VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Rudens janvārī Raimonds Kalējs „Rudens 2015/ Barikādēm 25” Latvijas Mākslinieku savienības galerija 13.01.–14.02.2016. | |
| Pateicoties siltumnīcas efekta radītajām klimata pārmaiņām, aizpagājušais gads pasaules meteoroloģijā ienāca ar radikālām pārvērtībām gadalaiku secīgā kārtojumā – rudens ieilga un līgani, izlaižot ziemu, pārgāja pavasarī, saglabādams ierasto ritmu vien kalendāra noteiktajos astronomiskajos termiņos. Arī šogad tika gaidīts līdzīgs scenārijs, bet notika pēc dabas prāta un ziema ir ieradusies ar visu balti salto bardzību, visumā precīzi atgādinot par 1991. gada skarbo janvāri, kam mēs šogad visās trijās Baltijas valstīs atzīmējam 25. gadadienu. Ja runājam par gadalaiku rudeni, tas ir savlaicīgi devies ziemas miegā, vien deleģējot savu nosaukumu un krāsu bagātību šoreiz jūtami iekavētajai LMS organizētajai vispārējai mākslas skatei, kurai pērn apritēja jau četrdesmitā gadskārta. Ikgadējā Latvijas mākslinieku kopizstāde, kas savos ziedu laikos tika organizēta lielākajā Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”, tagad tiek iekārtota LMS galerijas telpās, kuru platība veiksmīgi palielināta uz kādreizējo saimnieciski administratīvo telpu un darbnīcu rēķina, līdz ar to ļaujot veidot dažādu koncepciju autonomas ekspozīcijas. Šogad, ņemot vērā barikāžu atceres pasākumus un to vēsturisko nozīmi visas Baltijas neatkarības nosargāšanā, Rudens izstādē piedalās 39 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mākslinieki, un vairākās ekspozīcijas daļās skatāms liels skaits dažādu laikmetu, ietekmju un mediju darbu. Pasvītrojot savas pastāvēšanas 75. jubileju, Latvijas Mākslinieku savienība izstādei izdevusi visumā gaumīgi sastādītu katalogu, kurā atspoguļotas gan kuratoru koncepcijas latviešu un angļu valodās, gan kvalitatīvs ilustratīvais materiāls. | |
 Māris Upzars. Nebaidies! Audekls, eļļa. 170×120cm. 2013 | |
| Projekta idejas pamatā ir un paliek 1991. gada notikumi ne tikai politikā, bet arī mākslā un kultūrā, kas savās radošajās izpausmēs spēcīgi rezonēja tālaika sabiedriskās norises. Tieši tas ir svarīgākais iemesls, lai žūrija skrupulozi pievērstos gan, pēc tās domām, atbilstošāko darbu atlasei, gan arī veiktu atbildīgu izstādes laureāta izvēli. Lielu ekspozīcijas daļu ar gleznām, tēlniecību, objektiem un multimediāliem darbiem aizņēmuši jaunākās paaudzes mākslinieki – Rihards Ābeltiņš, Annija Grosa, Otto Zitmanis u. c. –, kuriem skaita ziņā seko jau labi zināmi autori – Igors Dobičins, Madara Gulbis, Juris Utāns –, kā arī virkne pazīstamu kaimiņvalstu autoru. Pirmajā acu uzmetienā šķietami haotiskā izstādes iekārtojuma autors ir gleznotājs Jānis Purcens, kurš atteicies no tradicionāli ģeometrizētas izstāžu zāles sadalījuma ar ekspozīcijas vairogiem, bet, drīzāk sekojot barikāžu koncepcijai, mākslas darbus izvietojis brīvā telpā, ļaujot skatītājam no jebkura skatpunkta redzēt visu ekspozīciju vienkopus un dažādos leņķos. Otra, ne mazāk interesanta un aktuāla projekta ekspozīcija saistāma ar LMS pirms piecpadsmit gadiem nodibināto muzeju, kurā apkopoti vairāki tūkstoši padomju laikā tapušu gleznu, grafiku, tēlniecības darbu, plakātu, lietišķās mākslas paraugu un scenogrāfijas metu. „Rudens 2015” ietvaros no šīs kolekcijas ekspozīcijai izvēlēta visatbilstošākā daļa, kas saistāma ar 20. gs. 80. gadu jauno mākslinieku dumpinieciski provokatīvajām sietspiedes un oforta tehnikās radītajām lielizmēra grafikām. To autoru vidū noteikti jāpiemin vēl joprojām radošo asumu un aktualitāti nezaudējušais Kristaps Ģelzis, ironiski provokatīvais Andris Breže, kā arī monumentālās sietspiedes virtuozs Ojārs Pētersons un vairāki citi, ne mazāk atpazīstami, autori. Kā projekta ideju akcentējošs vadmotīvs LMS galerijā izveidota ar Lietuvas Republikas Seima atbalstu tapusī lietuviešu kinooperatora un filmu režisora Joza Kazlauska fotogrāfiju izstāde „Izšķirošais 1991. gada janvāris”. Neskatoties uz aktualizēto vēsturiski politisko uzstādījumu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka izstāde ir vērtēta mākslas skate, kurā žūrija izvēlas kādu koncepcijai un mākslinieciskajiem kritērijiem atbilstošāko autoru un pasludina to par projekta laureātu. Šoreiz mans viedoklis saskan ar žūrijas vērtējumu, un par izstādes labāko autoru tiek atzīts gleznotājs Māris Upzars ar 2013. gadā tapušu eļļas gleznu „Nebaidies!”, kuras tematiskais skaidrojums, paša autora vārdiem, pilnībā sasaucas ar upurēšanās un dzīvības trausluma jēdzieniem: „Bailes daudzreiz traucē mūs izdarīt izvēli un spert nepieciešamu, drosmīgu soli. Mēs baidāmies no kaut kādām nepatīkamām sekām, kuras mūs var piemeklēt pēc izvēles izdarīšanas. Bailes aptumšo apziņu, liedzot skaidri saskatīt situācijas būtību. Tomēr nekas traģiskāks par nāvi it kā nevar notikt. Lai arī bailes no nāves ir instinktīvas, tomēr tās man šķiet pārspīlētas, jo ir dzirdētas ziņas par to, ka nāve ir tikai apziņas stāvokļa maiņa. Tātad iespējams, ka pēc īsas, sāpīgas pieredzes mēs varam nonākt salīdzinoši apgaismotā stāvoklī.” | |
| Atgriezties | |
