darbu kolekcijai eksponēti arī mazāk redzēti objekti, tostarp Sutas interjeru skices. Telpā izceļas divi darbi no privātkolekcijām – Sutas interjera dekors „Meitene ar stirnu” un lieliski saglabājies krāšņais gobelēns, kas Sutam bijis pasūtīts kāzu dāvanai. Tāpat Sutas rokrakstu, kas 20. gs. 30. gados mainījies Art Deco un neoklasikas virzienā, iespējams novērtēt masīvajās mēbelēs, kuru vidū ir arī pusgadu pirms izstādes rekonstruēts dīvāns. Viena no lielākajām projekta vērtībām ir sadarbība plašā tās izpratnē, gan spējot vienkopus apvienot eksponātus no pieciem muzejiem un astoņām privātkolekcijām, gan piesaistot profesionālus aktierus tekstu ierunāšanai audiostāstos, kas paralēli izstādei LNMM klausāmi mobilajā aplikācijā, gan izveidojot īslaicīgo tetovējumu sēriju, kas kalpo kā oriģināls suvenīrs no muzeja apmeklējuma, gan arī sadarbojoties ar izglītības iestādēm. Projekta vizuālo identitāti veidojusi konkursa kārtībā izraudzītā LMA Funkcionālā dizaina nodaļas studente Una Bergmane, kuras „skatījums uz Romana Sutas mākslu un personību vislabāk sabalsojās ar abu lielo izstāžu koncepciju”. Šī „sabalsošanās” varētu būt vēl izteiktāka, jo šobrīd abas izstādes kopā „saslēdz” vien Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atrasta neliela galviņas figūriņa, kas, ar 3D drukas palīdzību veidota, nezinātājam neko neizsakoša, balta sagaida LNMM, bet melna – DMDM. Izstāde „Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” apvieno visus līdzšinējos centienus pastāstīt par Sutu, kas pēdējo pāris gadu laikā materializējušies vairākās izstādēs Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā un nesen iznākušajā Romana Sutas monogrāfijā un grāmatā „Darbnīca „Baltars””, un dara to visaptveroši, izrādot tādu eksponātu kopumu, kādu vienuviet vēl labu laiku, ja ne vispār, noteikti nebūs iespējas pieredzēt. | |
| Atgriezties | |
