VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Kristaps Kramiņš

 
Absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV) Metāla izstrādājumu dizaina programmu. Pašlaik studē Latvijas Mākslas akadēmijā, Scenogrāfijas apakšnozares 3. kursā. Beidzis Augusta Dombrovska mūzikas skolu.
 
Kristaps Kramiņš. Makets Raiņa lugai „Pūt vējiņi”. 2015
Foto: Kristaps Kramiņš
 
Mani jau kopš bērnības ir aizrāvusi mūzika un interesējusi skatuve – arī no vizuālā aspekta. Mūzikas skolā apguvu klavierspēli un nedaudz arī ērģeles, savukārt pašlaik aktīvi koncertēju ar rokgrupu Bloody Heels, kurā spēlēju basģitāru. Manuprāt, mīlestība gan pret mūziku, gan tēlotājmākslu vienlaikus ir veicinājusi manu interesi par scenogrāfiju. Tā ir fantastiska nozare, jo ļauj interpretēt dažādu autoru darbus arī tā, kā citi to varbūt negaida. Scenogrāfa profesija ļauj parādīt savu iekšējo attieksmi pret lugā notiekošo un izveidot savu „mazo pasauli”, kurai nav robežu.

Pagājušajā – Raiņa – gadā līdz ar citiem LMA Scenogrāfijas nodaļas studentiem piedalījos projektā „Aspazijas un Raiņa tēli un transformācijas”, kas bija skatāms Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Savā darbā „Viņš sauli cels debesīs” apspēlēju paralēles starp Raiņa un dziedātāja Dona daiļradi, bet plakātā „Tev piedzims Jānis”, kas bija apmēram tikpat naivs kā Dona dziesma ar līdzīgu nosaukumu, parādīju, ka jautājums par dzimstību un mūsu tautas nākotni nav zaudējis savu aktualitāti.

Veidojot maketu Raiņa lugai „Pūt, vējiņi”, kas bija studiju darbs, par lugas darbības vietu izvēlējos HES būvlaukumu, tādējādi Ulda un Baibas mīlas stāstu papildinot ar mūsu likteņupes Daugavas „sašķērēšanu” pagājušajā gadsimtā. Scenogrāfija sastāv no kustināmiem ģeometriskiem veidojumiem, kas dažādās pozīcijās var tikt izspēlēti kā mežs, rūpnīca vai HES siluets. Pētot Pļaviņu HES celtniecības vēsturi, atradu kādu īpaši zīmīgu tālaika fotogrāfiju, kurā redzams būvakmens ar izaicinošu uzrakstu krievu valodā: „Nu, Daugava, pagaģī!” Tas mani dziļi satrieca, un tāpēc iekļāvu to savā scenogrāfijā. Tāpat vēlējos, lai makets gan krāsu, gan formas ziņā atgādinātu padomju propa- gandas plakātus.

Šobrīd veidoju scenogrāfiju Dailes teātra izrādei „Klusā daba ar resno puisēnu”, kuras kostīmu māksliniece ir Gerda Šadurska, ar kuru kopā mācos akadēmijā. Tā ir lieliska pieredze strādāt kopā ar pieredzējušo režisoru Mihailu Gruzdovu un saprast, kā akadēmijā iegūtās zināšanas varu pielietot praksē.
 
Atgriezties