VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Kustības noslēpums
Raimonds Kalējs
Valdis Celms, Ieva Alksne. „Kinētikas arheoloģija”
„Rīgas mākslas telpa”, Intro zāle
12.11.–11.12.2016.
 
Valdis Celms. Fragments no kinētiskā objekta „Ceturtā pakāpe”. 1978
Foto: Raimonds Kalējs
 
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kura aprūpē glabājas iespaidīga dokumentāla kolekcija ar liecībām par Latvijā un ārzemēs notikušajiem radošajiem procesiem un to autoriem, nācis klajā ar retrospektīvu ieskatu dizainera un kinētiskās mākslas patriarha Valda Celma optisko ilūziju darbnīcā, beidzot vienā ekspozīcijā apkopojot pirms vairākām desmitgadēm tapušos mākslinieka eksperimentus, kurus profesionāli bija uzspodrinājusi restauratore Ieva Alksne. Celma veikuma kontā ir uzkrātas visdažādākās ievirzes radošās aktivitātes – daudzpusīgi radošie risinājumi dizaina jomā, plakāta grafika, manipulācijas ar foto un kolāžu, Dziesmu svētku vizuāli estētiskais noformējumus, kā arī publicēti iespaidīgi teorētiskie pētījumi par zīmju kultūru. Šajā izstādē, pateicoties tās kuratores, mākslas zinātnieces Ievas Astahovskas, ieguldītajām pūlēm, sabiedrības vērtējumam tika piedāvāts projekts, kas sniedza daudzpusīgu pētniecisku ieskatu autora virzītajos kinētiskās mākslas procesos, ietverot ne tikai izstādi ar tajā eksponētajiem darbiem un to skicēm, bet arī kodolīgu katalogu un Vides filmu studijas veidoto dokumentālo īsfilmu, kas skatītājiem deva iespēju virtuāli tikties ar pašu mākslinieku viņa lauku mājas bēniņu darbnīcā.

Visa šī kompleksā pasākuma vadmotīvs ir kinētiskās mākslas fiziska saglabāšana un tās ģenēzes atklāsme, sākot ar 20. gs. 60. gadu beigām – ar autora vēl studiju laikā aizsāktajiem meklējumiem optisko efektu jomā, izmantojot palielinātus, uz filmplēvēm drukātus tipogrāfijas rastrus un to virtuāli mainīgos ritmus, – līdz pat 1978. gadā radītajam kinētiskajam gaismas dinamikas objektam „Ceturtā pakāpe”, kura eksponēšanas iespējas tika eksperimentāli variētas skicēs un piedāvātas fotomontāžas tehnikā tapušos modernas arhitektoniskas pilsētvides plakātos. Kā skaidri norādīja projekta nosaukums – „Kinētikas arheoloģija” –, izstāde uzsvēra dziļi specifisku mākslas disciplīnu mijiedarbību, aktualizējot jautājumu par laikmetīgās mākslas restaurēšanas potenciālu, ņemot vērā visdažādāko materiāltehnisko līdzekļu arsenāla attīstību, kas nereti maina oriģināla autentisko analogā laikmeta tēlu un atjaunojot padara to par digitalizētu parafrāzi vai kopiju. Šajā kontekstā kā neatņemama divu paaudžu simboliskas saskarsmes forma bija uztverami īpaši izstādes ekspozīcijai modelētie un kompānijā „Rija” radītie koka stendi un plaukti ar 3D printera izdrukātiem savienojumiem, kuru uzdevums bija godam reprezentēt pagājušā gadsimta kinētiskās mākslas un tehnoloģijas sintēzes ikonas. Izstādē ar arheoloģisku rūpību slāni pa slānim bija atklātas un veiksmīgi reanimētas laika zoba nokostās un šķietami zudušās „kustības mākslas” liecības, atspoguļojot atsevišķu eksponātu anatomiju no ideju pirmuzmetumiem skicēs līdz fotogrāfijās dokumentētiem gataviem darbiem un eksponētiem telpiskiem maketu modeļiem.

Valda Celma novatorisko meklējumu un eksperimentu loks saistāms ar virkni zinātnisku, mehānisku un elektrotehnisku nozaru, un viņa 1970. gadā tapušā diplomdarba „Redzes kabinets” gadījumā tas pat pietuvojies medicīnai un cilvēka vizuālās uztveres teorijai. Neskatoties uz salīdzinoši ierobežoto ekspozīcijas telpu, trāpīgā izstādei atlasīto darbu izvēle skaidri atspoguļoja radošo meklējumu hronoloģisko secību un tehniskās varēšanas attīstību, kas aizsākās ar 1968. gadā tapušo statisko „Grieķiju” un kulmināciju sasniedza ar 1978. gadā izstādē „Forma, krāsa, dinamika” eksponētajiem „Rotējošajiem cilindriem” un elektriskajās gaismās mirdzošo metāla „Pozitrona” lodi, kuras oriģināls atrodas Nortona Dodža kolekcijā Zimmerli Mākslas muzejā Ņūdžersijā, ASV.

Mākslinieka laboratorijā tapušo objektu fiziskās un virtuālās kustības noslēpuma pamatā ir radoša kinētiskas mākslas recepte, kas apvieno sevī tādas sastāvdaļas kā forma, krāsa, gaisma, materiāls un mehānika, kas, pareizās proporcijās savienotas, rada baudāmu vizuāli estētisku un dinamisku mākslas fenomenu.
 
Atgriezties