studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Vēsturiskā foto tehnika – platīna pallādija nospiedums Raimo Lielbriedis

Ar vēsturisko fototehniku izpēti nodarbojos jau kopš 2008. gada, bet pārliecību nostiprināja fotogrāfijas lielmeistara Ērvina Pena (Irving Penn) izstāde, ko apskatīju KUMU Tallinā 2013. gadā. Šoreiz pēc savas pieredzes pastāstīšu par vienas tehnikas – ziatipa (ziatype) – iegūšanas procesu. Ziatips pieder pie vēsturiskajām dzelzs sāļu nospiedumu (iron based printing) tehnikām, kas piemērotas mūsdienu apstākļiem un ir klasiskā platīna pallādija nospieduma variācija. Man patīk, ka šo procesu varu kontrolēt (atšķirībā no cianotipa (cyanotype), van Deika nospieduma (Van Dyke print)), rezultāts atbilst maniem kvalitātes kritērijiem un priekšstatam, kādu biju guvis, skatoties fotogrāfijas vecmeistaru darbu reprodukcijas. Rezultātā iegūstu nospiedumu, kura krāsa ir matēta, melna kā tuša. Otrkārt, man patīk, ka rezultāts ir vienā eksemplārā. Tā nav fotogrāfija, kas vienkārši ceļo pa vadiem, bet to var paņemt rokā, sajust vēsturisko auru, priekšmetisko vērtību. Teorētiski var izgatavot vēl vienu vai divus nospiedumus no tā paša negatīva, bet mani neinteresē tiražēšana.

Raimo Lielbriedis. Rīga, Centrāltigus. Ziatips. 20x30 cm. 2015

1 Par procesu Lai gan internetā pieejami daudzi vienkāršoti „5 soļu” apraksti, patiesībā viss ir sarežģīti. Sākot mēģinājumus, es vispār nevarēju dabūt attēlu, viss radās pamazām, eksperimentu ceļā, tāpēc iesaku darīto pierakstīt. Lielais noslēpums un panākumu ķīla ir procesa visu stadiju secīga un precīza ievērošana. Tiklīdz mainās viens komponents vai apstāklis, tas maina tālākos, un rezultāts ir pilnīgi atšķirīgs vai neizdodas vispār. Tas sniedz vēl lielāku gandarījumu par katru veiksmīgi izdevušos attēlu. 2 Attēla iegūšana Der jebkurš elektroniski iegūts attēls – fotografēts ar digitālo kameru vai pat telefonu, ieskenēts zīmējums. 3 Attēla sagatavošana Attēls tiek rediģēts elektroniski, līdz autors sasniedzis iecerēto rezultātu datora ekrānā. Tad tam tiek piemērota vai nu iepriekš sagatavota, vai eksperimentāla ekspozīciju līkne (curve), kas nosaka attēla toņu sadalījuma raksturu. Tas ir ļoti būtisks, bet arī sarežģīts un darbietilpīgs process. Ar to var iepazīties jebkurā melnbaltās fotogrāfijas teorijā. Pēc tam attēls tiek elektroniski pārveidots par negatīvu. Tas ir vienkārši, izdarāms ar viena taustiņa spiedienu PhotoShop vai tamlīdzīgā programmā, kurā jau ir sagatavots attēls. Attēls tiek izdrukāts uz caurspīdīgas Ilford Omnijet Clear Screen Print filmas vai uzlīdzīga materiāla nepieciešamajā izmērā. Iegūst digitālo negatīvu. Jāņem vērā, ka attēls iznāk tikpat liels, cik negatīvs, tāpēc to arī sauc par nospiedumu. Parasti tiek izmantota melnbaltu attēlu drukas moda, attēlu iekrāsojot sēpijas tonī. 4 Attēla nospieduma izgatavošana Sensitizators kopā ar ūdeni rada gaismjutīgu elementu. Pārbaudīta, vienkārša recepte ir šāda: 1. Dzelzs amonija oksalāts 10 g + 25 ml ūdens. 2. Litija hlorīds 1,7 g; pallādija hlorīds 2,3 g + 25 ml ūdens. Eksistē ievērojams skaits recepšu modifikāciju, kurās galvenās atšķirības ir vielu koncentrācija un metālu sāļu piedevas. Receptes modificēšana parasti dod atšķirīgus rezultātus kontrasta un attēla toņa ziņā. Sensitizatora komponentus sajauc tieši pirms uzklāšanas uz papīra attiecībā 1:1. Nepieciešamais šķīduma daudzums ir atkarīgs no papīra īpašībām. Uzsākot eksperimentus, uz 20x30 cm papīra vajadzētu uzklāt 2 ml sensitizatora. Vēlāk šo daudzumu koriģē atkarībā no vēlamā rezultāta. Uzklāšanu veic nelielā apgaismojumā, kurā nav ultravioleto staru. 5 Papīrs Iesākumā rekomendēju lietot Arches Platine vai Rive BFK kokvilnas papīru. Tālākos eksperimentos jāņem vērā, ka vislabākie rezultāti iegūstami tieši uz kokvilnas papīra. Nospieduma attēls veidojas atšķirīgi nekā tradicionālajā fotogrāfijā, kurā attēls rodas želatīna kārtiņā, bet papīrs ir tikai pamatne. Šajā tehnikā ķīmija iesūcas papīrā un attēls veidojas tieši papīrā. Tāpēc ļoti svarīga ir papīra struktūra, skābums, tas, cik vienmērīgi papīrs iesūc ķīmiju, utt. 6 Žāvēšana Papīru žāvē 50–60% mitrumā. Papīra nepieciešamais mitrums nosakāms eksperimentāli, par pamatu ņemot 10 min žāvēšanu 58% mitrā telpā Arches Platine papīram. Mainoties papīra mitrumam, mainās papīra jutība, attēla kontrasts un tonis. Jānotver vajadzīgā sausuma pakāpe, lai negatīvs nepieliptu pie papīra, bet lai papīrs nebūtu vietām sauss, jo tad nospiedums sanāks pleķains. 7 Nospieduma gatavošana Kad papīrs izžuvis līdz vajadzīgajai pakāpei, uz tā novieto negatīvu un, piespiežot ar stiklu, eksponē ultravioletajā gaismā. Aptuvenais viļņa garums – 460 nm. Var lietot gāzu izlādes lampas ar atzīmi actinic blue. Ekspozīcijas laiks nosakāms eksperimentāli. Parasti tas ir 3–10 min robežās. Vēsturiski to darīja saules gaismā. Attēls veidojas ekspozīcijas procesā, un tam nav nepieciešama attīstīšana. 8 Mazgāšana Lai izskalotu metālu sāļu paliekas, papīru mazgā tekošā ūdenī un vēlāk apstrādā ar EDTA tetranātrija vai dinātrija sāls šķīdumu – 15 g uz 1 l ūdens. Apstrādes laiks – apmēram 5 min svaigā šķīdumā. Nospiedumu izžāvē. Gatavs!

Atgriezties