VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Tapt un būt Dita Birkenšteina, mākslas kritiķe Recenzija par Krisa Evansa izstādi “PiKAS. Diplomātiskās vēstules” mākslas telpā The Gardens Viļņā 30.08.–01.10.2014. | |
| Augusta pēdējās nedēļas nogalē mākslas telpā The Gardens tika atklāta pēdējā šīs institūcijas izstāde. ir nedaudz skumji, ka Viļņā būs par vienu vietu mazāk, kur redzēt laikmetīgo mākslu, tomēr prieks, ka šis projekts ir pēdējais nevis tāpēc, ka komandai pietrūktu entuziasma, ideju vai naudas, bet tādēļ, ka visam savs laiks: “dārzos” man paskaidro, ka nupat jādod vieta kam jaunam. The Gardens ir gerdas Paļušītes (Gerda Paliušytė) un inesas Pavlovskaites (Inesa Pavlovskaitė) studiju laikā īstenota iniciatīva. tā izrietējusi no vienkāršas nepieciešamības pēc platformas laikmetīgajai mākslai, kur realizēt savas idejas un iegūt praktisku kuratoru pieredzi. Projekts aizsākās 2012. gada sākumā Viļņas universitātes planetārijā ar marka žefrio (mark Geffriaud) izstādi opening, mollijas nilsones (molly nilsson) koncertu un pārsteidzoši prāvu viesu skaitu, ņemot vērā, ka “dārzi” pārvaldīja vien vienpadsmit kvadrātmetru lielu telpu (viena no kuratorēm atceras, ka apmeklētāju skaits bijis tuvu trim simtiem). no planetārija “ieņemšanas” pasākuma svinīgās procesijas, kuras laikā mākslas telpa iesvētīta ar jaunām durvīm, saglabājusies brīnišķīga roberta narkus (robertas narkus) foto liecība, kurā salīdzinoši neliels bariņš svinētāju uz jumta saspiedušies ap planetārija kupolu kopīgai bildei.1 Kopš tās acīmredzami aukstās janvāra dienas ir pagājuši teju trīs visai ražīgi gadi, kuru laikā The Gardens “izaudzēto” projektu skaits izmērāms apaļos divos desmitos. mākslas telpas kuratores izvēlējušās nevis vieglāko, bet interesantāko ceļu un nav sadarbojušās ar ērtāk sasniedzamajiem lietuvas māksliniekiem vien – “dārzos” izstādes veidojuši virkne mākslinieku un kuratoru no citām valstīm, un paralēli izstāžu programmai Viļņā vairākas lietuviešu izstādes aizvestas uz Ņujorku. Pateicoties gadu ilgai mākslas telpas art in General starptautiskajai kuratoru rezidenču programmai, The Gardens Ņujorkā atklāja četras lietuviešu mākslinieku izstādes, no kurām Ģedimina ankstina (Gediminas ankstinas) personālizstāde, kas tiks aizvērta 25. oktobrī, ir gan rezidentūru, gan mākslas telpu noslēdzošais The Gardens projekts. Kamēr ņujorkiešiem ankstins, pēdējā “dārzu” izstāde Viļņā bija britu mākslinieka krisa evansa (Chris evans) “Pikas. diplomātiskās vēstules” (CLoDS, Diplomatic Letters). evansa iepriekšējo personālizstāžu un grupu izstāžu sarakstā ir daudzi eiropas interesantākie laikmetīgās mākslas centri, tostarp roterdamas Witte de With, Complot briselē un objectif exhibitions antverpenē, un ar viņa laikā no 90. gadu vidus paveikto iespējams iepazīties Sternberg Press izdevumā Goofy audit (2012). evanss nereti ieņem moderatora lomu un rosina mākslas diskusijas un sociālu mijiedarbību ar birokrātisko sabiedrības daļu. tieši to pašu var teikt arī par izstādi “Pikas. diplomātiskās vēstules”, kas ir daļa no 2012. gadā aizsāktas izstāžu sērijas ar tādu pašu nosaukumu. sērijas izstādes notiek pēc noteikta plāna, un daļa mākslas darbu ir evansa pasūtījums: mākslinieks uzaicina (kā pats autors raksta – izlūdzas) kādu ārvalstu vēstnieku radīt zīmējumu un attēlot augu – nezāli. Vēlāk evanss zīmējuma negatīvu ierāmē un kopā ar paša veidotiem betona objektiem un nereti arī tekstu, ko radījis vēl kāds trešais dalībnieks, izliek apskatei izstāžu zālē. atšķirībā no iepriekš īstenotajām versijām Viļņas izstāde bija pirmais gadījums, kurā evanss sadarbojās ar profesionālu mākslinieku – kuratores gerdas Paļušītes pieaicinātais lietuvas vēstnieks UneSCo arūns gelūns (arūnas Gelūnas) ir ne tikai diplomāts, bet arī grafiķis. | |
