VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstāde "Aspena–Ķemeri" Zane Onckule, "kim?" Laikmetīgās mākslas centrs 15.08.2014 - 21.09.2014 Izstāde skatāma "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā un RIXC Mediju telpā. | ||||||||||
 Ģirts Korps. Ainava. 2014 | ||||||||||
| Provinciālisms var piemist jebkurai metropolei – bet tas lai paliek tās pašas ziņā. (Ķemeri) Uzzīmējiet ēku un iedomājieties, ko tā nozīmē – kaut ko pastāvīgu un stabilu kā pretstatu pilsētas materiālajām un nemateriālajām plūsmām? Uzzīmējiet vilcienu – vai tas varētu simbolizēt laika un progresa linearitāti? Uzzīmējiet grimstošu kuģi – vai to ir iespējams izmantot, lai attēlotu ideju sabrukumu? Izstāde „Aspena–Ķemeri” (Aspen–Kemmern) novelk salīdzinošu paralēli starp Amerikas Aspenu un bijušo Latvijas piejūras kūrortpilsētu Ķemeriem (Kemmern), aicinot māksliniekus, mūziķus, teorētiķus un skatītājus dažādiem to lasījumiem. Paturot prātā 1960.–1970.gadu amerikāņu konceptuālismu, izstāde būvēta kā vaicājošs pienesums pašmāju KOLA (Konceptuālisms Latvijā) versijai. Idejai par Aspenu kā atskaites, refleksijas sākumpunktu ir sava, sīku nejaušību, vēsture. Taču, ja tagad palūkojas uz šo izdevumu, īpaši 5.+6. multimediju izdevuma Aspen numuru, ko var saukt arī par konceptuālās mākslas izstādi, – kas ir tas svarīgākais? Vairāk nekā pusgadsimtu pēc konceptuālisma rašanās, kad populāra kļuvusi tā vēstures pārrakstīšana un noteiktu mītu un priekšstatu atmaskošana, konceptuālisma ietekmi var skatīt ne tikai kā jaunas mākslas formas – instalācijas – pastumšanu uz priekšu, uzbīdīšanu mākslas teātra avanscēnā, bet arī kā institucionālās kritikas diskursa nogabala ieviešanu, ko tālāk un joprojām sekmīgi uztur pašas mākslas institūcijas. "Aspena–Ķemeri” ir mēģinājums sniegt iespēju tās dalībniekiem realizēt vēsturisku refleksiju, par atskaites punktu pieņemot multimediju izdevumu Aspen un kontekstualizējot to Latvijas situācijā šodien. Tam būtu jāsavienojas ar refleksiju par mākslas valodas sociālajiem, politiskajiem, ētiskajiem, ekonomiskajiem u.c. aspektiem. Turklāt refleksija par 40–50 gadus attālu mākslas pagātni var tikt uzskatīta par mēģinājumu domāt tikpat tālas nākotnes virzienā, jo, izdarot vienlaicīgu šķēlumu jebkurā laikmetā, tā dažādās vietas uzrādītu visai atšķirīgus slāņus. Protams, šīs domas utopiskumu vai riskantumu var mīkstināt, pārvēršot to vien nedaudz pārspīlētā metaforā… Piemērs no Baltijas jūras reģiona: Latvijā arhitekts Eižens Laube realizē savu lielāko projektu – Ķemeru sanatoriju neoeklektisma jeb neoklasicisma stilā (1933–1935), bet Somijā dažus gadus iepriekš ir uzcelta Alvara Āto (Alvar Aalto) projektēta sanatorija Paimio (Paimio, ēka pabeigta 1932. gadā), kas ir viens no modernisma arhitektūras izciliem paraugiem. Laubes ēka tikusi salīdzināta ar okeāna laineri, un var teikt, ka tā iezīmē aizejošā laikmeta stilistisko recidīvu, kas nogrimst aizmirstībā līdzīgi Titānikam. Tomēr pēc gadiem trīsdesmit pieciem amerikāņu arhitekts, teorētiķis un dizainers Stenlijs Taigermens (Stanlay Tigerman) veidos fotokolāžu “Titāniks” (1978), kurā kā grimstošu kuģi attēlos citu modernisma ikonu – Mīsa van der Roes (Ludwig Mies van der Rohe) Ilionisas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras fakultātes ēku (Crown Hall, IIT, Chicago, 1952–1956). Un tā, izstādes dalībnieki, atzinuši neizbēgamu 60. gadu tematisku klātbūtni projektā, kā arī to transformāciju, tālāk risina savus mākslinieciskos (izpētes) uzdevumus, kas īstenojušies dažādu mediju mākslas darbos un procesuālās norisēs, kuru noteiktie izteiksmes veidi – vienalga verbāli, skaniski vai vizuāli priekšmetiski – skatītājam, lai tos saprastu, pieprasa dažādus ārpusvalodiskus momentus vai darbības. Šeit koncepcija ir karkass, kas pats tiek konstruēts un „re-”, un „de-konstruēts” notikuma tapšanas gaitā un izstāde, ko vērojam, ir pētījums par to, kā skaidri neapzināts un nereflektēts princips (ar to saistītas ietekmes, kuras ar zināmu laika nobīdi mēģināts iecelt saulītē) darbojas šodienas noteiktas paaudzes un domāšanas veida Latvijas