VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Nosaukti Purvīša balvas 2014. gada 4. ceturkšņa nominanti Nataļja Sujunšalijeva, LNMM Reklāmas un informācijas darba kuratore Izvērtējot 2014. gada ceturtā ceturkšņa (oktobris–1. decembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa nominējusi divus autorus. | ||||||||||
| ||||||||||
| MIĶELI FIŠERU par izstādi „Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (28.11.2014–18.01.2015). Nominācijas pamatojums: „Izstādi veido melni dēlīši ar kokdzeluma tehnikā izgrebtiem sižetiem, kas balstās uz sazvērestības teorijām, idejām par pasauli pārvaldošu reptiloīdu rasi, NLO, citplanētiešiem un cilvēkiem viņu gūstā. Traģikomiskie sižeti, protams, ir viena liela metafora, tā izsaka cilvēces neapmierinātību ar to, kā viss notiek. Tā ir tā lielā NETAISNĪBA. Šo kolekciju var uzlūkot kā ļoti oriģinālu tehnisku atradumu, perfekti izpildītu un sižetiski politisku. Tomēr izstādē ir kaut kas dziļāks. Tas parādās divos psiholoģiskos videodarbos. Vienā no tām autors ar valodas intonāciju demonstrē grūti izturamu mentālu spiedienu, kādu, zināms, mums diktē situācijas noteicēji, piemēram, bankas, valdības un sazin vēl kas. Otrā notiek koncentrēšanās, lai „šo visu sviestu” vispār izturētu. Un to autors dara pa īstam, te nekādu joku vairs nav. Viņš sagatavojas un iet pāri kvēlojošām oglēm,” uzskata mākslas zinātniece Elita Ansone. „Nebaidīšanās no materiāla, nebaidīšanās no stāsta, nebaidīšanas no idiosinkrātisma un ļoti savdabīgas pārliecības paušanas – tas ir Fišera lielais spēks iepretim tradicionālistu atsvešinātajai ironijai. Lai gan naivistu cienīgais liecinājums, ka reptiļi ir katrā no mums, un jāatrod veids, kā ar tiem cīnīties, šķiet, ir tikai konceptuāls triks, lai iegūtu zināmu visatļautību strādāt ar īpatnēju materiālu – koka dēlīšiem specifiskā tehnikā – to grebumā, izstāde liek autoram patiesi noticēt. Miķelis Fišers, turpinot jau agrāko pievēršanos pseidomītiskai tradīcijai, kuras ezotērais, sakrālais vai privātais saturs nav skaidri definējams, patiesībā rezonē vesela laikmeta nenoteiktību, domu eklektiku un maldus, bet vienlaikus tieksmi pēc izskaidrojuma,” ekspertu izvēli komentē kinorežisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis. * ARTŪRU RIŅĶI par darbu „Pulsārs Q 19” izstādē „Saules sistēmas perspektīva” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" (14.11.2014–25.01.2015) un pēdējo divu gadu radošo darbību mākslas dārzā „Nekurienes vidū”. Nominācijas pamatojums: „Artūra Riņķa objekti iekļaujas postindustriālo parādību lokā gan ar savu attieksmi pret formu, gan ar filozofiju. Tie ir spilgti piemēri stilam, kas 80. gadu beigās ieguva amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieku darinātu apzīmējumu steampunk, latviski to varētu pārfrāzēt kā tvaika nolaišanas stilu, atvadoties no industriālās ēras. Būdami reizē dizaina priekšmeti un mākslas darbi, funkcionāli rīki un kosmisku fantāziju iemiesojumi, Artūra Riņķa objekti virtuozi sakausē vienmēr līdzās pastāvošās rietumnieciskās utopijas: romantiskas ilgas aizbēgt no īstenības un tikpat dedzīgu apņemšanos radīt supertehnoloģijas, kas ļautu izzināt īstenību,” savu viedokli pauž mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja deviņus vizuālās mākslas notikumus, tostarp: • Krišu Salmani par darbu „104 simfonijas” izstādē „100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt”, kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.11.–24.12.2014); • Kristianu Brekti par personālizstādi „Beigts nav miris” galerijā „Alma” (24.11.2014–09.01.2015); • Reini Virtmani par darbiem „Ilustrācijas neuzrakstītai grāmatai” izstādē „Oktobris un Novembris” Kalnciema kvartāla galerijā (15.10.–04.11.2014); • Jāni Filipoviču par izstādi „Pčelokev” Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (20.11.–18.12.2014); • Ēriku Apaļo par personālizstādi „Zari” LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (10.10.–02.11.2014); • Ojāru Pētersonu par darbu „Lielā vāze” pilsētvidē pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (no 10.11.2014); • Rasu Jansoni par izstādi „Barošanas migla” Rīgas Mākslas telpas Intro zālē (04.10.–26.10.2014). EKSPERTI 2013.–2014. GADĀ Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada 1. decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī. PURVĪŠA BALVA Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”. Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”. Projektu atbalsta: SIA „Alfor”. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
