VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Sandras Krastiņas gleznu izstāde "No Austrumiem. No Rietumiem” Liepājā Maija Meiere, Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe 12.09.2014 - 12.10.2014 12. septembrī plkst. 17:00 Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē atklāj Sandras Krastiņas gleznu izstādi "No Austrumiem. No Rietumiem". | ||||||||||
 Sandra Krastiņa. Kāds brauc | ||||||||||
| Izstādes vadmotīvs ir gleznotās vides un personāžu atrašanās katram savā laika dinamikas nogrieznī, tādā kā klātbūtnē un prombūtnē vienlaikus. Uzmanības centrā ir cilvēka un telpas, savas zemes mijiedarbība, kur telpveidi var pieņemt gan kā dzīves – tātad piederības – vietu, gan arī kā garām slīdošu nejaušu ainavu, kam ar personāža raksturojumu nav saistību. Tomēr tieši saturiski neatkarīgu attēlu pārklājumā veidojas gleznas veselums. Austrumi un Rietumi minēti kā dažādu pieredžu mantojums vai pretēji atskaites punkti, no kuriem izejot vai uz kuriem ejot attēla vēstījums var tikt tulkots vairākās nozīmēs. Ar izstādes vadmotīvu rezonējoši jautājumi ir par attēla-attēlotā nozīmju saspēli. To aktualizē izvēlētā gleznošanas tehnika, ar kuras palīdzību uzsvērti tiek atgādināts par tēla tapšanas materiālo pamatu – krāsām, audeklu, autora triepiena žestu; tādējādi gleznu tēli vēl ir tapšanas kustībā, nevis nemainīgi iekļauti stabilā kompozīcijas rāmī. Glezna, gleznieciskais jau izsenis ir ticis saistīts vairāk ar harmonisko, vienoto, mūžīgo un līdz ar to – pabeigto. Fragmentāro un mirklīgo kompozīcijas likumsakarībās jau uzstājīgi ienes fotogrāfija, fotogrāfiskais princips. Tā ir nākamā izstādes uzbūves ass: kas ir gleznieciska un kas – fotogrāfiska kompozīcija, kā otrā ietekmē pirmo, kādas likumsakarības attēlošanā ienes šo dažādo principu apvienojums? Pavisam skaidrs, ka divu paņēmienu saspēle aktualizē laikizjūtu. Kaut kādā ziņā uz šīs pašas robežas – mirklīgi garāmejošs vai būtībā nemainīgs – atrodas arī cilvēks attiecībās ar izvēlēto dzīves vietu. Sandra Krastiņa pieder pie mākslinieku paaudzes, kas latviešu mākslas telpā ienāca 20. gadsimta 80. gadu sākumā. Kopā ar savas paaudzes jaunajiem gleznotājiem Aiju Zariņu, Ievu Iltneri, Jāni Mitrēvicu, Edgaru Vērpi u. c. viņa radikāli mainīja sabiedrībā pastāvošos priekšstatus par latviešu tradicionālo glezniecību. Radošo darbību sākot ar figurālo glezniecību, Sandra Krastiņa 90. gados pamazām pievērsās abstrakcijai. Par nozīmīgāko izteiksmes līdzekli mākslinieces glezniecībā kļuva krāsa. 1988. gadā Sandra Krastiņa piedalījās latviešu jauno mākslinieku darbu izstādē „Post-Tradicionālisms” Centrālajā mākslinieku namā Maskavā. 1990.gadā kopā ar studiju laika domubiedru grupu Sandra Krastiņa bija leģendārās izstādes–akcijas „Maigās svārstības” dalībniece izstāžu zālē „Latvija”. Šī izstāde nostiprināja jaunās gleznotāju grupas radikālisma un sekmēja jaunas estētikas ienākšanu latviešu mākslā. 2012. gadā, par savu personālizstādi Rīgā, māksliniece tika nominēta prestižajai Purvīša balvai. Sandra Krastiņa rīkojusi vairākas personālizstādes, kā arī aktīvi piedalījusies grupu izstādē gan Latvijā, gan ārzemēs, piemēram, Francijā, Krievijā, Vācijā, Lietuvā, Zviedrijā, Kanādā u.c. Sandras Krastiņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā Maskavā, Ludviga muzejā Āhenē, uzņēmuma UPB mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Ieeja izstādē – bezmaksas. | ||||||||||
Liepājas muzejs | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
