VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas Materiālu sagatavoja Katrīna Teivāne-Korpa | |
| Die Zukunft der Oper: Zwischen Hermeneutik und Performativität. Hrsg. von Barbara Beyer, Susanne Kogler und Roman Lemberg. Berlin: Theater der Zeit, 2014. 430 s. ISBN 9783943881882 Teātris 20. gs. otrajā pusē daudz aizguvis no vizuālajām mākslām, arī performancei un akcionismam raksturīgo performativitāti. Kā pētījumā „Postdramatiskais teātris” norāda vācu laikmetīgā teātra zinātnieks Hanss Tīss Lēmans, laika gaitā avangarda teātris atsacījies no reprezentācijā balstītas izteiksmes un valodiskā sižeta. Līdz ar to lielu nozīmi ieguvis tieši vizuālais un skaniskais materiāls – scenogrāfijas elementi, gaismas, skaņu un kustību spēle. Savukārt opera jau ilgstoši ir uzlūkota kā Gesamtkunstwerk – visu mākslu apvienojums. Die Zukunft der Oper ir apkopotas 2013. gadā Grācā un Berlīnē noritējušā izpētes projekta „Operas nākotne” idejas, sarunas un refleksijas. Tajā bija iesaistīta arī multimāksliniece un Berlīnē studējusī operas režisore Margo Zālīte. Projekta gaitā trīs mākslinieku ansambļi iestudēja Mocarta operas Cosi fan tutte trīs versijas. Priekšnosacījums bija to paveikt ne psiholoģiskā veidā, pārbaudot, vai performativitāte var kļūt par operas nākotnes dimensiju, kas pieļauj nekontrolēto, pārsteidz un kaitina. Grāmatā pieejams plašs uzdotā jautājuma iztirzājums gan sarunās ar iestudējumu režisoriem un māksliniekiem, gan simpozija diskusijās par mākslu, sabiedrību, režijas teātra galu, performativitāti, postdramatismu operā un attiecībām starp teoriju un praksi. Izdevuma pielikumā ir DVD ar visu trīs operu iestudējumiem, kas ļauj Margo Zālītes paveikto nu skatīt arī Latvijā. Celant, Germano. Jan Fabre: Stigmata. Actions & Performances 1976–2013. Milano: Skira, 2014. 648 p. ISBN 9788857221243 Jans Fabrs ir viens no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem mūsdienu māksliniekiem. Viņa darbība saistās gan ar vizuālo mākslu, gan teātri, deju, mūziku un literatūru. Fabra radošās prakses raksturīgākā iezīme ir cilvēka ķermeņa izpēte. Nereti ekstrēma un nekaunīga, tā ir bijusi gan apbrīnas un atzinības pamats, gan arī raisījusi noraidošu un skandalozu reakciju. Flāmu mākslinieka tiešā un provokatīvā darbība ir kā uzbrukums dažādām mākslas formām, lai tās atbrīvotu no morāles un mākslinieciskās izteiksmes iegrožojumiem. Grāmata Jan Fabre: Stigmata. Actions & Performances 1976–2013 izdota reizē ar tāda paša nosaukuma izstādi mākslas muzejā MAXXI Romā, kas bija veltīta konkrētai Fabra darbības jomai. Apjomīgajā katalogā pirmo reizi vienkopus aptvertas mākslinieka akcijas un performances no 20. gs. 70. gadiem līdz mūsdienām. Izdevums piedāvā izvērstu vizuālu dokumentāciju par 90 notikumiem, kas tika veidoti gan publiskā, gan privātā vidē Beļģijā un ārpus tās. Norises aplūkotas caur dažādiem dokumentācijas veidiem – zīmējumiem, kolāžām, mākslinieka ideju sagatavēm jeb domāšanas modeļiem, fotogrāfijām un filmām. Šo piesātināto un intensīvo ieskatu Jana Fabra pieredzes apdzīvotajā laikā caurvij četrdaļīga saruna ar mākslinieku. Out of Actions: Between Performance and the Object, 1949–1979. With essays by Kristine Stiles, Guy Brett, Hubert Klocker, Shinichiro Osaki, Paul Shimmel. London; New York: Thames & Hudson Ltd, 1998. 