VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas | |
| The Human Factor: The Figure in Contemporary Sculpture. Ed. by R. Rugoff London: Hayward Publishing, 2014. 198 p. ISBN 9781853323225 Grāmatā skatīti divdesmit pieci pēdējos 25 gados aktīvi tēlnieki, kas savos darbos atveidojuši cilvēka figūru. 20. gs. mākslā ķermenis, īpaši mākslinieka ķermenis, nereti kalpojis kā izteikti laikmetīgs līdzeklis, lai pētītu ķermenisko un eksistenciālo pieredzi, taču tieši tēlniecībā cilvēka figūrai vienmēr nākusi līdzi retrogrāda aura. Vēstures gaitā cilvēka ķermenis bijis galvenais tēlniecības objekts, tāpēc izvairīšanās no figurālās tēlniecības 60. gados tika uztverta kā atbrīvošanās. Tomēr kopš 80. gadu vidus daudzu tēlnieku darbos bija vērojama jauna interese par cilvēka figūru kā noteiktiem kultūras un sociāliem kodiem un konvencijām atbilstošu reprezentāciju. Šo tēlnieku darbos tipiski tika apvienotas dažādu laikmetu konvencijas, remiksējot periodu stilus un simbolus un radot starp tiem negaidītas saiknes (Huma Bhaba, Paloma Varga Weisz). Mākslinieki apspēlējuši klasiskās skulptūras materialitāti, atsedzot ražošanas procesa pēdas (Ugo Rondinone) vai veidojuši skulptūras nevis no „mūžīgiem”, bet trausliem materiāliem (Pavels Altamers). Uz grāmatas vāka – iespaidīga Pjēra Īga skulptūra (2011–2012), kurā neoklasicisma plikņa atlējuma galvu sedz īsts bišu strops, veidojot hibrīdu starp cilvēka radītu neorganisku formu un dzīvu ekosistēmu. Meret Oppenheim: Retrospective. Ed. by H. Eipeldauer, I. Brügger, G. Sievernich; with contributions by T. Bhattacharya-Stettler etc. Ostfildern: Hatje Cantz, 2013. 311 p. ISBN 9783775735117 2013. gadā tika atzīmēta sirreālisma mākslinieces Meretas Openheimas 100 gadu jubileja, un viņas darbu retrospektīvo izstādi Berlīnē radošo jomu profesionāļi atzina par gada otro labāko izstādi. Grāmata balstās uz ekspozīcijas materiāliem, kas bagātināti ar apjomīgām un izsmeļošām esejām par dažādiem mākslinieces darba aspektiem. Openheimu bieži mēdz saistīt ar feminismu, taču viņa nav no tām māksliniecēm, kuru darbi reprezentē specifiskas sievieti un sievišķību raksturojošās situācijas un stāvokļus, tieši pretēji – Opehneima noraidīja dzimumu atšķirību mākslā, un viņas darbus caurauž androgīnijas, karnevāla, metamorfozes, transformācijas tēmas. Openheimas izmantoto tehniku un mākslas veidu daudzveidība ir pārsteidzoša – no zīmējumiem, grafikas un fotodarbiem līdz glezniecībai, asamblāžām, vides skulptūrām, apģērba elementiem, dizaina priekšmetiem un pat dzejai. Šajā ziņā viņas biogrāfija un māksla iemieso domu, ka sirreālisms ir drīzāk „apziņas stāvoklis, nevis glezniecības vai literatūras stils”. Vienlaikus šī radikālā iztēles pārbagātība sniedzas tālu ārpus šauri traktēta sirreālisma virziena ietvariem. WACK!: Art and the Feminist Revolution Ed. by L. G. Mark; with contributions by C. Butler etc. Los Angeles: Museum of Contemporary Art; Cambridge, Massachusetts: MIT Press, 2007. 511 p. ISBN 9780914357995 Nav daudz sociālu kustību, kas ietekmējušas 20. gs. Rietumu pasauli vairāk nekā feminisms – tas mainīja sociālās attiecības, personiskās identitātes un institūciju organizācijas formas. Feminisma sociālā ietekme tikusi aprakstīta daudz, savukārt feminisma ietekme mākslā – kā uzskata izdevuma veidotāji – joprojām nav tikusi pietiekami labi reflektēta un izprasta. Vērienīgā izstādē balstītais izdevums skata 119 mākslinieces (no 21 pasaules valsts), kuras aktīvi darbojās 70. gados, radot drosmīgus, neortodoksālus, neērtus darbus, kas mudināja pārvērtēt to, kā mākslas sabiedrība – un sabiedrība kopumā – lūkojas uz sievietes (un vīrieša) ķermeni, uzvedību, pieredzi, vēsturi, varas attiecībām un sociālajām lomām. Šajā periodā atpazīstamību guva tādas mākslinieces kā Šantala Akermane, Linda Benglisa, Valija Eksporta, Mērija Helmane, Saņa Ivenkoviča, Ana Mendjeta, Anete Mesažē, Sindija Šērmena, Marina Abramoviča un daudzas citas. Blakus darbu katalogam izdevums gan sniedz ieskatu mākslinieču radošajās biogrāfijās, gan analizē sieviešu radītās mākslas attīstību 20. gs. otrās puses mākslas institūciju kontekstā. Body of Art London: Phaidon Press, 2015. 439 p. ISBN 9780714869667 Apjomīgajā albumā aplūkota cilvēka ķermeņa reprezentācija mākslā no senvēstures līdz mūsdienām, iekļaujot vairāk nekā 400 mākslinieku darbu piemēru. Neapšaubāmi cilvēka ķermenis mākslā ir neizmērojami plašs temats, taču izdevuma veidotājiem izdevies radīt patiešām lielisku, iedvesmojošu un provocējošu pārskatu, savstarpēji trāpīgā kontrastā nostatot dažādu laikmetu darbus un akcentējot dažādus gadsimtu gaitā mainīgus aspektus – attieksmi pret skaisto, identitāti, varu, vardarbību, reliģiju, dzimumu, seksualitāti, emocijām, ķermeņa robežām, fizioloģiskajiem procesiem, ķermeņa attiecībām ar telpu u. c. Albumu aizsāk Sandro Botičelli tempera „Veneras dzimšana” (1486) – kurā attēlotie mitoloģiskie personāži patiesībā taču nemaz nav cilvēki, – un poētiski noslēdz Ričarda Longa fotodarbs „Līnija, kas radīta staigājot” (1967) – attēls, kurā redzams cilvēka ķermeņa radīts nospiedums, kas sen jau izzudis, tāpat kā izzudīs to radījušā mākslinieka ķermenis, atstājot tikai fotogrāfiju. Mākslas lasītava atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāvā, Mākslas un mūzikas centrā. Grāmatas lasīšanai uz vietas meklējiet lasītavas brīvpieejas plauktos vai rezervējiet elektroniski LNB mājaslapā www.lnb.lv. Par bibliotēkas jaunieguvumiem varat uzzināt sadaļā „Aktuāli”. Vairāk informācijas par LNB un Mākslas un mūzikas centra ikdienas aktualitātēm www.facebook.com/lnb.lv un www.facebook.com/mmcentrs. | |
| Atgriezties | |
