VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Zivs – tuvākais draugs
Māris Brancis
Kate Seržāne. Tête-à-Tête
Šauļu Universitātes Mākslas galerija 28.08.–10.09.2015.
 
Kate Seržāne. Tête-à-Tête VIII. Papīrs, sēpija, ogle. 150x190cm. 2015
 
Vienas no labākajām jaunākās paaudzes zīmētājām Kates Seržānes jaunākās personālizstādes Tête-à-Tête sēpijas zīmējumu centrālā tēma – zivs.

Sēpijai Kate Seržāne pievērsās, vēl mācoties Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas apakšnozares maģistrantūras pēdējā kursā 2006. gadā. Viņas profesionalitāti apliecina dalība Starptautiskajā Pilzenes zīmējumu biennālē (Čehija), 2006., 2008. un 2012. gadā saņemot sertifikātu par augstāko tehnisko kvalitāti, bet 2014. gadā – vienu no reprezentablākajiem apbalvojumiem The Prize of BBK – Bundesverband.

Arī zivs tēmai māksliniece pievērsusies krietni sen. Tā parādījās viņas pirmajā personālizstādē Jelgavas privātgalerijā „Suņa taka” 2007. gadā, pēc tam padziļinājās un ieguva citas aprises personālizstādēs Barselonā (2013), Rīgā, Jelgavā un Ventspilī (visas 2014).

Māksliniece uzskata, ka šī savdabīgā tēma ir neizsmeļama: neikdienišķas „klusās dabas”, zivju „portreti”, bet Šauļu izstādē zivju acis tuvplānos un dažādos rakursos.

Palielinājumos (zīmējumu izmēri ir 190 x 150 cm) zivs acis ar zīlīti, acu ābolu, plakstiņiem, zivs galvas fragmenti iegūst jaunas dimensijas. Tās atgādina par tālām planētām, kam apkārt riņķo dažādi slāņi, mākoņi, jādomā par Visuma un Zemes tuvību pat detaļu līmenī.

Varbūt te meklējams kārtējais pierādījums bieži lietotam izteicienam, ka ūdens pilienā atspoguļojas jūra un ka viss, kas atrodas uz Zemes un Visumā, ir cieši saistīts, atkārtojoties formās un varbūt pat saturā? Arī neiedziļinoties tādos vispārinājumos, noteikti radīsies asociācijas ar dabu, tās formu daudzveidību un līdzību ar cilvēku. Kate Seržāne ir „zaļi” domājoša māksliniece.

Zīmējumi ir ārkārtīgi precīzi, reālistiski. Māksliniece iedziļinājusies vissīkākajā detaļā, nieciņā. Ar vislielāko rūpību attēlota katra dzīsliņa, kapilārs, pat acs ābola virsmas sīksīkās ielejas un pacēlumi, ikviena acs detaļa, plakstiņš. Viss ir tverts telpiski, vieliski, šķiet, jaušams pat zivs ķermeņa un acs valgums. Iespaidus pastiprina maigās gaismēnas, panākot to ar visjūtīgākajām sēpijas tonālajām niansēm, pietuvojoties monohromai tonālajai glezniecībai. Tikpat būtiska Katei Seržānei ir zīmējuma tehniskā kvalitāte – papīra šķirne, īpašas fiksāžas, materiālu dažādība. Viņa konsekventi lieto tikai dabisko sēpiju, kas nav tik bieži sastopama. Zīmīgi ir arī tas, ka sēpiju gatavo no tintes zivs tintes pūslīšiem.

Māksliniece vēlējusies, lai izstādē skatītājs ienāktu dabā, sajustu sevi kā dabas daļu, tādēļ telpu pārplūdināja dabas skaņas, kuru avots bija paslēpts tieši zāles centrā, zem kūdras paugura, tā izstādei piešķirot papildu dimensiju.

Izstādē bija izlikti arī nelieli iepriekšējo gadu darbi par zemledus makšķerniekiem jeb žibulētājiem, kas iepriekš bijuši apskatāmi izstādēs „Savējie” un „Cope”. Šie zīmējumi izceļas ar minimālistiski tvertām ziemas ainavām, kurās baltais sniegs kontrastē ar tumšajām vīru figūrām, uzrādot Kates Seržānes izcilās kompozicionālās dotības.
 
Atgriezties