māksliniekos. "Aspena–Ķemeri” kolektīva metodoloģiskā attieksme ir ironija, kas kā viegla spēle, sapārota ar nopietnību, tālāk pati reflektē savus nosacījumus, jo mūsdienās nopietnība bez ironijas, pašrefleksijas vairs nav iespējama, tāpat kā nav iespējama „nopietna” māksla, nedomājot par tās iespējamības nosacījumiem. Aspena Aspena ir slēpošanas kūrorts Ziemeļamerikā, Kolorādo štatā (tematiski un zīmīgi, ka vārds aspen angļu valodā nozīmē „apse”), kurā bijušajai modes žurnāla Women's Wear Daily izdevējai Filisai Džonsonei ienāca prātā ideja par mākslas multimediju izdevuma Aspen – tā dizainu veidotu mākslinieki un tas atkāptos no ierobežojoša iesietā izdevuma formāta. 1965. gada ziemā iznāca pirmais numurs, bet apvienotais 5.+6. numurs – 1967. gadā. Aspen 5+6 izvēlēts par mākslinieciskās refleksijas objektu, kurā kā vienā multimediju izdevuma pilienā kondensējies vesels mākslas virziens. Periods, kad iznāk Aspen (1965–1971) ir arī tas, kad varam runāt par popārtu, minimālismu, konceptuālismu, hepeningiem, performancēm un bodiārtu, kā arī zemesmākslu bez tādiem priedēkļiem kā „post-” vai „neo-”. Šie virzieni/kustības/tendences ir atstājuši ietekmi uz turpmāko mākslas attīstības gaitu un veido to „paplašināto lauku”, bez kura nav iedomājama (saprotama un uztverama) šodienas māksla. Mākslinieka Braiena O’Dohertija veidotais Aspen 5+6 (1967) visvairāk ir ievērojams ar to, ka pulcēja kopā daudzus 60. gadu mākslas skatuves milžus, kā arī ievietoja viņus sarežģītā un radošā sadarbības tīklojumā ar 20. gadsimta ietekmīgākajiem rakstniekiem un komponistiem. Autoru, kuri piedalījušies Aspen 5+6 tapšanā, vidū ir arī Marsels Dišāns, Semjuels Bekets, Džons Keidžs, Roberts Raušenbergs, Hanss Rihters, Sols Levits, Mels Bohners, Naums Gabo, Laslo Mohojs-Naģs, Dens Greiems, Džordžs Kūblers, Roberts Moriss, Viljams Berouzs, Rolāns Barts, Suzena Sontāga, Alēns Robs-Grijē, Mortons Feldmens, Mišels Buto, Tonijs Smits un Mērss Kaningems. Ķemeri Tā ir sanatoriju un kūrortu vieta Baltijas jūras krastā, Ķemeros. Arhitekta Eižena Laubes neoklasicisma stilā būvēto Ķemeru sanatoriju var saukt par simbolu Latvijas 30. gadu situācijas laikmetīgumam un atšķirībai no citiem punktiem, vietām, situācijām, ko varam brīvi izraudzīties pasaules kartē. Nedienas ar arhitektūras pieminekļa tagadējo likteni ļauj tam kalpot arī par mūsdienu situācijas simbolu. Izstādi papildinās žurnāla Aspen 5+6 (1967) izdevuma oriģināla izstādīšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pavadošo lasījumu cikls un filmu programma. Izstādes ietvaros izdots izstādes "Aspena–Ķemeri” zīns, paralēli izdevniecībā „Neputns” izdots Jāņa Taurena „Konceputālisms Latvijā / Domāšanas priekšnosacījumi”. Izstādes programma: "Pasāžas. Pudelīte kolas Aspenā”. Filosofa Jāņa Taureņa lasījums, atverot Aspen 5+6 izstādi-vitrīnu. Pasākums noris: 14.augustā, 19.00 K.Ubāna Mākslas lasītavā (4.stāvā), Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3. "Filmas, ko redzējis Aspen lasītājs” Saruna par eksperimentālā kino un video mākslas skatīšanās kultūru Amerikā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Kuratore Anna Veilande-Kustikova ("2ANNAS") un režisors Jānis Putniņš piedāvās iejusties Aspen laika kino avangarda baudīšanas procesā. Pasākums noris: 16.augustā, 19.00 Kino „Bize”, (KKC), Skolas ielā 15. "kim? blanche” Baltā Nakts programma "kim?" Pasākums noris: 6.septembrī, 19.00–03.00 „Aspena Ķemeri” zīns – izstādi pavadošais izdevums Paldies: Ojāram Pētersonam Atbalstītāji: LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas dome, kultura.lv, KKC, Absolut, RIXC, Valmiermuižas alus, 2ANNAS, Studio Montespecchio, Viva Color, VKN, Pieci.lv, Delfi. Izstādes dalībnieki: Kaspars Groševs, Ģirts Korps, Ieva Kraule, Rolands Kronlaks, Darja Meļņikova, Laura Prikule, Mārtiņš Ratniks, Evita Vasiļjeva un Roza Dornenbala (Rosa Doornenbal), Armands Zelčs Kuratori: Zane Onckule, Jānis Taurens "kim?" Laikmetīgās mākslas centrs Maskavas iela 12/1, Rīga, LV-1050 RIXC Mediju telpa 11.novembra krastmala 35 | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
