VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas | |
| Petry, Michael. Nature Morte: Contemporary Artists Reinvigorate the Still-Life Tradition Thames & Hudson, 2016. 288 p. ISBN: 9780500292235 Ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda gādību trīs gadu garumā tiek ievērojami papildināts LNB mākslas krājums. Mākslas lasītavā tās ir rūpīgi atlasītas grāmatas, kuru uzmanības centrā ir pagātnes un mūsdienu mākslas korifeji, mākslas žanri, virzieni, māksla publiskajā telpā un citas vairāk un mazāk „ierāmējamas” mākslas parādības. Projekta otrajā gadā iepirktie izdevumi pašreiz vienkopus ir apskatāmi Mākslas lasītavas jaunumu izstādē. Viens no šiem jaunieguvumiem ir arī Maikla Petrija grāmata. Bagātīgi ilustrētais albums piedāvā izvērstu pārskatu par klasiskā mākslas žanra – klusās dabas – izpausmēm 21. gs. mākslinieku darbos. Kā lielākoties nedzīvu priekšmetu kompozīcija klusā daba vienmēr rezonē ar nāves tematiku, tāpēc likumsakarīgi, ka viens no atslēgvārdiem grāmatā ietvertās darbu izlases metaforiskā vēstījuma konstruēšanā ir franču termina nature morte (mirusī daba) burtisks tulkojums. Atsauces uz iznīcību caurvij visas izdevuma nodaļas, kas bez nāves atspoguļojuma ir veltītas citām tradicionālajām žanra kategorijām – floras, faunas, pārtikas, telpas un sadzīves priekšmetu attēlojumiem. Aplūkoto mākslinieku pārstāvētie mediji ietver glezniecību, zīmēšanu, tēlniecību, video un citus radošās darbības veidus, savukārt reproducētos darbus pavada to radīšanas kontekstu atsedzoši īsteksti. Var teikt, ka šajos aprakstos izdevuma autors koncentrētā veidā iezīmē klusās dabas specifiku laikmetīgajā mākslā, pievēršot uzmanību vēstījuma niansēm, izmantoto materiālu konceptuālajam pienesumam un citām ar mūsdienām saistītām žanra transformācijām. Linkman, Audrey. Photography and Death. Reaktion Books, 2011. 214 p. Series: Exposures ISBN: 9781861897916 Odrijas Linkmenas sazarotais stāstījums un izmeklētais uzņēmumu kopums ir veltīts pēcnāves fotogrāfijai, konkrētāk – attēliem, kas ir tapuši aizgājēju piemiņas saglabāšanai pēc tuvinieku pasūtījuma. No vienas puses, izdevums piedāvā estētisku un poetizētu vēstījumu par mirušo iemūžināšanas veidiem, no otras – pēta, kā cauri dekādēm ir mainījies un/vai attīstījies skatījums uz nāvi. Pakārtoti tam tiek runāts par šādu attēlu terapeitisko nozīmi sēru procesā, proti, par fotogrāfiju kā vidutāju, kas šādā formā var veicināt samierināšanos ar smago zaudējumu. Tāpat ir pievērsta uzmanība nāves nolieguma atblāzmai kultūrā konkrētos laika posmos, bet grāmatas noslēgumā – sevišķi skatīts pēcnāves uzņēmumu izmantojums vairāku fotogrāfu mākslinieciskajā darbībā. Ģeogrāfiski un hronoloģiski izdevums pamatā fokusējas uz Rietumeiropas un Ziemeļamerikas tradīcijām pēcnāves fotogrāfijā no medija dzimšanas 1839. gadā līdz pat mūsdienām. T. J. Clark. The Sight of Death: An Experiment in Art Writing Yale University Press, 2006. 192 p. ISBN 9780300117264 Grāmatas autors ir plaši pazīstamais britu mākslas vēsturnieks Timotijs Džeimss (Tī Džejs) Klārks, kura iegudījums mākslas vēstures skaidrošanā, pārvarot formālās un ikonogrāfiskās metodes dominanti, galvenokārt saistās ar marksisma inspirētu modernās, īpaši 19. gs., glezniecības kā sava laika sociālo un politisko apstākļu vēstītājas analīzi. Šajā izdevumā Klārks pievēršas diviem 17. gs. šedevriem – Nikolā Pusēna ainavām „Mierīgs un rāms laiks” un „Aina ar cilvēku, kuru nogalinājusi čūska”. Abas viņš dienu no dienas ilgstoši vērojis Getija muzejā. Gleznu atrašanās kopīgā telpā, to stāvoklis vienai pret otru īpaši izcēla darbu savstarpēji disonējošo dzīves un nāves tematu traktējumu, kas ir būtiska šīs grāmatas ierosme. Savu skatīšanās piedzīvojumu autors ir atspoguļojis dienasgrāmatas formātā, un tas piedāvā neierastu, stilistiski daudzveidīgu un saturiski blīvu mākslas darbu interpretāciju. Teksts ir kā izmeklēšanas hronika, kuras mērķis ir pēc iespējas tuvoties mākslas darba komplicētajai dabai. Gan dziļi personiskas, gan plašāk vērstas uz mūsdienu attēlos balstītās pasaules politiku, Klārka pārdomas ļauj izsekot mākslas vērošanas pieredzei no visdažādākajiem skatpunktiem. Belting, Hans. An Anthropology of Images: Picture, Medium, Body Princeton University Press, 2011. 216 p. ISBN 9780691145006 Atzītā vācu mākslas vēsturnieka Hansa Beltinga grāmata pirmoreiz tika izdota 2001. gadā. Ņemot vērā viņa neordināro pieeju izmantot antropoloģisku skatījumu kā izejas punktu attēlu teorijā, toreiz darbs raisīja plašas diskusijas humanitārajās zinātnēs. Autors šeit nekoncentrējas tikai uz ierasti analizētajām bilžu veidošanas praksēm dažādās mākslas disciplīnās, bet gan sasaista tās ar mentālajiem tēliem cilvēka apziņā, tātad – ar cilvēka ķermeni. Pēdējais tiek skaidrots kā „dzīvais medijs”, kurš producē, uztver vai atceras attēlus, kas attiecīgi ir atšķirīgi no tehnoloģiju vai roku darinātajiem atveidojumiem. Izvairoties no bilžu uzlūkošanas tikai kontekstā ar to materialitāti, taču apzinoties vēsturisko mediju neapstrīdamo nozīmi to interpretācijā, Beltings piedāvā saistošu un teorētiski pamatotu pārskatu par attēla būtību un tā funkcionēšanas veidiem. Stāstījums ir veidots, balstoties uz dažādu piemēru izpēti, kas sniedzas no Dantes ietekmes līdz postfotogrāfijas analīzei. | |
| Atgriezties | |
