VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Octopus Andrejs Ģērmanis Izstāde Genesis Jūrmalas pilsētas muzejs 05.03.–18.03.2015. | |
 Liviu Bulea. Agoraphobia. Kolāža, akrils. 125x105 cm. 2012 | |
| Starptautiskā mākslinieku apvienība Octopus Art Projekt piedāvāja skatītājiem izstādi ar grieķu cilmes nosaukumu Genesis (radīšana, izcelsme). Izstādē piedalījās mākslinieki no Vācijas, Itālijas, Rumānijas, Lietuvas un Latvijas, pārkāpjot robežlīniju starp Latvijas un citu valstu mākslas telpām vai vismaz paverot iespējas virzīties „turp-atpakaļ”. Mūsējie citu valstu mākslinieku vidū nepazūd, pateicoties veiksmīgai kuratora darbībai. Kurators gleznotājs Edmunds Lūcis vairāku gadu garumā nodibinājis ciešas radošas un organizatoriskas saites ar Itālijas mākslas sabiedrību, iesaistījies starptautiskajā izstāžu apritē un šoreiz par savu uzdevumu, šķiet, izvēlējies atklāt vārda genesis daudzveidīgo izpratni, domājot arī par pasaules radīšanu un ietverot tajā gan haosa, gan harmonijas jēdzienus. „Priekšstati par pasaules veidošanu ir starpdisciplināri – te iesaistīta valoda, vēsture, fizika, filozofija, tehnoloģija, kas interpretē gan reliģiskos, gan mūsdienu zinātniskos skaidrojumus. Tos neapšaubāmi ietekmē gan vieta un vide, kurā cilvēki uzauguši, gan izpratne par kultūras tradīcijām, gan sistēma, kuras ietvaros norisinās domāšanas procesi,” viņš raksta. Visas šīs lietas ir saistītas ar darba radīšanas psiholoģiju un tā uztveri. Konceptuālā un jutekliskā (vizuālā) uztvere iet viena otrai līdzās, bet arī intelektuāls skatītājs pirmo iespaidu tver ar acīm, tātad visbiežāk dominē tieši vizuālais. Ko tad mēs redzējām izstādē Genesis? Aina visai bagāta, lai gan neņemos apgalvot, ka visi autori ir domājuši par pasaules esības filozofiskiem aspektiem: sastapāmies ar dziļāku un seklāku domu, vairāk vai mazāk pārdomātu izteiksmi brīvā, nekanonizētā formā. Ja nu tomēr varētu runāt par kādu modes kanonu klātbūtni, tad tā ir plēvju, plastikātu un līmlenšu kultūra, kas ienākusi arī mūsu izstāžu zālēs. Kuratora idejai par pasaules radīšanu bija pietuvojušies vairāki autori. Jānis Andersons milzīgā, no vairākiem rāmjiem kombinētā, asimetriskā „opusā” ar ekspresionisma un simbolisma iezīmēm ielicis Bībeles vārdus: „Un Dievs (..) nošķīra gaismu no tumsas”(1. Mozus, 4), raisot spēcīgu emocionālo iedarbību. Itālieša Džakopo Abisa (Jacopo Abis) „kontā” lieli, abstrakti, fakturēti oforta tehnikas paņēmieniem līdzīgā veidā radīti darbi, kas sprieguma ziņā arī nesa izstādes kopīgo ideju. Andra Vītola lielizmēra divdaļīgais abstraktā ekspresionisma paraugs „Savādais dzīvo tur” (kur? – varbūt kosmosā?) ir dekoratīvi iedarbīgs un suģestējošs. Ditai Lūsei darbā „Piektā diena” (cilvēka radīšana) ir visai asprātīgs rentgenologa skats, savukārt Georga Baratašvili (George Baratashvili) „Rozā kompozīcija”, kas ir četru darbu kombinācija, piesaista ar gleznieciskām kvalitātēm. Kā instalācijas un dekora apvienojums atzīmējams Linetas Līdumas un Mārtiņa Rozenfelda kopdarbs „Ekspansija”. Mazāk pārliecina – vismaz kopējās izstādes koncepcijas gaismā – lietuvieša Manta Maziļauska (Mantas Maziliauskas) minimālistiski ietonētais (iesmērētais?) audekls. Suģestējošā, iedarbīgā melni pelēkā tonalitātē portretisku uzdevumu spēcīgi atrisinājis Leonīds Tugaļevs. | |
| Atgriezties | |
