VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Izstāde "Saules sistēmas perspektīva"
Elita Ansone, LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja
14.11.2014 - 25.01.2015

Izstāde apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls".
 
Raitis Šmits, Rasa Šmite, Mārtiņš Ratniks. Akustiskās telpas laboratorija. 2002. Videokadrs. DVD’48. LNMM kolekcija
Publicitātes foto
 
Izstāde tiecas parādīt mūžsenos cilvēka centienus izprast sevi attiecībā pret Universu. Debesis un debesu spīdekļi interesējuši visas tautas visos laikmetos, astrālie mīti pasaulē izveidojušies viena un tā paša ideju kompleksa difūzijas gaitā, bet attīstīta astronomiska izziņa raksturīga jau kopš 4. g.t. p.m.ē., kad Rietumeiropā un Vidusjūras baseinā radās megalītu celtnes, ko traktē arī kā senas observatorijas. Mākslā Visuma izpratne parādās no sena mitoloģiska pasaules skatījuma līdz zinātnes faktu apcerei un jaunu tehnoloģiju izgudrojumu izmantošanai. Reliģija, zinātne, astronomija, kosmosa apguve, science fiction ir visbiežāk izmantotie instrumenti, lai mākslā interpretētu to, ko mēs savā Saules sistēmā varam saskatīt debesīs un redzēt aiz Saules sistēmas, bet dažkārt vērojams, ka mākslinieki pasaules mikroprocesus vizualizē tēlainās līdzībās ar Visuma makro procesiem.

Tāpat zinātnieki visos laikmetos meklējuši atbildi uz jautājumu „kāda veida Universā mēs dzīvojam”. Šī problēma fascinē arī māksliniekus – tas ir „realitātes dabas” noslēpums, kura atminējums bieži tiek meklēts izplatījumā. Tā ir vajadzība izprast – kāds ir viss esošais, tikai māksla, atšķirībā no zinātnes, drīkst būt neticama, fantastiska, vizionāra. Virkne evolūcijas teoriju, teoloģiskas kosmoloģijas, Lielais sprādziens, Einšteina relativitāte, kosmoss, zinātnes pūles atklāt „Dieva daļiņu” subatomārajā bozonu pasaulē – par to visu stāsta izstādē „Saules sistēmas perspektīva” eksponētie darbi.
 
Vija Celmiņa. Zvaigžņu lauks. 2010. Mecotinta. LNMM kolekcija
Foto: Vija Celmins
Ēriks Božis. Putekļu dizains. 2005. Fotopapīrs, digitālā druka. LNMM kolekcija
Publicitātes foto
Līvija Endzelīna. Mācību līdzekļi. 1970. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija
Foto: Raimo Lielbriedis
Ieva Iltnere. Mēness gaismā klusi grauž tārps. 1989. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija
Foto: Normunds Brasliņš
Māris Subačs. Vientuļš eņģelis domā par tukšumu. 2014. Papīrs, tinte. Mākslinieka īpašums
Publicitātes foto
Aija Zariņa. Redzēt. 2006. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija
Foto: Normunds Brasliņš
Henrijs Preiss. No 343. 2012. Koks, akrils. Mūkusalas Mākslas salona kolekcija
Publicitātes foto
Juris Utāns. MĒS tevi VĒROJAM. 2012. Audekls, jaukta tehnika.
Mākslinieka īpašums
Foto: Normunds Brasliņš
 
Tam, kā latviešu mākslinieki pievērsušies Visuma procesu izziņai, ir sava dialektika. Līdz mūsdienām dzīvotspējīgi izrādījušies romantisma laika noskaņu piesātinātie mēnesnīcas ainavu skati. Saule kā mitoloģisks spēks, kas bieži redzams simbolisma laika eksaltētajā mākslā, piemēram, Rūdolfa Pērles gleznās, māksliniekus interesē arī mūsdienās. Tomēr 20.–21. gadsimta zinātnes teorijas un tehnoloģiju attīstība daudz ko mainījušas kosmosa tēlu interpretācijā, tā lielā mērā kļuvusi abstrakta. Izstādē šos abstraktās mākslas sākumus iezīmē latviešu izcelsmes krievu avangarda pārstāvis Gustavs Klucis, kura daiļrades agrīnais posms veidojās saskarē ar Kazimiru Maļeviču – krievu kosmisma filozofijas paudēju savā supremātisma teorijā.

Kosmosa tēmas „sprādziens” mākslā, protams, notika 20. gadsimta sešdesmitajos gados, kad PSRS un ASV kosmosa izpētes programmas tika mobilizētas kā aukstā kara blakusprodukts. Sākotnējais patoss, kas bija ideoloģiskās stratēģijas ierocis, vēlāk transformējās zinātniskās fantastikas virzienā un kļuva arvien sirreālāks. Universs ir būtisks temats Zentas Loginas, Visvalža Ziediņa, Genādija Suhanova, Valda Celma, Artūra Riņķa mākslā.

80. gados, spēkā pieņemoties nacionālajai atmodai, kā sakrāla ziņojuma pieraksts tika interpretēta Lielvārdes josta, un ar latvju rakstu kosmoloģijas veidošanu turpināja nodarboties Valdis Celms. 90. gadus raksturo reliģiozitātes uzplūdi, kas mākslā savu attīstību ieguva Māra Subača un Aijas Zariņas darbos. Pēdējā dekādē pārliecinoši sevi pieteikusi mākslas un zinātnes sintēze Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbos.

Izstādē „Saules sistēmas perspektīva” eksponēti vairāk nekā 70 mākslinieku darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, autoru personīgajām kolekcijām, privātkolekcijām. Izstādei top arī jauni kosmosa tēmai veltīti darbi.

SAISTĪTIE PASĀKUMI:
* visu izstādes laiku ceturtdienās akcija "Labā diena": iespēja apmeklēt izstādi, maksājot tikai EUR 1,42!

* 23. novembrī plkst. 15.00 "Sarunas muzejā": tikšanās ar izstādes kuratori Elitu Ansoni. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
 
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls"
Torņa iela 1, Rīga, LV-1050, Latvija
o., t., pt., 12:00–18:00
c. 12:00–20:00
s., sv. 12:00–17:00
pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās valsts svētku dienās.
www.lnmm.lv
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts