VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Portretu izstāde Jūrmalas muzejā Andrejs Ģērmanis Izstāde „Portrets tēlniecībā, glezniecībā un grafikā” Jūrmalas pilsētas muzejs 05.08.–27.09.2015. | |
 Kurts Fridrihsons. Sievietes portrets. No sērijas „Baletdejotājas” Pastelis, papīrs. 53 x 31, 5 cm. 1941 | |
| Jūrmalas muzejā ir bagātīga portretu kolekcija, un izstādes kuratores Jana Rāve un Ingrīda Raudsepa ar rūpību izvēlējušās izstādes darbus, iezīmējot Latvijas mākslas ceļazīmes 20. gadsimta garumā. Ceļi, kādos mākslas darbi nonāk muzejā, ir dažādi. Jūrmalas muzejs var lepoties ar mākslas vērtībām no Mārtiņa un Almas Pormaņu ģimenes dāvinājuma, tādēļ kā pirmo gribas minēt reālisma stilā gleznotu Almas Pormanes portretu, kura otrā pusē lasāms: „Gleznots 5 seansos no mākslinieka Pāvila Glaudāna 1946. gada decembrī”. Purvīša audzēknis Pāvils Glaudāns (1915–1968) pazīstams kā veikls un ražīgs portretists. Savukārt Mārtiņa Pormaņa portretu cilnī (1927) darinājis akvarelists un medaļu mākslinieks Valentīns Stepanovs (1886–1968). Pirms gadiem desmit Jūrmalā likvidēja teologa, pedagoga, literāta un folkloras pētnieka Luda Bērziņa (1870–1965) muzeju, un daudzi tā materiāli nonāca Jūrmalas pilsētas muzejā. Izstādē redzējām Luda Bērziņa znota Harija Ēberšteina (1906–1964) gleznoto sievastēva portretu. Ēberšteins glezniecību mācījies 30. gados Vācijā, darbs gleznots pēc Otrā pasaules kara emigrācijā Amerikā. Luda Bērziņa dēlam Ansim Bērziņam (1913–1964), kas vairāk bija pazīstams kā karikatūrists, bija izstādīts darbs „Minnas Bērziņas portrets” eļļas tehnikā. Izstādē bija ieraugāmi vēl citi fondos glabājušies, agrāk neredzēti pazīstamu un no jauna atklātu mākslinieku darbi. Augusta Annusa (1893–1984) meitenes portrets ar vārpu vainadziņu galvā uzlūkojams par studiju kādai autora iecerētajai kompozīcijai. Starp senākiem darbiem – arī vairāki Ernas Geistautes (1911–1975) sangīnas un sēpijas zīmējumi, Jāņa Plēpja (1910–1947) „Pašportrets” un „Zemnieks” autoram raksturīgā virtuozā kokgrebuma tehnikā, mazāk zināmās grafiķes Otomijas Freibergas (1903–1981) 30. gadu akvarelis „Meitene ar ābolu” Art Déco stilā. Krievijas valsts un baznīcas vēstures tēma bieži aplūkota Alekseja Jupatova (1911–1975) grafikās. Akvarelī kolorēto estampu „Boriss Godunovs” mākslinieks dažādi variējis no 1939. līdz 1946. gadam, un viens no variantiem ir Jūrmalas muzeja īpašumā. Vienmēr interesanti tikties ar estēta un domātāja Kurta Fridrihsona (1911–1991) mantojumu. Izstādē bija skatāms Nacionālā teātra aktrises Bertas Rūmnieces portrets eļļas tehnikā (1946) un liegs, gandrīz caurspīdīgs pastelis „Sievietes portrets” no sērijas „Baletdejotājas” (1941). 50. un 60. gadu latviešu portretglezniecībā viens no vadošajiem māksliniekiem bija jūrmalnieks Harijs Bobinskis (1909–1967), savulaik vadījis kombināta „Māksla” portretu darbnīcu, organizējis republikas pirmās portretu izstādes. Mākslinieka Viļa Dvieļa (1897–1969) portretā gleznotājs, neraugoties uz tolaik aktuālajām sociālistiskā reālisma prasībām, pratis ieraudzīt un atklāt personības starojumu. Starp izstādes autoriem vēl minami izveicīgais zīmētājs, Romana Sutas studijas asistents Edgars Bauze (1913–2006), vācbaltiešu māksliniece Zuza Helēne Valtere (1874–1945),Purvīša audzēknis Arvīds Egle (1905–1977), kas paralēli dabas un industriālajām ainavām bieži vērās spogulī un gleznoja pašportretus, Egles un citu vēlāko meistaru audzēkņi Pēteris Postažs (1940), Andrejs Ģērmanis (1941), Izraēlā dzīvojošā gleznotāja Marina Ainbindere (1940), kura 1982. gadā oriģinālā un gleznieciskā izteiksmē gleznojusi rakstnieku Juri Zvirgzdiņu, kā arī virkne jaunāko paaudžu gleznotāji, tēlnieki un medaļu mākslinieki. Bija pārstāvēti arī tēlnieki: dzimis jūrmalnieks, Beļģijas mākslas autoritāte Augusts Bija (1872–1957) – ar skaistu sievietes bronzas cilni profilā „Margrieta”, Brāļu kapu ansambļa autors Kārlis Zāle (1888–1942) – ar sievas portretu un izteiksmīgo vīrieša galvu (ģipsis). Medaļām tika atvēlēts atsevišķs stends, no tām lielākā daļa veltītas kultūras darbiniekiem – Antonijas Gulbes (1930–1996) „Aspazijai – 100”, Jāņa Strupuļa (1949) „Rainis” un citas. | |
| Atgriezties | |