 Arūns Gelūns. Amrosia artemisiifolia. Sudraba želatīna druka. 53x44.5 cm. 2014 Foto: Joe Wood Foto no publicitātes materiāliem Pateicība mākslas telpai The Gardens | |
| Gelūns Evansa projektam izvēlējās ilustrēt ambrosia artemisiifolia, ko mūsu platuma grādos pazīst kā vērmeļlapu ambroziju, no ziemeļamerikas eiropā sporādiski ievazātu augu sugu, kura ziedēšanas laiks no augusta līdz septembrim sakrīt ar konkrētās izstādes laiku “dārzos” (nez vai šī izvēle bijusi apzināta vai tikai nejaušība?). evansa lūgums ārvalstu diplomātiem ilustrēt nezāles ir daiļrunīgs žests, turklāt oriģinālvalodā evanss lieto nevis weeds, bet invasive plants, kas rada visai izaicinošas asociācijas. lai gan lielākoties nezāles saistās ar suņuburkšķiem vai, die’s pasarg’, kaut ko tik negantu kā latvānis, ne visas tās ir kas nelietojams. ir taču rudzupuķes, magones vai vitamīniem bagātā balanda, kuras arī tomēr it kā saaug “ne tur”. un tāpēc gribas domāt, ka diplomātiem nav iemesla apvainoties, jo galu galā tik smalku amatu taču var ieņemt tikai paši labākie. turklāt nezāles un diplomātus vieno vēl kāds raksturlielums – tie pārvietojas un migrē kāda cita ietekmē. Trauslajam vērmeļlapas ambrozijas portretam pretstats ir krisa evansa betona objekti. katrai izstādei top jauns pāris – viens gaišs, otrs tumšs, katru reizi to izmēri variējas, taču vienmēr tie tiek atlieti betonā un katrā ir pa caurumam. betona sastāvā ir marmors, kas pat tad, ja ar aci nav saskatāms, smagnējiem zemes klučiem piešķir trauslu niansi. evanss komentē, ka šīs betona formas ir atsauce uz urbāno pilsētplānošanu un imitē zemes gabalus, kas paliek pāri pēc tam, kad no zemes (piemēram, sacelšanās laikā) izlauzta laterna vai ceļazīmes caurule. objekti un grafikas visi kā viens ir mehāniski no dabiskās vides izrauti elementi, kam jāsadzīvo ar vidi un apstākļiem, kuros tie nonākuši. Vizuāli izstāde bija ļoti askētiska un labi sadzīvoja ar nelielo The Gardens izstāžu telpu, raupjie betona objekti pat saspēlējās ar grafisko plaisu sienā aiz amizantā telpas loga. Izstādes redzamo daļu papildināja teksts If anything, a Synecdoche, kura autors ir igauņu rakstnieks reins rauds. Viņš raksta, ka džordža bērklija apgalvojums “būt nozīmē tapt uztveramam” (esse est percipi) cilvēka dabai atbilst tad, kad tas ir apvērsts – “tapt uztveramam nozīmē būt ”. Pusi lapas garajā tekstā iezīmētas idejas par laika un telpas uztveri, atmiņu un to mijiedarbības īpatnībām, par to, ka, tikai pateicoties cilvēkam piemītošajām atmiņas spējām, pasaule ir nemitīgā laika kustībā, un par to, kā iepriekšējā pieredze ietekmē esošo mirkli. tas liek domāt arī par to, kādā mērā iepriekšējās vides pieredze ietekmē dzīvi vietā, kurā nonākt piespiež no mums neatkarīgi apstākļi. Iepriecinoši, ka lietuvas valdības ierēdņi atzinīgi novērtējuši krisa evansa un The Gardens sadarbību. Pēc mākslinieka iniciatīvas ekspozīcija kā dāvinājums pāriet lietuvas republikas parlamenta īpašumā, un no šīgada oktobra tā pastāvīgi apskatāma lietuvas valdības galvenajā mītnē. The Gardens ir veiksmīgs apliecinājums tam, ka nav nepieciešams milzīgs starta kapitāls un resursi, lai darītu interesantas lietas. Vajadzīgs entuziasms un vēlme strādāt – ar to arī vienpadsmit kvadrātmetros iespējams paveikt daudz. es ceru, ka “dārzu” veiksmīgā pieredze būs pamudinājums jaunām iniciatīvām un uz aktīvu iesaistīšanos laikmetīgās mākslas procesos pamudinās ne tikai lietuviešu, bet arī latviešu jaunos kuratorus. 1 fotogrāfija ir mākslinieka roberta narkus dāvinājums Viļņas universitātes planetārijam. | |
| Atgriezties | |
