VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstāde "Dienvidkurzemes atspulgs latviešu glezniecībā" Liepājā Maija Meiere, Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe 13.12.2014 - 08.02.2015 Atzīmējot Liepājas muzeja 90. gadskārtu, muzeja pirmā stāva izstāžu zālēs skatāma krāšņa krājuma gleznu izstāde, kas ir priekšvēstnesis muzeja 90 gadu jubilejai veltītajai ekspozīcijai „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”, kas apmeklētāju apskatei atvērta no 20. decembra. | ||||||||||
| ||||||||||
| Krājuma izstādē „Dienvidkurzemes atspulgs latviešu glezniecībā” divdesmit četrās gleznās vairāk kā desmit mākslinieki notvēruši Dienvidkurzemes ļaužu svētkus un ikdienu, kā arī šai Kurzemes daļai raksturīgo gleznaino ainavu. Mākslinieku darbos spilgti jūtama viņu mīlestība un lepnums par novadu, tā ļaudīm un tradīcijām. Nīcas košie oranžsarkanie brunči jeb „lindruki”, sudraba čupu saktas, meitu vainagi un sievu lakati, baltās, grezni izšūtās villaines iemūžināti Kārļa Šaumaņa (1905-1971), Arnolda Pankoka (1914-2008), Pētera Kļaviņa (1892-1979), M. Svjatika, kā arī Dailes teātra scenogrāfa Ģirta Vilka (1909-1983) darbos. Savukārt Aleksandrs Štrāls (1879-1947) savā 1937. gadā tapušā gleznā attēlojis Liepājas teātra aktrisi, izcilu komisko lomu atveidotāju Amāliju Jaunvalku (1908-1994) tautas tērpā. Rucavas rūtotā villaine – mārģene, greznie zīda lakati jeb kuskas, baltie lina krekli, ar tikai Rucavai raksturīgo kuplo, smagnējo krūma rakstu, iegleznoti Valtera Uztiča (1914-1991), Elzas Kalniņas (1902-1983) un Artura Baumaņa (1892-1975) lielāka un mazāka izmēra eļļas un guaša gleznās. Lejaskurzemes zvejnieku un zemnieku darba un sadzīves sūrums ietverts Jēkaba Bīnes (1895-1955) un Augusta Annusa mākslas darbos. Izstādi papildina arī ainavas ar Dienvidkurzemes dabu un sētām. Piemēram, izstādē aplūkojama gleznotāja un scenogrāfa Ēvalda Dajevska (1914-1990) vēl pirms Otrā pasaules kara tapusi glezna „Latviešu zemnieku sēta”. Izstādē Dienvidkurzemes dabas skaistumu un Rucavas sētas romantiku savās eļļas gleznās rāda arī Liepājas muzeja dibinātājs un ilggadējais direktors Jānis Sudmalis (1887-1984). Krājuma gleznu izstādi apmeklētāji varēs apskatīt bez maksas līdz pat 8. februārim. Tā būs lielisks papildinājums stāstam par dienvidkurzemnieku sadzīvi, tradīcijām darbu un svētkiem, ko Liepājas muzeja speciālisti izstāstījuši jaunajā ekspozīcijā „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”. Tajā apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties Dienvidkurzemes sētā, pirtī, klētī, rijā, smēdē. Iepazīties ar vilnas apstrādi, zudušo Rucavas podniecību un godu tradīcijām Nīcā, Bārtā un Rucavā. Dienvidkurzemes novads aizņem plašu apgabalu Kurzemes dienvidrietumu daļā. To mēdz dēvēt arī par Lejaskurzemi. Tās lauku sadzīvei raksturīga senu materiālās un garīgās kultūras elementu saglabāšanas salīdzinoši ilgāk nekā citviet Latvijā. Īpaši tas sakāms par tradicionālajiem tautastērpu darināšanu un valkāšanu trīs pagastos – Rucavā, Nīcā un Bārtā. | ||||||||||
Liepājas muzejs | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
