VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Par Brederlo – von Sengbusch Mākslas prēmijas 2016 studentu darbu izstādi [02.11.2016. 23:49] Guntars Gritāns, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa students Latvijas Mākslas akadēmija 06.10.–29.10.2016. | ||||||||||
| Ir palikušas vien dažas dienas līdz izstādes slēgšanai, tāpēc šī recenzija jau top, iespējams, ar post factum pēcgaršu, taču šoreiz tā vien gribas citēt frāzi no kādreiz bērnībā tik mīļās padomju filmas ‘’Pelnrušķīte’’: “Я есчо не волшебник, я только учусъ...” (vēl neesmu burvis, es tikai mācos), kas raksturo gan teksta, gan izstādē redzēto darbu autorus. Tā tika apmeklēta 4(!) reizes, lai redzētais tiktu ietverts kaut nedaudzās rindās. Šoreiz ne tik daudz par pašu prēmiju. Tomēr jāuzsver, ka studenti savus darbus iesniedz paši, un šis process netiek īpaši ierobežots (vairāk informācijas LMA mājas lapā). Labi, ka Brederlo – von Sengbusch prēmija ir, ka tai nu jau ir tradīcijas mūsu Mākslas akadēmijā un ka glezniecības, tēlniecības un grafikas studentiem ir iespēja piedalīties šajā konkursā un gūt jaunu pieredzi, kā arī naudas balvu – 4000 euro. Tiesa, šogad tā tika sadalīta starp četriem laureātiem. Tie ir Marta Veinberga (glezniecība, maģistrantūra) ar darbu ‘’Blaugznas’’, Ella Mežule ar gleznu ‘’Ir’’( glezniecība, 4. kurss), Dārta Stafecka (grafika, maģistrantūra) ar darbiem ‘’Laiks’’ un ‘’Saplūšana’’ un Una Stahovska (tēlniecība, maģistrantūra) ar darbu ‘’Mākslīgais instinkts’’. Atgiežoties pie autora iepriekš rakstītā par sastaptajām grūtībām sniegt kādu savu vērtējumu, gribas būt šķietami neitrālam, kas tomēr nebūtu recenzijas labākais variants. Tā kā kritiķis ir topošais mākslas zinātnieks, ir nepieciešams analītisks redzējums; ja būtu atļauts palikt vienkārša garāmgājēja, kurš nejauši iemaldījies paskatīties, statusā, nebūtu nekādu problēmu tā vientiesīgi un no sirds pateikt: NEPATIKA, NEUZRUNĀJA. Tāpēc, uzsverot nu jau iepriekš citēto frāzi no filmas, autors mēģinās atrast zelta vidusceļu, lai nevienu neaizvainotu un sniegtu iespējami objektīvu skatpunktu. | ||||||||||
 Ella Mežule. IR. Audekls, eļļa. 100x106 cm. 2016 Foto: Guntars Gritāns | ||||||||||
| Ja runā par izstādi kopumā, tad jā, protams, darbi ir ļoti dažādi savās izpausmēs, formās, tikai... Neatstāj sajūta, ka šoreiz vairumam jauno mākslinieku ideja izvirzās priekšplānā, kamēr otrā un pat trešā plānā ir palikusi paša mākslas darba tīri vizuālā, jā, pat tehniskā realizācija. Šķiet, ka pie darbiem prasītos tāda garāka anotācija, lai nojaustu, kas tad ir tas, kas nodarbina mākslinieka prātu. Ar vienu no laureātēm kritiķis arī sazinājās, uzdodot pavisam vienkāršu jautājumu, kāpēc darba nosaukums ir ‘’Ir’’? Apmeklētājs atļausies būt subjektīvs, apgalvojot, ka tas ir arī izstādes labākais darbs, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir bijusi iespēja sekot Ellas Mežules iepriekšējai radošajai darbībai. Māksliniece kļuvusi daudz brīvāka un, jāsaka, košāka savās radošajās izpausmēs. Gleznas kolorīts un tajā pašā laikā ne īsti saprotamā sižetiskā līnija tomēr izsauc emocijas, kuras vienkārši atnāk un IR, skatoties gleznu ‘’Ir’’. Tomēr daudz nolasāmāks ir, piemēram, balvu neieguvušās gleznotājas Lindas Lagzdiņas darbs ‘’2016’’. Sievietes galvas siluets, kuru ietver arābu kultūrai tik tipiskā galvassega, skaidri norāda par izmaiņām šajā 2016. gadā, kas notiek pašreiz. Lai gan, ja domā šādi, tad virsrakstā varētu būt ietverts vēl plašāks laikposms. Kā otro veiksmīgāko gribas pieminēt Unas Stahovskas kinētisko instalāciju ‘’Mākslīgais instinkts’’. Uz melnas pamatnes sarindotās, šķiet, pīlītes (?) ik pa laikam iedarbina rūcošs sensors. Tā, kā tas ir ieprogrammēts, mākslīgi. Kā ikdienā tas notiek ar daudziem no mums, pretēji mūsu gribai. Tomēr, kas ir tas, kas kopumā šajā izstādē (vismaz kritiķim) nešķiet tik rosinošs, un kādēļ tās četras apmeklētās reizes savā ziņā dzen izmisumā? Atbilde: nepamet deja vu sajūta. Pārsteigt, varbūt pat provocēt izvirzīts kā galvenais mērķis, un tajā pat laikā nerodas pārliecība, ka māksliniekiem ir vajadzīgs savs skatītājs, vērtētājs. Taču, kā jau tika rakstīts, šis ir ĻOTI subjektīvs viedoklis. Kas zin, varbūt vajadzēja izstādi apmeklēt vēl plus četras reizes un tad arī ‘’acis atvērtos’’. Diemžēl nesanāks, jo to jau tūlīt slēdz. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