408 p. ISBN 9780500280508 Grāmata izdota saistībā ar izstādi, ko 1998. gadā iniciēja Losandželosas Laikmetīgās mākslas muzejs. Ekspozīcija bija veidota kā pētījums par radošā procesa, performances, akcijas un vizuālās mākslas darbu kompleksajām attiecībām pēckara periodā. Šī sarežģītā ģeogrāfiskā un temporālā sakaru tīklojuma amplitūda tika parādīta, iezīmējot saiknes starp tādām kustībām kā Ņujorkas skola, jaunais reālisms, Fluxus, Vīnes akcionisms, Arte Povera, Gutai grupa un citām. Katalogs uzlūkojams ne tikai kā ilustrēts ekspozīcijas pārskats, bet arī kā saistoša vēstures grāmata, kas caur dažādām mākslas izpausmēm tiecas atklāt performances ģenēzi un evolūciju 20. gadsimta vidū. Izstādes kuratora Pola Šimmela esejas fokusā ir aktivitātes Kalifornijas mākslā, Gajs Brets apskata performatīvās aktivitātes Lielbritānijā un Dienvidamerikā 60. un 70. gados, Huberts Klokers raksta par Vīnes akcionismu un atsevišķiem māksliniekiem Vācijā un Padomju Savienībā, Siničiro Osaki pievēršas mākslinieku grupām Japānā, bet Kristīne Stīlsa piedāvā vispusīgu ieskatu akciju mākslas vēsturē no 1949. līdz 1979. gadam. Bishop, Claire. Artificial Hells: Participatory Art and the Politics of Spectatorship. London; New York: Verso, 2012. 390 p. ISBN 9781844676903 Mākslas vēsturniece un teorētiķe Klēra Bišofa latviešu valodā pazīstama, pateicoties „kim?” laikmetīgās mākslas centra publikācijai „Antagonisms un attiecību estētika” (2011). Grāmatā Artificial Hells Bišofas uzmanības centrā ir 20. gs. 90. gadu un 21. gadsimta Eiropas māksla, kurā atgriežas interese par mākslas sociālo kontekstu un vēlme mainīt tradicionālās attiecības starp mākslas objektu, mākslinieku un skatītāju. Mākslas darbs primāri vairs nav priekšmets, ko radījis viens indivīds. Sadarbojoties vairākiem māksliniekiem, tiek veidotas situācijas, kurās var rasties mākslas notikumi vai ilgtermiņa projekti bez noteikta beigu punkta, un skatītājs kļūst par mākslas darba dalībnieku. No šī skatpunkta 20. gadsimta mākslu var ieraudzīt ne vairs caur glezniecības, bet teātra prizmu. Lai gan, pievēršoties mākslas projektiem Austrumeiropā, Bišofa neaplūko Latvijas piemērus, viņas grāmata ir ļoti aktuāla Latvijas mākslas procesu analīzei, piedāvājot kontekstu un jēdzienus, kuru ietvaros varam runāt par 2015. gada īpašo mākslas personību Hardiju Lediņu. Mākslas lasītava atrodas Gaismas pils 4. stāvā. Grāmatas lasīšanai uz vietas meklējiet lasītavas brīvpieejas plauktos vai rezervējiet elektroniski Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā www.lnb.lv. Par bibliotēkas jaunieguvumiem varat uzzināt sadaļā „Aktuāli”. Vairāk informācijas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Mākslas un mūzikas centra ikdienas aktualitātēm www.facebook.com/lnb.lv un www.facebook.com/mmcentrs. | |
| Atgriezties | |
