"Mākslinieku namā" skatāma mākslinieces Madaras Gulbis darbu izstāde, kurā izstādīti darbi no dažādām, iepriekš jau notikušām izstādēm, kuras ir bijušas veltītas kādai vienai tēmai, galvenokārt dzīvajai dabai, videi ap mums un visam, kas ar to saistīts – saulei, mežam, pļavai, gaismai, saullēktam un saules rietam.
Madara Gulbis. Rudens oranžais. 100x130 cm. 2011
Gleznotāja Madara Gulbis ir aktīva, radoša māksliniece, kas regulāri rīko personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs, piedalās Starptautiskos mākslas festivālos, grupu izstādēs, plenēros un mākslas rezidencēs. Māksliniece jau vairākus gadus aktīvi iesaistās arī Jūrmalas Mākslinieku nama rīkotajās iestādēs un akcijās. 2013. gadā izstādē „Zaļā zara kabinets” Madaras „Mežs” rotāja izstāžu zāles frontālo sienu, šī gada sākumā izstādē „Gada Nedarbs” varējām pierakstīties garajā gribētāju rindā, lai izlozētu kādu no 13 mākslinieces „Saulrieta sajūtām”, bet lielfomāta „Saulrieta sajūta” nu ir aizceļojusi uz Kauguru Kultūras namu, kur turpinās izstāde „Sarkanais stūrītis”, kura piedalījās Starptautiskajā Muzeju naktī.
„Meditācija” ietver sevī ieskatīšanos, iedziļināšanos, apdomāšanu... Savā grāmatā „Meditācijas” Džidu Krišnamurti saka: „MEDITĀCIJA ir viena no dižākajām dzīves mākslām – varbūt pat visdižākā, un to nav iespējams ne no viena iemācīties. Tajā ir tās skaistums. Tai nav nekādas tehnikas un līdz ar to – nekādas autoritātes. Kad cilvēks mācās sevi, vēro sevi, vēro veidu, kā viņš iet, kā viņš ēd, ko saka, vēro savu tenkošanu, naidu, skaudību – ja sevī to visu apzinās nešķirojot, tā ir daļa no meditācijas. Līdz ar to meditācijas var notikt, sēžot autobusā vai pastaigājoties gaismas un ēnu caurstrāvotā mežā, vai klausoties putnu dziedāšanā, vai raugoties sava bērna sejā… Meditācija ir ārkārtīgi svarīga, un tai nav nedz beigu, nedz sākuma.”
Šādi – vērojot un... vērojot – top Madaras Gulbis glezniecība. Vispirms ir redzētais, tad redzētajā sajustais, tad sajustajā saprastais un tad tas tiek uzgleznots. Gleznošanas process ir meditatīvs, jo māksliniece ilgstoši atrodas kādas sajūtas vai brīža attēlošanā, transformēšanā, gleznas radīšanā. Mākslinieces gleznās vienojošais ir dabas un tās izraisīto pārdzīvojumu attēlojums abstraktā glezniecībā. Šādi strādājot glezniecība kļūst kā starpposms starp reālām, cilvēka redzei uztveramām lietām un parādībām un to nekonkrēto telpu, kas ir starp lietām – gaismas ēterisko vibrāciju. Līdzīgi mūzikai, kas neatskaņo pilnīgi visas reālajā dzīvē dzirdamās skaņas, tomēr pauž visplašāko izjūtu gammu, abstraktā glezniecība tieši tāpat spēj paust visu cilvēka bagātīgo izjūtu paleti, attēlojot nevis fotogrāfisko realitāti, bet nosacītos krāsu laukumus, krāsu attiecības, līnijas...
Autore par izstādi un meditāciju raksta šādi: „Meditācija līdzinās ieniršanai jūras dzīlēs, kur viss ir kluss un mierpilns. Virspusē var būt daudz viļņu, bet dzelmi tie neskar. Jūras dzīlēs ir pats klusums. Kad sākam meditēt, mēs vispirms cenšamies sasniegt savu iekšējo būtību jeb jūras dzīles. Ja viļņi nāks no ārpasaules, tie mūs neskars. Savā augstākajā meditācijā mēs jūtam, ka esam jūra un jūrā esošais mūs nespēj traucēt. Mēs jūtam, ka esam debesis un visi garām lidojošie putni mūs nespēj traucēt. Mūsu prāts ir debesis, un mūsu sirds ir bezgalīgā jūra. Tā ir meditācija.”
"Mākslinieku nama" darba laiki: otrdienās – piektdienās no plkst. 12.00–19.00, sestdienās no plkst. 12.00–16.00. Svētdienas, pirmdienas – brīvdienas. Ieeja bez maksas.