VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Starpdisciplināra izstāde „Laika pazīšana” Jēkabpilī Ieva Mikanovska, projekta kuratore, biedrība „AIKA" 20.11.2009 - 04.12.2009 Šo piektdien, 20.novembrī pulksten 15:30 Jēkabpils un Krustpils novadu domes vestibilā atklās starpdisciplināru izstādi „Laika pazīšana". Izmantojot padomju mantojuma - lauksaimnieciskās ražošanas ēku drupu fotogrāfijas kā arī audio un video materiālos fiksētas divu paaudžu atmiņas un viedokļus, izstāde stāsta par Latviju un tās iedzīvotājiem Padomju Savienības laikā un pēc neatkarības atgūšanas. | |
| |
|
Kopumā izstādē apskatāmas septiņu objektu fotogrāfiju grupas. Fotogrāfijas uzņemtas lielākās padomju saimniecības Latvijā - agrofirmas Daugava - tagad Jēkabpils, Sēlpils un Viesītes novadu teritorijā. Fotogrāfiju autore ir Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas studente Mētra Štelmahere. Savukārt Dzintras Mikanovskas stāstus par šiem objektiem audio ierakstā varēs noklausīties pie katras fotogrāfiju grupas. To visu papildinās video, kurā savu viedokli par sabrukušajām un izdemolētajām ēkām, par iemesliem, kāpēc šīs ēkas netika izmantotas tālākai saimnieciskai darbībai, par Latvijas un savu šodienu un nākotni pauž jaunieši. Video autors ir Latvijas Kultūras koledžas students Jēkabs Štelmahers. Kā saka Dzintra Mikanovska, stāstot par vienu no objektiem: „Stāstot par šo pirmo fermu, uzreiz gribu uzsvērt, ka ne jau nostaļģijas mākta par pagājušo dzīvi Padomju Savienībā es Jums stāstu par šiem grautiņiem. Tā bija tāda bezjēdzīga mantas izvazāšana. Ja vēl materiāli no šīm izpostītajām ēkām būtu likti lietā! Lielākoties tie kaut kur nātrēs tā arī sabruka. Tehniku praktiski izvazāja, nospēra riteni, varbūt noderēs?" Un Ilze Podniece videofilmā piebilst: „Toreiz jaunbūves, tagad grausti - tie patur sevī cilvēku cerības uz nākotni, plānus, kas nepiepildījās. Latviešiem vispār pārmet uzņēmības trūkumu - ir maz cilvēku, kas gatavi uzņemties risku, veidot biznesu un ko attīstīt. Protams, tā varētu būt arī bēgšana no tā, kas asociējas ar kaut ko nīstu. Tas gan ir ļoti neloģiski - izrādīt savas antipātijas pret sabrukušo varu tādā veidā, bet cilvēks bieži kļūdās savu emociju dēļ. Ja atceramies, Ulmanis arī kādreiz ar „baltu aci" skatījās uz Vecrīgas arhitektūru kā uz 700 verdzības gadu pieminekli, bet, paldies Dievam, viņam neizdevās mūs no šī pieminekļa atbrīvot. Man šie grausti ir vienkārši daļa no manas dzīves, daļa no šejienes. Es nevaru pateikt, kā būtu, ja nebūtu." Ikviens būs gaidīts izstādes atklāšanā šī gada 20.novembrī pulksten 15:30 Jēkabpils un Krustpils novadu domes telpās Jēkabpilī, Rīgas ielā 150A! Šeit izstāde būs apskatāma līdz 4.decembrim. Pēc tam tā ceļos uz Latvijas Kultūras koledžu Rīgā un Garkalnes novada domi. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, z.s. „Ezerkalni" un Ievas omamma. Īpašs paldies Zandai Pilātei, Ievai Smelcerei, Arturam Lobrektam, Mārim Becītim, Gunai Kalnačai, Ievai Astahovskai, Zandai Rozenbergai, Jānim Subatiņam, Aleksandram Kalniņam, kā arī Jēkabpils, Krustpils un Garkalnes novadu domēm un SIA „Kaupo"! | |
| Atgriezties | |
