VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Kurzemes albums Edvarda Šmite „Kurzemes albums” no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs 18.12.2015.–27.03.2016. | |
 Sofija Hārena. Ziemas prieki. Papīrs, zīmulis, akvarelis. 15,4 × 19,8 cm. 19. gs. 40.–50. gadi | |
| Šī albuma vēsturē ir daudz nezināmā un daudz nejaušību. Arī tā ir nejaušība, ka šo piezīmju autore tika iesaistīta ar albumu un izstādi saistītajās norisēs. Tādēļ vispirms daži paskaidrojumi par izstādes priekšvēsturi. Izstādē eksponētās 90 zīmējumu un akvareļu lapas pirms dažiem gadiem parādījās kādā no Rīgas antikvariātiem. Tiesa, citā formātā – tās bija uz pabieza pelēka papīra kārtīgi ielīmētas fotoalbumā. Dažiem zīmējumiem bija pievienoti teksti un paraksti vācu valodā. Pārskatot albumu, tajā citu pēc cita izlasīju vairākus vārdus – Groschke, Exe, Klein –, ar kuriem biju saskārusies, pētot mākslinieka Jūlija Dēringa (1818–1898) dzīvi Jelgavā. Ar šo brīdi albums manās acīs ieguva jaunu nozīmi, kļūstot par Jelgavas un Kurzemes kultūras vēstures liecību. Nosaukums „Kurzemes albums” radās it kā pats no sevis. Kurzeme gan nav attēlota nevienā no zīmējumiem, toties zīmējumu autori pārsvarā bijuši kurzemnieki. Baltvācieši. Bet albums? Faktiski mēs pat nezinām, vai zīmējumu lapas sākotnēji bija noformētas kā albums, vai arī tās glabājušās kādā kārbā, atvilktnē vai aploksnēs. Tomēr darbu piederība galvenokārt vienas dzimtas trim paaudzēm ļauj šo kopumu saistīt gan ar reiz tradicionālajiem „draudzības albumiem”, gan ar 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā modē nākušajiem „jaunu dāmu albumiem”. Savukārt dzimta, ar kuru albuma vēsture saistīta visciešāk – Johans Teofīls Groške (1760– 1828), viņa meitas un mazbērni – pieder Jelgavā reiz tik nozīmīgajiem „literātiem” (Groške bija Jelgavas ārsts, Academia Petrina profesors un Tukuma aptiekas īpašnieks). Kādi bijuši zīmētāju mērķi? To varam tikai minēt. Iespējamākie – mācību uzdevums, ceļojuma iespaidi, apsveikums ģimenes locekļiem vai draugiem. Šie mērķi saglabājušies arī mūsdienās, vien līdzās zīmulim to īstenošanā bieži tiek izmantotas iespējas, ko piedāvā fotoaparāts un dators. Albums raisa pārdomas par tēlotājmākslas vietu sabiedrības dzīvē dažādos laikos, par veidiem, kā māksla funkcionē sabiedrībā un cik aktīvi notiek abu minēto pušu komunikācija. Dāmu parakstīto darbu lielais īpatsvars savukārt atgādina par „sieviešu jautājumu”, par sievietes vietu un lomu ģimenē un sabiedrībā. Eksponētie 90 darbi aptver laiku no 18. gs. 90. gadiem līdz 19. gs. 50. gadiem, un starp tiem nav neviena, kas būtu pilnīga nemākuļa darbs. Tas arī saprotams, jo zīmēt mācīja un mācījās skolā vai ģimenē, vidusskolā un pat universitātē. Ārstam, piemēram, laba zīmētprasme bija obligāta, jo zīmējums bija vienīgā iespēja, kā fiksēt kādā novērojumā redzēto. Pārsteidz uzmanība un precizitāte, ar kādu strādājuši zināmie un nezināmie autori. Kur zīmējumu autori raduši ierosmi saviem darbiem? Visur. Piemēram, viena no dāmām zīmējusi pēc kādas vācu gleznotāja Johana Kristiāna Klengela (1751–1824) ainavas, cita pētījusi, kā flāmu mākslinieka Antonisa van Deika (1599–1641) gleznā „Anglijas karaļa Kārļa I trīs vecākie bērni” (ap 1635) zīmēti suņi; visticamāk, viņas rīcībā bijusi kāda pēc šīs gleznas darināta gravīra. Zīmētgribētājiem bija pieejami arī daudzveidīgi izdevumi ar pamācībām un darbu paraugiem. Jau augstāku kvalifikāciju prasīja darbs dabā. Dominē zīmējumi, kuru autori bijuši neprofesionāļi (šis vārds izvēlēts apzināti, lai izvairītos no tās negatīvās pieskaņas, kas piemīt tādiem jēdzieniem kā „amatieris” vai „diletants”). Visplašāk albumā un izstādē pārstāvēta daktera Groškes mazmeita Sofija (Sophie Caroline von Haaren, dzimusi Exe, 1822–1904). Viņas darbu tēmas ir dažādas, tomēr vislabprātāk zīmēti bērni rotaļās un ģimenes lokā. Iespējams, ka šeit zināmā mērā izteikts arī autores personīgais pārdzīvojums – viņas laulībā ar baronu fon Hārenu bērnu nebija. Ir arī daži vairāk vai mazāk pazīstamu autoru darbi. Vienu no zīmējumiem – ejošas baskājainas sievietes skici – parakstījis Šādovs (Dr. W. Schadow, Direktos), vācu un Eiropas mākslas vēsturē labi zināmais Frīdrihs Vilhelms Šādovs, viens no nācariešu grupas dibinātājiem, Diseldorfas Mākslas akadēmijas ilggadējais vadītājs un Diseldorfas glezniecības skolas pamatlicējs. Par to, kā šī skice nonākusi Jelgavā, varētu veidot garāku stāstījumu, bet šoreiz aprobežošos ar īsu komentāru. Proti, jau minētajam ārstam Johanam Groškem bija trīs meitas – Šarlote Sofija, Jūlija un Katrīna Johanna –, un Šarlote 1820. gadā kļuva par Frīdriha Vilhelma Šādova sievu. Par Šādovu dzīves vietu vispirms kļuva Berlīne, pēc tam – Diseldorfa, bet attālums nav bijis šķērslis ģimenisko saišu uzturēšanai. Starp citu, Jelgavā savulaik atradies arī Šādova gleznotais Šarlotes portrets, bet pašlaik par tā atrašanās vietu nav ziņu. Neapšaubāmi, Šādova skice ir albuma nozīmīgākā lapa, tomēr tās vieta mākslinieka daiļradē vēl precizējama, tādēļ šī atklājuma prezentācija plašākai sabiedrībai vēl priekšā. | |
| Atgriezties | |
