VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Transformējošās ekoloģijas Rasa Šmite Transformative Ecologies Maison du Design, Mons 19.08.–30.08. 2015. Izstāde „Ziemeļi. Transformējošās ekoloģijas” RIXC galerija 07.10.–22.11.2015. | |
 Rihards Vītols. akA. 2015 Foto: Rihards Vītols | |
| Nevienam negribas klausīties, ja runā par ekoloģiju vai ilgtspējību. Īpaši, ja to dara mākslinieki, kas strādā ar jaunām tehnoloģijām. Kā saka ekoloģiju pētnieks Timotijs Mortons (Timothy Morton), tā „jūs riskējat izklausīties garlaicīgs vai histērisks vai abi kopā”. Tomēr šobrīd visinteresantākās laikmetīgās mākslas prakses norisinās tajās saskarsmes zonās, kur mākslinieki ilgtspējības meklējumos kombinē dabisko ar mākslīgo, bioloģisko ar digitālo, sensitīvo ar zinātnisko, intuitīvo ar tehnoloģisko, arheoloģisko ar vizionāro. Atšķirībā no citām laikmetīgās mākslas praksēm, kas dekonstruē sociālo realitāti vai veido konceptuālus komentārus par to, mediju mākslinieki par izaicinājumu uzskata meklēt jaunas pieejas un idejas, kā tuvoties radošākai un ilgtspējīgākai nākotnei. Padziļinātā interese par zinātni un jaunajām tehnoloģijām, starpdisciplinārās prakses, kā arī kolektīvo eksperimentu un sadarbības tīklu veidošanas pieredze paver mediju māksliniekiem iespēju radīt jaunu – „tehnoekoloģisko” perspektīvu. Laikmetīgās mediju mākslas transformējošo un vizionāro potenciālu varēja pieredzēt izstādē „Transformatīvās ekoloģijas” galerijā Maison du Design Beļģijas pilsētā Monsā – šīgada Eiropas kultūras galvaspilsētā. Izstāde bija rezultāts iepriekšējā gadā „Rīga 2014” programmā aizsāktajai sadarbībai starp Latvijas, Beļģijas un Ziemeļvalstu māksliniekiem projektā Cafe Europa. To veidoja RIXC, atlasot mākslas darbus, kuru pamatā ir novatoriskas idejas, kā arī zinātnisku pētījumu un vides datu vizualizācijas, sonifikācijas vai 3D interpretācijas. Mākslinieks Gints Gabrāns izstādē turpināja attīstīt savu vīziju par pārtiku nākotnes pārapdzīvotajā pasaulē. Jaunais darbs Metabolic Dominance (2015) radīts ar atsauci uz ASV Aizsardzības departamenta aicinājumu – piedāvāt pārtikas risinājumu karavīriem ilgstošu kauju gadījumos. Gabrāns ierosina izmantot ģenētiski modificētos celulozes enzīmus, ko izstrādājis biologs Jānis Liepiņš. Šie enzīmi palīdzētu pārstrādāt celulozi saturošus produktus un augus, proti – varētu ēst zāli, koku zarus, kartupeļu mizas, papīru... Beļģu māksliniece Annemarija Māsa (AnneMarie Maes), kas nodarbojas ar urbāno biškopību Briselē, Monsā bija izstādījusi darbu „Caurspīdīgais bišu strops” (2014), lai monitorētu, mērītu un vizualizētu bišu koloniju aktivitāti un trajektorijas pilsētā. Savukārt skudru koloniju kustības šajā izstādē bija vizualizējis Voldemārs Johansons, apkopojot un analizējot datus, kas iegūti no 30 dienu publiskā eksperimenta personālizstādē Attractors (LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”, 2012–2013). Ar vēl mazāka izmēra dzīvās dabas potenciālu pētīšanu nodarbojas arī RIXC mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits – baktērijas tiek izmantotas RIXC projektā Biotricity. Sadarbībā ar biologu Artūru Grudulu, skaņu mākslinieku Voldemāru Johansonu un videomākslinieku Jāni Jankevicu esam radījuši vairākus mākslas darbus, kur baktēriju enerģijas ģenerēšanas process tiek vizualizēts un sonificēts. „Tie ir Latvijas dubļi, kas dzied” – teica Latvijas vēstnieks Zviedrijā, kur Biotricity instalācija bija izstādīta pavasarī Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē. „Zaļās enerģijas poētika” parādās arī Biotricity brīvdabas versijā – izstādei Monsā tika radītas jaunas „Dīķa baterijas” vizualizācijas un sonifikācijas no datiem, kas uzkrāti no Biotricity brīvdabas instalācijas septiņu mēnešu norises LU Botāniskajā dārzā Rīgā. Turpinot cilvēku un augu komunikācijas projektu „Runā ar mani” (2011–2015), Rasa Šmite un Raitis Šmits kopā ar Mārtiņu Ratniku radīja jaunas vizualizācijas – video no tīmekļa kameras attēlu arhīviem, kartes sietspiedes grafikās un 3D printētus vārdus, kas analizē un kartē 13 000 vēstījumu. Izstādē bija iekļauti arī jauno latviešu mākslinieku darbi no nesen RIXC galerijā notikušās izstādes „Virtuozi”, kas tika veidota ar atsauci uz 17. gadsimta zinātnieku – amatieru nerimstošo interesi pētīt dabas procesus pašas pētīšanas dēļ. Pārnesot to uz mūsu gadsimtu, kad mākslinieki ir iesaistīti ilgtspējīgas nākotnes meklējumos, darbā „Privātā atmosfēra” (2015) Paula Vītola radījusi tērpu ar ķiveri, kura aprīkota ar kameru un kurā ierīkots mazdārziņš, parādot savu privāto un ideālo vidi, tomēr nenorobežojoties no pārējās sabiedrības. Rihards Vītols vizionārajā projektā „akA” (2015) piedāvā jaunu agrokultūras veidu – mākoņkopību, kurā izmanto hēlija balonus lietus ūdens savākšanai. Pēc Monsas uz Rīgu atceļojusī izstāde, kas papildināta vēl ar dažiem darbiem no Ziemeļu perspektīvas, ievadīs RIXC jauno Mākslas un zinātnes festivālu, kurā šogad padziļinātāk tiks aplūkots mākslas transformējošais potenciāls postmediju laikmetā. | |
| Atgriezties | |
