VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Krišs Salmanis, Anna Salmane, Kristaps Pētersons
Nominēti par izstādi „Dziesma” LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā
19.06.–26.07.2015.
 
Kāds ir jūsu darba vēstījums?

Darba pamatu veido māksliniecisks pētījums par visbiežāk lietotajiem dziesmu vārdiem, kas kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gadā ir izskanējuši Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertos. Vārdiem, kurus kaismīgi izdzied tūkstošiem balsu, piemīt milzīgs emocionāls un simbolisks spēks. Tie ir jāizvēlas pārdomāti. Mūsuprāt, jaundarbos ir nepieciešams vairāk tādu vārdu, kas uzrunā 21. gadsimta cilvēku, un mazāk paļaušanās uz vecu kodu atkārtošanu.

To risinājām savā nākamajā sadarbības reizē, kad veicām 12 intervijas ar dažādu valstu eksakto zinātņu pētniekiem, no kurām izveidojām skaņdarbu „Etīde” divpadsmit balsīm. Dziesmu svētku repertuārā tas pagaidām nav iekļauts.

Vai māksla var kaut ko mainīt sabiedrībā? Pasaulē?


Mākslas darbs spēj mainīt pasauli tāpat kā jebkurš cits darbs – pamazām. Cerēt, ka māksla vienā rāvienā izglābs pasauli, ir tāpat kā šo uzdevumu reizi piecos gados kopīgi uzvelt dievam, deputātiem vai Eiropas Savienībai.

Kāds, jūsuprāt, ir mākslas balvas mērķis? Ko tā dod, maina, mākslas pasaulē? Kādas problēmas atsedz?


Ideāla mākslas balva atjauno vai saglabā līdzsvaru starp pretējiem virzieniem mākslā.

Regulāra mākslas balva ar laiku kļūst par atskates punktu. Darbi dzīvo ilgāk. Izstāde beidzas, bet nominācija palīdz to saglabāt skatītāju atmiņā un rosina kritisku skatījumu uz mākslas norisēm kopumā. Vismaz mums šo divu gadu noslēgumā allaž gribas atsaukt atmiņā visu, kas tajos redzēts, un reizēm personiskie favorīti nemaz neparādās nominantu sarakstā.

Vai esat domājuši, ko darītu ar prēmiju, ja to saņemtu?

Atdotu parādus.
 
Krišs Salmanis, Anna Salmane, Kristaps Pētersons
Foto: no mākslinieku personīgā arhīva
 
Andra Silapētere: Nominācijas pamatojumā žūrijas loceklis Jānis Taurens saka: „Lielisks starpmediju darbs (..).” Šādam izteikumam varam piekrist, darbs ir lieliski un asprātīgi risināts. Šādu mākslinieku kopdarbošanos pēdējo gadu laikā varam reģistrēt gluži vai kā metodi, tai parādoties arī 2016. gada Cēsu Mākslas festivāla izstādē, kur līdzīgi no liela informācijas apjoma tika izsijāts viens elements un veidots „skaņdarbs”.

Darbam piemīt vairākas kvalitātes, ko pamatā iezīmē darbības metode un mākslinieku līdzdarbošanās/sadarbošanās. Ideja par Dziesmu svētkiem šeit netiek izteikta poētiski stāstošās vai tieši uzrunājošās mākslas formās, bet māksla šajā gadījumā reducēta līdz aktam, kurā uzsvars likts uz noteiktas problēmas atklāsmi, nevis uz estētiskām kvalitātēm. Kontekstā ar citiem Purvīša nominantiem šis darbs konceptuāli, iespējams, varētu būt viens no tīrākajiem.

Eduards Dorofejevs: Kriša Salmaņa darbus vienmēr ir interesanti aplūkot, jo viņa projekti ietver sevī gan mākslinieciskus pētījumus, kuri kā galarezultāts atspoguļo paša mākslinieka pārdomas par izvirzīto tēmu, gan arī asprātīgu pasniegšanas formu, kas iesaista domāšanas procesā arī skatītāju. Izstādē „Dziesma”, kas tapusi sadarbībā ar Annu Salmani un komponistu Kristapu Pētersonu, mākslas darbus šoreiz varēja ne tikai apskatīt, bet arī paklausīties. Metadati, kas savākti Dziesmu svētku gala koncertu repertuāra analīzes rezultātā, tika sakausēti konceptuālā kolāžā, „salīmējot” kopā partitūras fragmentus, kuros minēts viens no šajās dziesmās visbiežāk sastopamajiem vārdiem – „Dievs” – un šī vārda variācijas. Papildinot vizuālo sadaļu, tapis arī skaņdarbs, kas sastiķēts no atbilstošiem dziesmu audiofragmentiem. Aizraujoši ir tas, ka aiz šķietami vēsi statistiska konceptuāla darba ar zināmu ironijas un provokācijas piegaršu (kurš tad nezina, ka mākslinieks, pieskaroties vārdam „Dievs”, neizbēgami piesaistīs sev tās auditorijas uzmanību, kura deg nepacietībā apvainoties) stāv dziļi emocionāla latviešu dziesmu un dziedāšanas kultūras izjūta, kas saslēdzas ar nacionālo identitāti, kuras saknes mēs meklējam pagātnē, bet kuras nākotni veidojam tagad. Šīs laikmetīgās nacionālās identitātes formas meklējumos izstāde „Dziesma” dod izcilu vielu pārdomām.
 
Atgriezties