VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Tērnera balvas laureāti 2015
Madara Bunkše
Tramway
01.10.2015.–17.01.2016.
 
Tērnera balvas 2015 laureāte – grupa Assemble. 2014
Foto: Assemble Group
© Assemble
 
Apvienotās Karalistes prestižākā mākslas balva Turner Prize pastāv kopš 1984. gada, un to organizē Tate galerija. Balvai, kas nosaukta angļu gleznotāja Džozefa Melorda Vilijama Tērnera (Joseph Mallord William Turner, 1775 – 1851) vārdā, nominē britu māksliniekus, kas ir jaunāki par 50 gadiem un uzrādījuši izcilu radošo sniegumu pēdējā gada laikā. Balvai var izvirzīt māksliniekus, kas pārstāv visu vizuālās mākslas spektru, un iekļūšana nominantu un laureātu godā viņiem visbiežāk nodrošina finansiāli veiksmīgu karjeru nākotnē. 2015. gada 7. decembrī Glāzgovā norisinājās kārtējā balvas pasniegšanas ceremonija un to saņēma apvienība Assemble par pilsētvides ilgtermiņa attīstības projektu.

Apvienības sastāvā ir 18 cilvēki, kas sevi piesaka kā „ne-māksliniekus”, savā darbības jomā saplūdinot mākslas, urbānās arhitektūras un dizaina jomas. Visiem grupas dalībniekiem ir mazāk par 30 gadiem, tādējādi viņi kļuvuši par jaunākajiem Tērnera balvas laureātiem. Strādājot grupā un eksperimentējot, Assemble attīsta ilgtermiņa projektu, kas meklē risinājumus pilsētvides un iedzīvotāju dzīves kvalitātes problēmām Liverpūlē, Granby Four Streets rajonā. Assemble atjauno pamestas un izdemolētas mājas rajonā, kas daudzus gadus bijis neapdzīvots, kā arī sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem, palīdzot rajona estētiskās kvalitātes un sociālās aktivitātes attīstībā. Grupa piedāvā alternatīvus modeļus pilsētas plānošanai un reģenerācijai, pretstatot tos korporatīvajai ģentrifikācijai un tādējādi rādot, kā mākslinieciskās prakses spēj aktualizēt un risināt svarīgus jautājumus. Assemble pastāv jau piecus gadus, un savu sadarbību apvienība sāka ar pagaidu kinoteātra ierīkošanu kādā pamestā degvielas uzpildes stacijā Londonas austrumos. Projekts Liverpūlē ir līdz šim grandiozākais grupas uzsāktais darbs. Apvienība nekad nav sevi pozicionējusi kā mākslinieku grupu, un nominācija viņiem bija pārsteigums. Tērnera balvas izstādei viņi Glāzgovā izveidoja sociālo uzņēmumu/darbnīcu, kurā no jauniem un otrreiz pārstrādājamiem materiāliem veidoja dažādas dizaina lietas, ko apmeklētāji varēja arī iegādāties. Nopelnītā nauda tiks ieguldīta Granby Four Streets rajona tālākajā attīstībā. Lielbritānijas mākslas vidē izskan arī kritika, kas Assemble neuzskata par laikmetīgās mākslas parādību, bet raksturo kā lielisku, sociāli atbildīgu arhitektūras un urbānās vides projektu. Turklāt Assemble darbojas, gandrīz vai ignorējot mākslas tirgu un liekot uzsvaru nevis uz galeriju vidi, bet uz publisko telpu un tās nozīmību. Tieši sociālā atbildība šajā projektā arī uzrunāja šī gada Tērnera balvas žūriju.

Tērnera balvai kopumā tika izvirzīti četri nominanti; Assemble saņēma 25 000 mārciņu lielu naudas balvu, bet katrs no trim pārējiem nominētajiem māksliniekiem – prēmiju 5000 mārciņu apmērā.

Bonija Kemplina (Bonnie Camplin) balvai nominēta par darbu „Militārais industriālais komplekss” (The Military Industrial Complex) jeb zinātnes centru par mītu, kurā autore intervē cilvēkus, kas stāsta par sazvērestības teorijām, tostarp valsts sponsorētu prāta kontroli un pie varas esošu slepenu, jogu mīlošu citplanētiešu-reptiļu grupu. Tādējādi māksliniece uzsver enerģētikas un apziņas pētījumus, kuros subjektīvās pieredzes tiek uztvertas kā galvenā pierādījuma forma.

Nikola Vermersa (Nicole Wermers) nomi nēta par instalāciju „Infrastruktūra”. Tā sastāv no 10 modernisma dizainera Marsela Broiera (Marcel Breuer) ēdamistabas krēsliem, kuru atzveltnes pārklātas ar kažokiem. Krēsli izklaidus izvietoti visā telpā, un to savstarpējais novietojums veido taisnus leņķus. Katrs – piemēram, kafejnīcās – būs pamanījis, ka cilvēki mēdz uzkarināt savus mēteļus uz krēslu atzveltnēm, tā iezīmējot robežas un uz mirkli mēģinot pārvērst publisko/cita īpašumu par savu privāto telpu. Šajā darbā māksliniece uzsver subjektu infrastruktūru, norādot uz „sarunu” starp kažokiem un krēslu dizainu veidojošajām metāla caurulēm, vienlaikus atsaucoties uz sociālo šķiru sadalījumu, patēriņa dzīvesveidu un kontroli pār to.

Dženisa Kērbela (Janice Kerbel) Tērnera balvai nominēta par 25 minūšu garu avangarda stila a capella operas skaņdarbu Doug. Performancē tiek atskaņotas deviņas dziesmas, ko izpilda seši dziedātāji, ģērbti melnā. Dags (Doug) ir tēls, kas radīts, iedvesmojoties no komiksiem, – viņš ir nelaimīgs un neveikls, un ar viņu notiek deviņi dažādi atgadījumi. Balansējot starp mūzikas skaņdarbu un skaņas mākslu, māksliniece no tradicionālajiem stāstījuma veidiem veido komplicētas formas, apvienojot audio darbu, performanci un grafiku.
 
Atgriezties