studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Cēsnieks, kuru pazīst pasaulē Aivars Leitis Izstāde „Cēsnieks Kārlis Johansons – viens no pirmajiem 20. gadsimta avangardistiem” Cēsu Izstāžu nams 07.08.–20.09.2015.

Kārļa Johansona konstrukcija. Izgatavota pēc konstruktīvistu grupas ekspozīcijas OBMOHU izstādē Maskavā (1921) fotogrāfijas (Vjačeslava Koļeičuka arhīvs). Leņķdzelži, koks, stieple. 85x167x74cm. 2013 Jura Sila privātkolekcija Foto: Reinis Hofmanis

Izstāde turpina nozīmīgo Cēsu Izstāžu nama projektu sēriju, kurā tiek pētīta un skatītājiem parādīta no Cēsu novada nākušo dažādu nozaru mākslinieku jaunrade un tās mijiedarbība ar atšķirīgiem kultūrvides kontekstiem. Šo izstādi kuratore Nata Livonska veidoja sadarbībā ar Kārļa Johansona (1892–1929) dzīves un darba pētnieku Juri Silu, kas arī noteica tās iekārtojuma konceptu. Izstāžu nama pirmajā stāvā Juris Sils eksponēja mākslinieka darbu rekonstrukcijas, kas izveidotas pēc fotogrāfijām no programmatiskās OBMOHU izstādes Maskavā 1921. gadā un bijušas izstādes „No Johansona līdz Johansonam” sastāvdaļa Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (2014) un Briselē (2015). Johansona darbi – stieņu un spriegotu stiepļu savienojumi – ir pirmās tensegrity struktūras pasaulē. Otrajā stāvā kuratore bija izveidojusi ekspozīciju no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā esošajām mākslinieka zīmējumu lapām, eļļas gleznām, akvareļiem, skiču albumiem ar zīmējumiem, skulptūru kompozīciju uzmetumiem, estampa lapām, skulpturālām maskām. Vairums darbu tapuši Rīgas mākslas skolas laikā, daži – Penzas mākslas skolā un 1916. gadā, atkal esot Latvijā. Par mākslinieka un tālaika sadzīvi liecināja eksponētie sadzīviskie materiāli – romantiskas vēstules, skolas liecība, fotogrāfijas u. tml. Mācību gados Johansonam Cēsīs bija iekārtota darbnīca, un šeit bieži viesojās viņa draugi Konrāds Ubāns un Valdemārs Tone. To apliecina vairākas fotogrāfijas un arī mākslinieku grupas „Zaļā puķe” programma. Tā tiek iezīmētas tās laikmeta stīgas un notikumi, kas vienoja jaunos māksliniekus. Dažādus dzimtas dokumentus, vēstules un retas fotogrāfijas Cēsu muzejam dāvinājusi bijusī darbiniece mākslas zinātniece Erna Berholce, Kārļa Johansona radiniece no mātes puses. Kārlis Johansons dzimis Cēsīs septiņu bērnu ģimenē. Tēvs Voldemārs Johansons bija namdaris, bet māte – mājsaimniece. Jauneklis pamatizglītību ieguvis Cēsīs. 1910. gadā kļuvis par Rīgas mākslas skolas audzēkni, bet, sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā mācības turpinājis Penzas mākslas skolā. Lai gan tēvs īpaši neatbalstīja Kārļa centienus kļūt par mākslinieku, tomēr arī īpaši netraucēja. „Māsa Marija mājās audusi un izšuvusi, māsa Rozālija kopējusi zīmulī un krāsās. Savukārt Kārļa rotaļu biedrs Jānis Zariņš izteicies – „tai mājā jau par mākslu un mūziku vien runāja”” (no izstādes kataloga). 1916. gadā Johansons iestājās latviešu strēlnieku pulkos. Šajā laikā viņš kopā ar Ubānu ģipsī izveidoja vairākas kritušo strēlnieku maskas, kas arī bija redzamas izstādē. Pēc Krievijas armijas sakāves Rīgas frontē Johansons kopā ar strēlniekiem devās uz Krieviju. „Tas bija pārdzīvojumu, pārbaudījumu un cīņu laiks. Kara notikumu rezultātā mainījās viss – uzskati, mākslas saturs un ideāli. Jaunais laikmets Kārli Johansonu aizveda uz Krieviju, kur veidojās cits skatījums uz mākslu, noliedzot emocionālo, tēlaino, glezniecisko. Kārļa Johansona mūžs bija 37 gadi un mākslai veltītais laiks – gaužām īss, bet viņš paspēja realizēt konstruktīvistu utopiju – atrisināt mākslas un ražošanas pretrunas” (no izstādes kataloga). Izstādē Cēsīs spilgti atklājās ideja par mākslinieka paralēlajām dzīvēm: ikdienas reālā dzīve un radošā dzīve. Reālā dzīve daudz ko noteica viņa jaunradē. Un, ja nebūtu boļševiku apvērsuma, iespējams, nebūtu arī tādas mākslas. Pārliecinoši atlasīto artefaktu daiļrunīgajam tiešumam mijiedarbojoties ar Kārļa Johansona pašspriegojošajām struktūrām, radusies perfekta sintēze.

Atgriezties