Borisa Bērziņas darbu izstāde "Brunči" Gundega Cēbere, LNMM B.Bērziņa memoriālās kolekcijas glabātāja 12.12.2008 - 25.01.2009
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē no 2008. gada 12. decembra līdz 2009. gada 25. janvārim skatāma Borisa Bērziņa (1930 - 2002) darbu izstāde "Brunči". |
| |
| Mākslinieka mantojuma kolekcijas kārtējā izstāde no muzeja krājuma veltīta tēmai, kuru autors uzskatīja par vienu no savām vizītkartēm.
Izstāde "Brunči" veidota ar mērķi sniegt ieskatu Borisa Bērziņa atstātajā bagātīgajā radošā mantojuma klāstā, kur spilgti iezīmējas viņa pasaules uztveres un mākslinieciskās domāšanas savdabība. Mākslinieks iecienījis dažas tēmas, ko variē, katrā jaunā audeklā, grafikas lapā, akvarelī vai zīmējumā tiecoties pēc lielākas izteiksmības, atrodot neparastus aspektus, izvirzot arvien jaunus kompozicionālos uzdevumus apbrīnojami harmoniskā formas un satura saskaņā. Ar aizrautīgu labpatiku Boriss Bērziņš attēlo ikdienišķas lietas un priekšmetus, kā, piemēram, brunčus, un tieši šī tēma viņam atnesa starptautisku atzinību - 1979. gadā par zīmējumu "Brunči" Klīvlendas 4. starptautiskajā zīmējumu biennālē Midlsboro, Anglijā mākslinieks ieguva otro prēmiju.
Un kā allaž, vislabākais izskaidrojums un motivācija tēmas izvēlei ir paša Borisa Bērziņa izteikumi: „Sākās ar vēlēšanos minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu izteiksmi. Kā klusajā dabā ar sauli, maizi, pienu, krūzi - tā nav klusā daba kā frančiem „nature morte" vai vācu „Stilleben" - es gribēju to paplašināt. Arī brunči - vienkārši tos uzgleznot ir par maz. Pat labi, profesionāli uzgleznot ir par maz. Man liekas, ka var teikt - kam tie brunči ir piederējuši. Kam? Man ir ļoti daudz variantu - zīmējums, ogle, eļļa, grafikas, litogrāfija - , tie pabijuši daudzās pasaules malās. Par brunčiem galu galā es saņēmu Anglijā starptautiskajā zīmējumu biennālē sudraba medaļu (zelts - Henrijam Mūram). Tie brunči man ir laimīgi. (..) Brunči arī sākumā bija kā joks, humoriņš. Vēlāk viss pāriet nopietnībā.
Brunči? Radās no sievietes. Man jau neērti teikt, bet pakaļa atkal. Brunčus jau uz galvas nenēsā. Bieži uz laukiem esmu redzējis, ka brunčus tā pārmet pār krēslu. Nu, es piepolsterēju, kur ir gurns, lai būtu it kā atgādinājums,- labi izskatās! Man ir bloks ar zīmējumiem un arī grafikas. Gotiskie brunči, piemēram - svārki uzmesti uz krēsla, un krēsla atzveltnes pīķi duras it kā cauri. Kaulaini - gotika. Šitie ir lauku barocco. Tad ir rokoko brunči - Ludviķa IV laiks - , tādi fifīgi. Tad man ir zīmējums bez uzspēles, tādi, kā ir, - reāli. Un arī ir labi. Tad ir izbalējuši brunči. Zaļgani. Un var redzēt iekšpusi, kas ir zaļa, bet virsējā drāna izbalējusi, vairs nav zaļa, bet pelēcīgi rozā. To es arī redzēju dabā. Tad ir izsēdēti brunči. To uz krēsla grūti parādīt, bet tie ir dāmai pie cūku kaušanas. Es redzēju, ka sieviete dara tā, ka griež tos brunčus apkārt, lai nav izsēdēti. Tad ir brunči ar ielāpiem, izberzti, novalkāti. Ļoti daudz ir. Veselu vēsturi var uzrakstīt par brunčiem, par to, kas tos ir valkājis." |
| Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kr.Valdemāra iela 10a, Rīga, LV-1010, Latvija
p., t., pt., s., sv. 11:00–17:00
c. (1.aprīlis – 30.septembris) 11:00–19:00
c. (1.oktobris – 31.marts) 11:00–17:00
otrdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1.janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.-24.jūnijā), Ziemassvētkos (25.-26.decembrī), 31.decembrī.
www.lnmm.lv | | Atgriezties | |
|