VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Déjà vu atradumi Uldis Pētersons Mākslinieku grupas izstāde "Meklējumi" Mākslas telpa Civita Nova koncertzālē „Lielais dzintars” 24.03.–30.06.2016. | |
 Egons Peršēvics. Darbi no sērijas "Mūžība". Betons, metāls. 2016 Foto: Maija Demitere | |
| Ar nosaukumu Civita Nova šī gada janvārī savu darbību uzsākusi jaunā mākslas telpa Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars”. Piesaistot visus iespējamos Kurzemes sabiedriskos medijus, tika atklāta „laikmetīgās” paaudzes autoru izstāde „Meklējumi”, kurā ar saviem darbiem pārstāvēti pieci Latvijas mākslinieki: Kaspars Teodors Brambergs, Ginters Krumholcs, Liene Mackus, Egons Perševics un Andris Prigičevs. Jaunas mākslas telpas ieņemšana un apdzīvošana ir gana sarežģīts process, kurā organizatoriem jārēķinās ar iespējamu publikas reakciju – jo sevišķi, ja kuratoru vēlme ir eksponēt domātrosinošu vai provokatīvu mākslu tuvu koncertzālei ar klasiska repertuāra cienītāju auditoriju, kurai netradicionālas un žanriski neatpazīstamas mākslas izteiksmes formas var šķist nepieņemamas un satraucošas. „Lielā dzintara” izstāžu zāles lielākie mīnusi, kas būtiski ierobežo eksponējamās mākslas gleznieciski polihromās kvalitātes, ir ēkas fasādes oranžie organiskā stikla dekoratīvie vairogi, kas visu telpu ietonē dzintarainā nokrāsā, un telpas neregulārās sienas, pie kurām gandrīz neiespējami piekārt divdimensionālus respektabla lieluma mākslas darbus. Tomēr telpa, ja par tādu var nosaukt caurstaigājamu foajē ar vairākiem līmeņiem, ir labi piemērota tēlniecībai, objektiem, instalācijām un multimediāliem darbiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ izstāžu zālē tiek organizētas telpiskas un krāsās rezervētas mākslas skates. Izstādes „Meklējumi” gadījumā jāizceļ tās kopējais vizuāli estētiskais un formālais risinājums, kurā Bramberga lielformāta silikāta apmetuma gleznojumi izmēros kontrastē ar Mackus smalki animētajām plastilīna ainavām, Prigičeva koferīšos iedzīvinātajām figurālajām mizanscēnām, kā arī Krumholca un Perševica dažādās tehnikās un formātos veidotajiem tēlniecības darbiem. Gleznotāja Bramberga monumentālā izmēra, uz speciāliem mobiliem metāla stendiem eksponētos darbus nevar nepamanīt pat garām skrienošs apmeklētājs. Izstādē redzami divi darbi, kas veidoti jauktā tehnikā, izmantojot dažādus materiālus – 2013. gada gleznojums „Trīs formas #002 (Kuģi)” no personālizstādes Dynamis, kā arī pērn veidotais darbs „Plūsma”. Prigičeva un Mackus individuāli izgaismotie darbi izvietoti uz paaugstinājuma, kur telpas vertikālā samazinājuma dēļ radīta intīma atmosfēra, lai akcentētu darbu vizuālo un saturisko vērtību. Prigičevs ir provokatīvākais no pārstāvētajiem autoriem. Liepājā viņš labāk pazīstams kā labs restaurators un viesnīcas Fontaine Palace interjeru konceptu veidotājs. Viņa dažbrīd sirreālie skeči no sērijas „Seksīgie nelieši surikati” (2013– 2015) ir miniatūri scenogrāfiski inscenējumi, kuri sākotnēji liekas bērnišķīgi un naivi, bet katra darba vēstījums tos pārvērš par unikālu objektu, piepildītu ar filozofisku saturu, kas raksturo mūsdienu sabiedrību. Katra „kastīte”, kā mākslinieka darbus reizēm sauc skatītāji, ir autora patstāvīgs vēstījums, tomēr katram vērotājam tiek dota iespēja tos interpretēt pa savam, saskatot tajos sev aktuālo. Mazo mizanscēnu dalībnieki ir vietējā kristiešu humpalu veikalā pirktās lellītes, zaldātiņi, plastmasas dzīvnieciņi un citas mantiņas, kas kā aktieri un rekvizīti tiek savietoti atbilstoši izgaismotajās pasaulītēs. Tēlnieces un animācijas mākslinieces Lienes Mackus trīs smalkās, plastilīnā veidotās sniegbaltās ainavas no sērijas „Zināma vieta’’ (2012) izvietotas telpas tumšākajā daļā un papildinātas ar viņas pašas veidotām animācijas filmām, kuru noskaņu paspilgtina Mārtiņa Jurjāna un Oto Adreļūna komponētā mūzika. Diametrāli pretēji šiem miniatūrajiem un smalkajiem darbiem izstādīti Liepājas tēlnieka Egona Perševica betonā un tēraudā radītie skulpturālie darbi no sērijas „Mūžība” (2016), kā arī tieši „Meklējumiem” tapušais, no betona „papīra kuģīšiem” veidotais „Posts un negals” (2016). „Mūžības” sērijas darbos eksponētas betonā atlietas bērnu figūras, kas savās rokās tur no metāla veidotas un izmēros hipertrofētas ģeometriskas formas. Krumholca darbi eksponēti atstatus cits no cita – zāles vidū uz podesta stāv „Volstrītas haizivs” (2011), no poliestera sveķiem veidots stilizēta biznesmeņa vai advokāta tēls, kas piesaista skatītāju uzmanību ar savu „biznesa haizivs” zoboto galvu. Darba nosaukums un tā vizualizētais tēls izteiksmīgi raksturo ideju, un jebkāds cits skaidrojums kļūst lieks. Otrs Krumholca darbs ir spilgti rozā bumba Popstar (2013), kurā dekorativizētos ritmos sakombinēti suņu atņirgtie zobi un astesgali. Izstādes anotācijā tiek runāts par mākslinieku saturiskas inspirācijas un formas meklējumiem, lai gan par galveno meklētāju šajā izstādē kļūst skatītājs, kuram starp jau kaut kur redzētajiem un jaunpienākušajiem darbiem jāatrod savai filozofijai atbilstošākais. | |
| Atgriezties | |
