VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas lasītavas grāmatu plauktiem šoreiz domājot par konstruktīvismu pēc izstādes “gustavs klucis. kāda eksperimenta anatomija” apmeklējuma, grāmatu izlasi sastādīja Katrīna Teivāne-Korpa | |
| Inventing Abstraction 1910–1925: How a Radical idea Changed Modern Art ed. by Leah Dickerman Grāmata tika izdota kā pavadošais materiāls vērienīgai izstādei, kas no 2012. gada aprīļa vairākus mēnešus bija skatāma Ņujorkas modernās mākslas muzejā (moma). tās uzmanības centrā ir pieaugošā abstrakcijas loma mākslā asV un eiropā laikā no 1910. līdz 1925. gadam. aplūkojot jaunā redzējuma dažādās izpausmes un sekojot tā izplatībai kultūras metropolēs un perifērijās, autoru kolektīvs, kura vidū ir tādi atzīti pētnieki kā īvs alēns buā (Yve-alain Bois), hels fosters (Hal Foster) un citi, pievēršas klasiskajiem vizuālās mākslas veidiem – glezniecībai, zīmēšanai un tēlniecībai, apskata metamorfozes kino, fotogrāfijā, mūzikā un dejā. līdz ar kultūrvēsturiskā konteksta un agrīnā abstrakcionisma mākslas darbu analīzi izdevumā ir aplūkotas vairāku nozīmīgu modernisma mākslinieku un radošo grupu aktivitātes. īpaša uzmanība ir pievērsta krievu konstruktīvismam, pieskaroties arī gustava kluča veikumam. Маяковский – Родченко: Классика конструктивизма Сост. Александр Лаврентьев Mmākslas lasītavas plauktos ir pieejami vairāki konstruktīvisma klasiķim aleksandram rodčenko veltīti izdevumi. Viens no tiem ir par mākslinieka un Vladimira majakovska radošo sadarbību, kas 20. gadsimta 20. gados iezīmēja jaunu posmu grāmatu dizaina vēsturē. izdevuma pirmajā daļā ir lasāmi majakovska hrestomātiskie dzejoļi “Par to” (Про это, 1923),“ sergejam jeseņinam” (Сергею Есненину, 1926) un “saruna par dzeju ar finanšu inspektoru” (Разговор с фининспектором о поэзии, 1926), ko ilustrē rodčenko fotomontāžas. grāmatas otrā daļa ir veidota no rodčenko atmiņu fragmentiem. teksta personiskais vēstījums ne tikai vērš uzmanību uz mākslinieka un dzejnieka savstarpējām attiecībām, bet arī sniedz valdzinošu priekšstatu par mākslas dzīvi krievijā no 1915. līdz 1930. gadam. izdevuma noslēgumā dizaina un fotogrāfijas vēsturnieks aleksandrs lavrentjevs piedāvā apskatu par rodčenko poligrāfijas darbiem, kas tiek aplūkoti viņa glezniecības, grafikas un dizaina veikumu kontekstā. grāmata “Маяковский – Родченко. Классика конструктивизма” ir atmiņā paliekoša versija stāstam par divām izcilām personībām, ko papildina saistošs faktoloģiskais un ilustratīvais materiāls. LNB mākslas lasītavas grafikas kolekcijā glabājas arī divas dzejnieka un mākslinieka Vladimira majakovska litogrāfijas. Tatlin’s Tower: Monument to Revolution Norbert Lynton “Piemineklis iii internacionālei”, pazīstams arī kā “tatļina tornis”, šodien uzlūkojams par konstruktīvisma pamatlicēja krievu mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Vladimira tatļina pazīstamāko darbu. lai gan gigantiskā tērauda un stikla celtne tā arī netika realizēta, objekta iecerei bija lemts kļūt par vienu no spilgtākajām avangarda izpausmēm un revolucionārās mākslas paraugiem; tā dinamiskais veidols un ideoloģiskā ietvara radītā alegorija vēl aizvien ir iecienīts diskusiju temats mākslas pētnieku un interesentu vidū. izvēloties “tatļina torni” par sava vēstījuma centrālo asi, norberts lintons ne tikai ieskicē darba tapšanas politisko kontekstu un atšifrē iespējamos ierosmes avotus, bet arī piedāvā jaunu skatījumu uz tajā ietverto simboliku, paplašinot ierastos interpretācijas rāmjus. mākslas vēsturnieks un kritiķis sniedz arī ievērojamu ieskatu mākslinieka agrīnajā daiļradē, aplūko konstruktīvisma veidošanās priekšnosacījumus un attīstību un pievēršas viņa nākamajam utopiskajam objektam – lidojošajai mašīnai Летатлин. lintona darbs ir neierasts stāstījums par Vladimiru tatļinu un viņa radošo mantojumu, tas parāda arī autora veikuma paliekošo nozīmi un ietekmi uz laikabiedru darbiem. Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: Photography and Montage after Constructivism Margarita Tupitsyn Stāstot par Ņujorkas starptautiskajā fotogrāfijas centrā eksponēto izstādi “gustavs klucis un Valentīna kulagina: starp publisko un privāto”, irēna bužinska rakstīja: “ šī izstāde ir divu mākslinieku dialogs par jaunās mākslas, it īpaši konstruktīvisma, ideāliem, idejām un praksi, kas tika plaši un daudzveidīgi realizēta tieši fotomontāžās – plakātos, grāmatu dizainā, izstāžu un pilsētu noformējumos.” (Studija, nr. 1, 2004, 25. lpp.) izstādes katalogs ir veidots kā pētījums par gustava kluča darbību un viņa radošo partnerību ar dzīvesbiedri Valentīnu kulaginu. tēmas izklāsta gaitā kuratore un mākslas zinātniece margarita tupicina risina jautājumu par mākslas un politikas mijiedarbību un pievēršas laikmeta kultūrvēsturiskā un ideoloģiskā fona skaidrojumam, īpaši izceļot tieši fotogrāfijas pieaugošo lomu gan privātajā, gan publiskajā telpā, tās attīstību avangarda virzības ietekmē un lietojumu aģitācijas un propagandas mērķiem. grāmatas stāstu papildina un izstādes atklāj nodaļa, kas ir veidota no kluča rakstīto vēstuļu fragmentiem un kulaginas dienasgrāmatu izrakstiem. Mākslas lasītava atrodas gaismas pils 4. stāvā. grāmatas lasīšanai uz vietas meklējiet lasītavas brīvpieejas plauktos vai rezervējiet elektroniski latvijas nacionālās bibliotēkas mājaslapā www.lnb.lv. Par bibliotēkas jaunieguvumiem varat uzzināt sadaļā “aktuāli” un www.facebook.com/mmcentrs. | |
| Atgriezties | |
