studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 Nr. 6 (117) Nr. 5 (116) Nr. 4 (115) Nr. 3 (114) Nr. 2 (113) Nr. 1 (112) 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Četras abstrakcijas Raimonds Kalējs Ilmārs Rumpēters. „Gleznas” Galerija „Istaba” 16.01.–11.02.2017.

Ilmārs Rumpēters. „Katalonija”. Audekls, akrils. 122 × 91 cm. 2009 Foto: Didzis Grodzs

Šeit Latvijā gleznotāja, fotogrāfa, dizainera un ilustratora Ilmāra Rumpētera vārds vairāk asociējas ar Amerikas latviešu radošo nozaru attīstību pēc Otrā pasaules kara Rietumu mākslas tradīcijās un meklējumos, viņa gadījumā pievēršoties dažādiem mākslas valodas izteiksmes līdzekļiem – grāmatu ilustrācijai, zīmolu vizuālo tēlu izstrādei virknei atpazīstamu ASV un starptautisku kompāniju, kā arī glezniecībai, kurā pēdējo turpat vai trīsdesmit gadu laikā reālisma un pat impresionisma izpausmes izkristalizējušās līdz abstraktu krāslaukumu kompozīciju esencei. Ja savā iepriekšējā, 2008. gada personālizstādē, kas notika tepat, galerijā ilgdzīvotājā „Istaba”, autors bija gatavs eksponēt duci gleznu, no kurām daļa, izkārtas izgaismotajos skatlogos, savā krāsu spilgtumā suģestējoši piesaistīja garāmgājēju uzmanību, tad šoreiz skatītāju vērtējumam tika izstādītas tikai četras – līdz 2010. gadam tapušas vienāda izmēra vertikāla formāta gleznas, no kurām divas pēc izstādes tiek dāvinātas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijai. Ņemot vērā to, ka mākslinieks, saudzējot veselību, jau gadus sešus neglezno, bet vairāk pievērsies zīmējumiem, publicējot tos periodikā un daloties ar savu veikumu sociālā tīkla Facebook draugu lokā, galerijā fiziski izstādītie akrila tehnikā radītie pēdējie darbi vērtējami kā viņa glezniecības rokraksta augstākā virsotne jeb„gulbja dziesma”, kas pārliecinoši manifestē abstraktas mākslas saturiskās un vizuāli estētiskās vērtības. Izstādes atklāšanā galerijas telpa savu ikdienas sīklietu veikaliņam līdzīgo pārblīvēto sadrumstalotību bija ar priekškariem piesegusi no skatītāju acīm, akcentējot tikai četrus ar altārisku pielūgsmi izgaismotos darbus, kas uz tikko krāsotās sniegbaltās sienas zaigoja vitrāžiskā spožumā. Pēc iepriekšējā personālizstādē eksponētā darba, kura tematiku bija inspirējis spāņu sirreālista Dalī teātra-muzeja apmeklējums Figerasā, 2009. gadā gleznotā kompozīcija „Katalonija” organiski turpina atspoguļot Rumpētera aizrautīgo interesi par Katalonijas daudzšķautņaino, spektrāli tīrās krāslaukumu attiecībās un nojaušamos simbolos iedzīvināto dienvidniecisko emocionalitāti. Gleznas līdzsvarotā kompozīcija ar simetriski klātajiem melnajiem laukumiem šķietami pretendē uz heraldisku formu, krāsās ļaujot atpazīt Katalonijas karogam raksturīgo sarkani dzelteno līniju mainīgo ritmu uz debeszilo gradāciju fona, kas papildināts ar nacionālajā ģerbonī ietverto kroni un vīģes lapas zaļuma akcentu à la Miro modelētajā viļņotajā vimpelī darba centrā. Kompozīcijā iekļautie formālie simboli – kā Dalī ūsu virpuļa spirālveida stilizācija, vecpilsētas mūra dentikulu zeltītais ritms u. c. –, neskatoties uz to transformētības pakāpi, kā arī izmantotā specifiskā krāsu gamma uzrāda vēlmi saglabāt hrestomātiskas līdzības, lai skatītājam dotu nekļūdīgas norādes stāsta uztverē. Arī nākamais, 2010. gadā tapušais darbs „Talismans” pārliecina ar stabilu, simetrijai pakārtotu, amorfi izliektu un ģeometrizēti šķautņainu laukumu savstarpējo kārtojumu, kura elementu aprises rada asociācijas ar grieķu amforu un stīgu instrumentu sievišķīgi noapaļotajām formām un ar gaiši okerīgo siltumu izceļas uz vēsi zilā fona. Gleznā „Rudens veltes” (2010) gadalaika piedāvātā bagātā krāsu gamma reducēta līdz dzelteno, sarkano, miesas rozā un brūno laukumu tektoniskam kārtojumam un tonālajām attiecībām, tēlaini paplašinot rudens jēdziena morfoloģiskās robežas, un liecina par autora filozofiski vispusīgu dabas procesu analīzi. Krāsu simboliem arhetipiska nozīme piešķirta arī ceturtajā darbā „Zilais putns” (2010), kurā skarta nacionāli mitoloģiska un acīmredzami personiska krāsās un formā izteikta alegorija, vizuālo tēlu būvējot no krāsās ļoti tiešiem un latviskumu raksturojošiem segmentiem – kā uzartas zemes mālaini brūnais kompozīcijas noslēgums vai pavasara pumpuru svaigais zaļpelēkais laukums, no kura iedomātās lapotnes uz rudzu vārpu zeltainā fona savā zilumā visā godībā izslējies stilizēti lauzītais putna tēls. Ilmāra Rumpētera māksla gluži kā labs vīns ar gadiem iegūst bagātīgāku garšas buķeti un specifiskāku krāsu, kas baudāmas īstiem viņa darītavas cienītājiem.

Atgriezties