VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Bez komerciālas bravūras Aivars Leitis Aivars Benužs. „Pēdējā viesizrāde” Valmieras Mākslas vidusskolas mākslas galerija „K2” 22.12.2016.–21.01.2017. | |
 Aivars Benužs. „Rondo” Autortehnika. 45 × 65 cm. 2016 Foto: Paula Gunāra Benuža | |
| Aivara Benuža „Pēdējās viesizrādes” inspirācijas avots bijis ļoti skumjš. Dzīve mākslinieku ievedusi strupceļā, un viņš nolēmis piepulcēties ekonomiskajiem emigrantiem. Tādēļ eksponētajos darbos Benužs bija pilnībā ļāvies eksistenciālu un radošu motīvu izvirdumam un kaismīgam protestam pret apkārt notiekošo netaisnību. Viņš atzīst, ka Latvijā sācis justies kā Orvela „Dzīvnieku fermā”, nespējot cīnīties ar „vienlīdzīgākajiem cūkām”. „Tādēļ,” uzsver mākslinieks, „nolēmu no dažādiem krāmiem realizēt visu, kas ienāk prātā. Man nebija daudz laika pārdomām, bet bija azarts un niknums par šodien notiekošo.” Minētais bija piešķīris eksponētajiem darbiem rūgtas ironijas nokrāsu, atklājot mūsu zemītē notiekošo absurda teātri. Izstāde atsedza skaudru vientulības, izolētības sajūtu, liekot atskārst, ka Aivara Benuža paveiktais radikāli atšķiras no šobrīd Latvijas mākslā valdošās komerciāli ārišķīgās un glamūrīgās bravūras. Autortehnikā veidotajos darbos tās vietu ieņēmusi ironiska autsaidera domāšana. Tomēr šie darbi ir daudz efektīvāki un iedarbīgāki nekā tendenciozais, ierastais un pieprasītais estētisms. Aivars Benužs nevēlas ierobežot mākslu šī spēles laukuma stingri ievilktajās līnijās. Mākslinieks cenšas distancēties no vispārējās projektu jezgas un darīt to, kas pašam ir būtiski. Tāpēc ar šo izstādi viņš ir radījis jauna veida precedentu visiem, kas ilgojas, sapņo, skumst un cer, ka Latvijas valsti vēl tik drīz nenorakstīs kā neizdevušos projektu. Mākslinieks priecātos, ja sabiedrība būtu domājoša un kritiska un norakstītu nevis savu valsti, bet gan pašlabuma vairošanā iegrimušos dažādo līmeņu pārvaldītājus un ievēlētu deputātos cilvēkus, kuri nedomā tikai par sava vēdera izeju – kā autortehnikā veidotajās sīkplastikās „Mans labākais draugs nodokļu maksātājs” (2016) un „Karstais suns” (2016) attēlotie. Ar dažādu materiālu – galvenokārt metāla – un priekšmetu palīdzību ir radīta savpatnu ideju pasaule, kurā vizuāli vērojamas sirreālismam un ready-made piedāvātajai spēlei raksturīgas iezīmes savienojumā ar jūtu mulsumu un tīšu naivumu. Piemēram, darbā „Ziemeļu Afrodīte” (2016) jaunu vizuālo kvalitāti bija ieguvis celtniecības montāžas putu baloniņš. Mākslinieka radītajos tēlos rūgtā ironijā sakausēti sapņi un vilšanās. Raugoties uz šiem mākslas darbiem, šķiet, ka sajūti, kā izzūd tauta. Visspilgtāk tas izpaužas septiņpadsmit rotu kopā „Identitāte” (2016). Darbi veidoti, ar dažādu krāsu akmentiņiem savienojot vecus divriteņa zobratus, krānus, nolietotus automašīnu un pulksteņu mehānismus un citus „krāmus”. Gan konceptuāli, gan vizuāli, ļaujot dominēt ironiskai mitoloģiskai tēlainībai un atbilstošam etnogrāfisko un folkloras motīvu izmantojumam dažādu saktu interpretācijās, Aivars Benužs atkal apliecina savu mākslā radīto leģendāro tēlu – tipāžu, kurš vienmēr ar neordināriem gājieniem izjauc ierasto paklausīgo ierindas kārtību, savos darbos vienotā simbiozē saplūdinot skarbu ironiju un skumju nožēlu, skaistumu un ironisku daili. Uzdodot jautājumu, vai skaistums ir ceļš uz patiesību un vai patiesība var būt vienkārša. | |
| Atgriezties | |
