VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Māksla kā pētniecība
Ainārs Kamoliņš
Izstāde „Virtuozi: daudzzinātņu mākslas platforma”
RIXC galerija 16.04.–17.05.2015.
 
Skats no izstādes „Virtuozi” atklāšanas
Foto: Maija Demitere
 
Izstādē „Virtuozi: daudzzinātņu mākslas platforma” piedalījās Liepājas jauno mediju mākslas studenti. Īsa piezīme varētu izgaismot darbu konceptuālo kontekstu. Vārds „virtuozi” vēsturiski varēja apzīmēt zinātniekus amatierus. Atsevišķos gadījumos viņi varēja radīt mehānismus vai eksperimentus, kas apmierināja interesentu ziņkārību (curiositas). Ziņkārībai bieži vien jaunlaikos bija tā pati loma, kas tagad īpaši izkoptām estētiskām izjūtām. Mūsdienās šāda „amatieriska” darbošanās ir lauks, kur ir iespējama saspēle starp profesionālu zinātni vai tehnoloģiju radošu izmantošanu un mākslu. Latvijā šo mākslinieciskās darbības lauku sistemātiski ir pārņēmusi RIXC mediju laboratorija, kas nesen svinēja 15 gadu jubileju.

Izstādes „Virtuozi” mākslinieku pētījumu liela daļa pārklāj ekoloģijas problemātiku. Paulas Vītolas darbu sērija „Tīkla atmaskošana” savā ziņā ir anarhistisks piedāvājums veidot alternatīvas komunikācijas, piemēram, informāciju nododot ar diodes un uztvērēja palīdzību. Sērijas darbs „Privātā atmosfēra” ir komentārs gaisa piesārņošanas problēmai. Risinājums ir rotaļīgs: jāizveido īpaša ķivere, kurā ievietotie augi ražotu privātu atmosfēru. Rihards Vītols projektā „Mākoņu ferma” piedāvā ar balonu palīdzību iegūt ūdeni no mākoņiem. Maijas Demiteres pētniecības objekts ir ēdiens. Projektā viņa klasificē gada laikā patērēto produktu daudzumu. Šie dati tiek interpretēti, veidojot ēdienu bibliotēku vai skaņdarbus. „Ūdens dārzs” ir instalācija, kurā pastāv simbioze starp vannā audzētām zivīm un augiem, kas patērē to pašu ūdeni, savukārt „Latvijas piekrastes arhīvā” Demitere arī pievēršas klasifikācijas jautājumiem: šajā gadījumā runa ir par pašas vāktiem piekrastes ūdens, grunts un smilts paraugiem. Tuvāk tehnoloģiju radošam izmantojumam ir Kristapa Bitera „Datorspēle”. Kristas Dineres „Ūdens frekvence” ir instalācija, kur var ne tikai klausīties, bet ūdenī burtiski vērot skaņu.

Visi izstādes darbi ir „māksla kā pētniecība”. Proti, uzsvars ir ne tikai uz estētiskām kvalitātēm, bet arī uz noteiktu problēmas risinājumu. Protams, tas nenozīmē, ka tam jābūt tuvākajā laikā vai vispār īstenojamam. Pētniecība bieži vien nevar palikt pie vienas galīgās tēzes, bet gan mainās atkarībā no turpmākajiem eksperimentiem. Tādējādi šādi mākslas darbi nereti ir procesā, kas var beigties vien tad, kad mākslinieks pats pievēršas citam pētījumu laukam. Šāda pieeja ir visnotaļ tuva jaunlaiku amatierzinātnieku (virtuozu) mērķiem. Tāpēc tika izvēlēts šāds nosaukums izstādei. Vizuālu saikni ar izstādes vēsturisko kontekstu nodrošināja Rūdolfa Bekiča scenogrāfija, kas tiešā veidā atsaucās uz jaunlaiku anatomisko teātri. Savukārt darbu tematiskais loks iekļaujas tradīcijā, kas parādās RIXC organizētajos pasākumos.
 
Atgriezties