VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Arvīda Endziņa domu labirinti Aivars Leitis Arvīds Endziņš. „3. elements” Valmieras muzeja izstāžu nams 17.11.–12.12.2015. | |
 Arvīds Endziņš. Uztvērējs. Alumīnijs, misiņš, lējums, metinājums, montāža. Ø90cm. 2010 Foto: Arvīds Endziņš | |
| Arvīds Endziņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Metāla dizaina katedras vadītājs. Preses relīzē teikts: “Mākslinieks ir viens no tā dēvēā „unikālā dizaina” lauka kopējiem Latvijas mākslā. Uz profesionālās mākslas skatuves Arvīds Endziņš parādījās Latvijai vēsturiski nozīmīgā brīdī – 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad mainījās politiskā sistēma un līdz ar to visa līdzšinējā dzīve. Šajā laikā sabruka Latvijas rūpniecība un diplomēti dizaineri savas idejas attīstīja ne vairs kā tiražējamus produktus, bet kā oriģinālus mākslas darbus izstāžu zālēm vai funkcionālus objektus privātām un sabiedriskām telpām”. Vispirms par terminu „unikālais dizains”. Manuprāt, precīzāk būtu lietot vispārpieņemto jēdzienu „mākslas jeb autordizains”. Mākslinieka darbi bieži izveidoti ar ready-made palīdzību, transformējot dažādas vecas lietas funkcionāli citas nozīmes objektos, instalācijās un ikdienā izmantojamās lietās – kā, piemēram, siena dakšas pārtapušas galda lampās „Tango” ar sarkanām spuldzītēm un statīva (dakšu) izliekumu, imitējot tango soli. Izstādes nosaukumu inspirējis alumīnijs. Arvīds Endziņš atzīst, ka tas ir viņa iecienītākais materiāls, un apgalvo, ka alumīnijs esot trešais izplatītākais elements pasaulē. Tieši alumīnijā veiktie darbi visprecīzāk ļauj ielūkoties viņa domu labirintos un ieraudzīt, kā mākslinieks savu ironiski daudzslāņaino domāšanu pārvērš darbībā, piešķirot pasaulei visneparastākās formas. Darbos viegls humors sadzīvo ar interesi par dažādu optisku fenomenu izpēti un attiecībām starp dabu un tehnoloģiju. No alumīnija veidotās sarežģītu struktūru konstrukcijas piedāvā savdabīgas materiāla izmantošanas situācijas, aicinot skatītāju pārskatīt un atrast jaunas interpretācijas savai pasaules izpratnei. Mākslinieks neorientējas uz snobisku skatītāju. Ikvienam apmeklētājam viņš piedāvā uzspēlēt tādas kā paslēpes, lai mudinātu sasniegt to pašapziņas un pašrefleksijas līmeni, kas ļauj interpretēt redzēto. Eksponētajiem darbiem nepietiek ar to vien, ka tie ir mākslas darbi; tam ir jāiemieso konkrēta jēga, nozīme. Šķiet, aspektam, ka mākslas darbam vienmēr jābūt „par kaut ko”, ir mākslinieka noteicošā ideja, lai veicinātu skatītājus uztvert sociālos un kultūras kontekstus. Skatītāji labprāt ļaujas darbu vieglajam humoram, kas iedziļinoties kļūst ironiski smeldzīgs. Vislabāk tas izpaužas interesanti izveidotajā melno metāla pannu ciklā „Vadoni meklējot” (2010–2015) ar dekoratīviem alumīnija papildinājumiem (kronis, restes, ozola lapas, Mikipeles ausis, ragi, stūre ar sānu spoguļiem u. c.) un centrā iestiprinātu spoguli. Šajos darbos daudzi labprāt vispirms spoguļojas un tikai tad sāk domāt. Paspoguļojoties pannā ar ragiem, šķiet, ka ragi ir tavējie, bet pannas ar glāzīti miglainais spogulis rada iespaidu, ka esi dzēris. Iespēja aplūkot savu atspulgu, saskatīt un iztēloties sevi kādā no vadoņu – Jāņa (Jāņu namatēvs), barveža, bargākā noziedznieka, visgodājamākā cilvēka, elka vai dzērāja – lomām skatītājus ieintriģēja. Viena no manām studentēm atzina, ka „melnā panna ir cilvēku pūlis, bet spogulis tajā ir cilvēks, kurš VAR! Var uzdrīkstēties, un ir spējīgs būt vadonis, un kāpēc lai tas nebūtu tieši TU?” Iespējams. Atliek tikai izvēlēties. Līdzīgu aicinājumu uz interpretācijas brīvību piedāvā abstraktais „Novērotājs” (2008). Garena alumīnija plāksne ar 40 izvirzījumiem, kas simetriski sakārtoti pa četri desmit rindās. Fonā alumīnijs šķiet apdedzināts un līdz ar to tumšāks. Interesants materiāla izmantojums ir kompozīcijā „Akvarelis” (2008), smagnējā materiālā uzburot kaut ko līdzīgu akvareļa struktūras viegluma sajūtai un gaisīgumam. Darbs „Sudraba mākonis” manu uzmanību pievērsa, pateicoties apgaismojumam, jo meta ļoti interesantu ēnu, kas to atdzīvināja, piešķīra papildus dimensiju. Diametrā pusotru metru lielie apaļas formas objekti „Uzvarētājs I” un „Uzvarētājs II’’ (abi 2010) veidoti no stilizētām alumīnija spalvām, kas neregulāri savietotas tā, lai kopējā forma veidotu apli. To apspīdot gaismai, starp retajām spalvām uz sienas veidojas interesantas, darba apjomu palielinošas gaismēnas. | |
| Atgriezties | |
