VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Royal Flush. Biedrību un nodibinājumu pozīcija kultūras ekonomikā [19.11.2014. 09:02] Artūrs Pētersons, Latvijas Kultūras koledžas 3.kursa students Iedomāsimies pokera čempionātu, kurā visiem – gan spēlētājiem, gan skatītājiem – ir aizsietas acis, ieguvumus vinnesta gadījumā neviens nezina, un viens no spēlētājiem šķietami drīkst likt mazākas likmes. Taču arī rezultātā spēlētājs vinnestu nevis ieliks kabatās vai atdos bankai, bet pārdalīs spēlētājiem un arī skatītājiem. Gavilējot kultūras patērētājiem tribīnēs, starp mūsu pokera spēlētājiem – kultūras produktu ražotājiem, pašvaldības, valsts uzņēmumiem, māksliniekiem – pie kultūras ekonomikas galda šī spēlētāja pozīciju ieņem biedrības un nodibinājumi. | ||||||||||
| Biedrības un nodibinājumi pēc Latvijas Republikas likumdošanas(1) ir brīvprātīgas personu apvienības (nodibinājumā arī mantas kopums), kas dibināti noteikta mērķa sasniegšanai un kam nav peļņas gūšanas rakstura. Šī naudas pārdalīšana atpakaļ ekonomikas groziņā nozīmē arī to, ka turnīra organizatoru maciņā nākamajām sacensībām 15% uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā(2) neiekrīt. Tomēr šie sektora pārstāvji virza kultūras ekonomiku tādos veidos kā nodarbinātība un ārējo finanšu piesaiste. Pirmkārt, nevalstiskās organizācijas piedāvā darbu kultūras un citās jomās strādājošajiem arī papildus jau esošai darba vietai vai bezdarba gadījumā. Ja kultūras sektors nodarbina 1.6% no nodarbināto kopskaita(3), tad Latvijas kontekstā sabiedrisko organizāciju potenciāls veicināt nodarbinātību ir vēl lielāks – pastāv 19'211 biedrības un nodibinājumi(4), un to darbības specifika (projekti, uzņēmuma līgums, īslaicīgi darbi) ļauj nodarbināt vairāk speciālistu, attiecīgi nodokļu maksājumus. Otrkārt, sabiedriskās organizācijas nodarbojas ar finanšu resursu piesaistīšanu no dažādiem ārējiem avotiem – privātpersonas, uzņēmumi, ES fondi, programmas, un ir starpposms starp tiem un valsts nodokļu budžetu, ne tikai ar darbu saistīto nodokļu, bet arī, piemēram, PVN, veidojot materiāltehnisko bāzi. Ieguvums kultūras ekonomikas sektoram ir arī, attiecinot ieguldītos resursus pret rezultātiem. Brīvprātīgais darbs un projektu finansējums pret sabiedrības ieguvumiem, nodokļiem, pārdotām biļetēm, nodarbinātību un saturīgu kultūras piedāvājumu. Biedrības un nodibinājumi Latvijā nav pietiekami apzināti un novērtēti spēlētāji, taču, ar laiku apzinoties kārtis savās rokās, arī sabiedrība skatīsies uz nevalstiskajām organizācijām atvērtām acīm. Kultūras ekonomikai un politikai ir jāveicina dažādo spēlētāju ietekme un iespējas, kopīgi sasniedzot Royal Flush. (1) Biedrību un nodibinājumu likums. Stājas spēkā 01.04.2004. Pieejams šeit (Skat. 12.11.2014.). (2) Latvijas Republikas Finanšu ministrija. Uzņēmuma ienākuma nodoklis. Pieejams šeit (Skat. 12.11.2014.). (3) Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija. Valsts Kultūrkapitāla fonds. Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā. Pieejams šeit (Skat. 11.11.2014.). (4) Lursoft statistika. Sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu sadalījums pa Latvijas novadiem/pilsētām. Pieejams šeit (Skat. 10.11.2014.). | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
