VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ne no kurienes Kristīne Sniedze Gints Gabrāns. „Ne no kurienes” Francijas Nacionālās rūpniecības attīstības biedrības zāle Parīzē 30.03.–15.04. 2015. | |
 Gints Gabrāns. Ne no kurienes. 2014 Foto: Gints Gabrāns | |
| Apspēlējot izstādes nosaukumu, tās ideja nav radusies ne no kurienes, bet gan daudzu zīmīgu sakritību un likumsakarību rezultātā. Gints Gabrāns, viens no Latvijas laikmetīgās mākslas starmešiem, jau viesojies Parīzē vairākkārt – kā ievērojams notikums jāmin viņa piedalīšanās 2008. gada Baltajā naktī pilsētas vēstures muzejā Carnavalet, kur tika demonstrēts darbs „Ejot cauri sienām. Ne vilnis, ne daļiņa”. Darbā sienu veidoja gaisma, kas no fizikas viedokļa ir fotoni, kuriem ir divējāda daba – tie vienlaicīgi ir gan vilnis, gan daļiņa. Ginta Gabrāna izpētes lauks – estētika, mediji, zinātne un tehnoloģijas – ir aicinājums izzināt sajūtas un sajust izzināmo. Ilgstoši iedziļinoties – tiešā un pārnestā nozīmē – dabas procesu un cilvēka fiziskajā uzbūvē, Gabrāns savā mākslā līdzīgi zinātnieku centieniem pārsteidzošā veidā atklāj to mijiedarbības neierobežoto brīvību un likumsakarības, redzamās un neredzamās realitātes fascinējošās izpausmes iespējas, tā piedaloties novatoriskās un strauji plaukstošās starpnozares artscience attīstībā, kuru sistematizējis kurators un jauno mediju teorētiķis Pēters Veibels nesen izdotajā rakstu krājumā „Molekulārā estētika” (2013). Izstādes kodolu veidoja polietilēna skulptūras, kuras ļauj apjaust, kā vienkāršā fizikālā formveides procesā spontāni – „ne no kurienes” – rodas sarežģītas struktūras, ko nosaka haosa un pašorganizēšanās procesi. Šis process, kas ikvienam latvietim atgādinās laimes liešanu saulgriežu naktī, izmanto evolūcijas jaudu kā algoritmu, spontāni radītu formu pilnveidošanai, – tā DABAS MĀKSLA bez mērķa un nolūka, radot neparasti skaistas formas rakstus un struktūras, iespējams, sniedz dziļāku priekšstatu par MĀKSLAS DABU. Šī izstāde lieliski iederējās Francijas Nacionālās rūpniecības attīstības biedrības zālē – biedrība dibināta 1801. gadā, pārņemot mantojumā franču apgaismības laikmeta enciklopēdisko garu ar mērķi veicināt mākslas, zinātnes un tehnikas mijiedarbību tās radošajās izpausmēs. | |
| Atgriezties | |
